Insulta radīto bojājumu ietekme ir daudz vairāk nekā fiziska

Insults ir viena no smagākajām veselības krīzēm, kas var skart cilvēkus visā pasaulē. Taču insulta radīto bojājumu ietekme ir daudz dziļāka par fiziskajiem ierobežojumiem. Tas var radīt psiholoģiskas, emocionālas un sociālas sekas, kas smagi ietekmē pacienta dzīves kvalitāti un tuvinieku attiecības. Izpratne par šo daudzdimensionālo ietekmi ir būtiska, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu un veicinātu atveseļošanos, padarot to par aktuālu un svarīgu tēmu mūsdienu sabiedrībā.

Dzīve pēc insulta parasti ir saistīta ar zināmu fizisku invaliditāti. Taču jauns pētījums liecina, ka insulta fiziskās sekas ir tikai viena no vairākām nopietnām izmaiņām — atšķirībām, kas citiem var nebūt redzamas.

Pētījumā tika atklātas trīs galvenās jomas, kurās insultu pārcietušie piedzīvoja vislielākās izmaiņas savā ikdienas dzīvē: fiziskās funkcijas, kognitīvās spējas un apmierinātība ar savu lomu sabiedrībā.

“Pēc insulta cilvēkiem ar vieglu invaliditāti bieži var būt “slēptas” problēmas, kas patiešām var ietekmēt viņu dzīves kvalitāti,” saka Dr. Katzāns.

“Kas visvairāk traucē cilvēkiem ar invaliditāti? Problēmas ar miegu? Depresija? Nogurums? Ne daudzos pētījumos cilvēkiem ir jautāts, kā viņi jūtas par šīm problēmām, un mēs, ārsti, bieži vien esam koncentrējušies tikai uz fizisko invaliditāti vai to, vai viņiem ir vēl viens insults, ”viņa saka.

Dzīves kvalitāte pēc insulta

Pētījumā tika aplūkoti 1195 cilvēki, kuri pārcietuši išēmisku insultu, kas ir insulta veids, kurā tiek bloķēta asins plūsma uz daļu smadzeņu. Dalībnieki atbildēja uz jautājumiem par viņu fizisko funkciju un dzīves kvalitātes aspektiem.

Iepriekšējie pētījumi ir aplūkojuši garīgo labklājību pēc insulta, saka Dr Katzan. Taču šajā pētījumā tika salīdzināts, cik lielā mērā cilvēki jutās ietekmēti dažādos labklājības aspektos. Insulta pārdzīvojušos visvairāk ietekmēja domāšana un sociālie izaicinājumi un grūtības ar fizisko darbību.

Šajā pētījumā dalībnieki atklāja, ka šie izaicinājumi ir gandrīz vienādi.

Lai gan 63 procenti ziņoja par lielākām fiziskām problēmām pēc insulta, salīdzinot ar vispārējo populāciju, 46 procenti ziņoja, ka viņiem ir palielinātas domāšanas grūtības. Tāpat 58 procenti ziņoja par lielāku neapmierinātību ar spēju piedalīties sociālajās un ar darbu saistītās aktivitātēs.

Nepieciešama lielāka uzmanība

Ir jādara vairāk, lai koncentrētos uz domāšanu un sociālajām problēmām, ar kurām cilvēki saskaras pēc insulta, jo tās var ievērojami ietekmēt cilvēka vispārējo dzīves kvalitāti, saka Dr Katzāns.

Viņa saka, ka pētījums sniedz iespēju aprūpētājiem un ģimenes locekļiem saprast, ko pārdzīvo šie insultu pārdzīvojušie.

“Fizisko funkciju samazināšanās ir insulta pazīme, taču mazāk cilvēku apzinās, ka insulta pacientiem ir arī domāšanas grūtības un ka insulta pacienti patiešām var justies atdalīti no sabiedrības un no savām iepriekšējām lomām sabiedrībā, kas var būt ļoti neapmierināti. viņiem,” viņa saka.

Dr Katzan saka, ka insultu pārcietušajiem var būt noderīgi runāt ar savu ģimeni vai ārstu par šīm problēmām.

Lai gan neviena specifiska ārstēšana nevar uzlabot insulta pacienta spēju domāt, aprūpētāji var izmantot stratēģijas, kas var palīdzēt, piemēram, sarakstu izveidošana un pienākumu sadale, viņa saka.

Ar pilniem pētījuma rezultātiem var iepazīties žurnālā Neiroloģija.

Insulta radītie bojājumi nereti pārsniedz fiziskās sekas, ietekmējot cilvēka emocionālo un psiholoģisko stāvokli, kā arī sociālo dzīvi. Pacienti var saskarties ar depresiju, trauksmi un grūtībām pielāgoties jaunajiem apstākļiem, kas apgrūtina ikdienas aktivitātes un attiecības ar tuviniekiem. Tāpēc ir būtiski nodrošināt visaptverošu rehabilitāciju un atbalstu, lai palīdzētu cilvēkiem atgūties ne tikai fiziski, bet arī emocionāli un sociāli, sekmējot viņu dzīves kvalitāti un personisko izaugsmi.