Kā mainīt savu negatīvo domāšanu

Negatīva domāšana var ietekmēt mūsu dzīvi un kavēt mūsu personības attīstību. Tomēr mainīt savu negatīvo domāšanu var būt sarežģīts uzdevums. Tomēr, ir iespējams mainīt savu pieeju un sākt redzēt pasauli pozitīvāk. Šajā ceļojumā var būt grūti sākt, bet visas lietas, sākas ar vienu soli. Šajā rakstā es dalīšos ar jums dažādus padomus un stratēģijas, kā mainīt savu negatīvo domāšanu un veidot pozitīvu mindsetu. Nepalaidiet garām šo iespēju mainīt savu dzīvi uz labo pusi!

Vai jūsu domāšanā dominē negatīvisms? Ja jūsu galvā domas par cilvēkiem, situācijām un pat par sevi ir skarbās puses, jūs darāt sev sliktu pakalpojumu. Šeit psihologs Skots Bea, PsyD, atbild uz jautājumiem par to, kāpēc tik daudzi cilvēki cīnās ar negatīvu domāšanu, un paskaidro, kā pieņemt pozitīvāku skatījumu uz dzīvi.

J: Kādas problēmas rada negatīvā domāšana?

A: Negatīva domāšana liek jums justies zili par pasauli, par sevi, par nākotni. Tas veicina zemu pašvērtību. Tas liek jums justies, ka neesat efektīvs šajā pasaulē.

Psihologi negatīvo domāšanu saista ar depresiju, trauksmi, hroniskām bažām un obsesīvi-kompulsīviem traucējumiem (OCD). Bet gandrīz visi cilvēki ar to cīnās – pat tie, kas dzimuši ar pozitīvu skatījumu uz dzīvi.

Tas ir tāpēc, ka mūsu smadzenes ir uzbūvētas. Mūsu amigdala un limbiskā sistēma ir veidota tā, lai pamanītu draudus un aizsargātu mūsu izdzīvošanu. Aizvēsturiskos laikos tā varēja būt skaista diena savannā, bet, kad mūs vajā plēsējs, mēs tikām apmācīti pamanīt šīs briesmas.

Mūsdienās tās pašas mūsu smadzeņu daļas ir aktīvas pat tad, ja fiziski draudi ir minimāli. Draudi, ar kuriem mēs šodien saskaramies, ir vairāk kognitīvi — tie ir saistīti ar finansēm, to, vai mūs mīl, vai mums veicas darbā. Viņi var satriekt mūsu sirdis. Tāpēc svētdienas vakarā varam krist panikā, domājot tikai par darbu.

J: Vai negatīva domāšana var kļūt par ieradumu?

A: Pilnīgi noteikti. Mēs praktizējam uztraukties, un laika gaitā mēs tajā kļūstam labāki. Bažas uztur tas, ko mēs saucam par ritualizētu pārliecību. Mēs domājam par visiem negatīvajiem scenārijiem, kas varētu rasties, un pēc tam par visiem veidiem, kā mēs tos izdzīvotu, lai nomierinātu.

Bet pārliecība ir zāles ar īsu pussabrukšanas periodu, piemēram, kofeīnu. Ja lietojat kofeīnu, lai cīnītos pret nogurumu, jo vairāk jūs lietojat, jo vairāk laika gaitā kļūstat noguris. Kad cilvēki saka: “Jo vecāks es kļūstu, jo vairāk es uztraucos”, tas ir tāpēc, ka viņi ir praktizējuši.

Un, kamēr mēs izstrādājam tūkstošiem scenāriju, stāsts joprojām risināsies tikai vienā veidā. Tiek lēsts, ka aptuveni 94% gadījumu tas, par ko mēs uztraucamies, nenotiek. Tas, kas notiek, parasti ir tas, par ko mēs nekad neesam uztraucušies.

Mēs arī pastāvīgi esam pakļauti negatīvai domāšanai, jo plašsaziņas līdzekļi galvenokārt atspoguļo negatīvus notikumus. Viņi zina, ka mūs vairāk piesaista tas, kas ir nepareizs, nevis tas, kas ir pareizi.

J: Vai ir iespējams mainīt jūsu domāšanas veidu?

A: Tā vietā, lai mainītu domāšanas veidu, es iesaku mainīt attiecības ar savām domām. Katru dienu mums ir aptuveni 50 000 spontānu domu, attēlu un ideju. Neatkarīgi no tā, vai tie ir pozitīvi vai negatīvi, tie iejaucas mūsu apziņā. Tie, kas ir negatīvi, visticamāk, pārņems mūsu izpratni vai kļūs “lipīgi”.

Iesaku iemācīties vērot savas domas, nevis ar tām nodarboties. Uzmanības praktizēšana var jūs novērst no domāšanas pieredzes. Piemēram:

• Piecas līdz 10 sekundes ievērojiet savu elpu vai soļus.
• Ievērojiet visu, kas novērš jūsu uzmanību no viņiem.
• Pēc tam virzieties atpakaļ uz elpu vai pēdām.

Kad jūsu uzmanību novērš kāda negatīva doma, ievērojiet kaut ko, ar ko nodarboties tagadnē. Ko tu redzi, sajūti, dzirdi, garšo, jūti?

Uzmanība arī palīdz mums ieprogrammēt sevī izpratni par to, kas ir pareizi. Mēs varam sistemātiski pamanīt, kas notiek labi tagadnē. Mēs varam pamanīt kaut ko labvēlīgu katrā cilvēkā, ar kuru saskaramies. Apbrīnas vārdi palīdz mums pamanīt lietu pareizību.

Mēs varam saglabāt pateicības dienasgrāmatu, meklējot notikumus, kas izdevās. To darīt tieši pirms gulētiešanas ir īpaši noderīgi.

J: Vai domāšana pozitīvi maina jūsu smadzenes?

A: Jā, mēs mācāmies, ka mainot ieradumus, mēs mainām smadzeņu shēmas. Sliktos ieradumus ir grūti apmainīt pret labiem, jo ​​tie atrodas dziļi smadzenēs.

Bet, kad veidojas jauni ieradumi, tie mēdz pielipt un kļūt automātiskāki. Sākumā mēs varam pretoties vingrojumu programmai, bet pēc kāda laika tā kļūst automātiska. Tādā pašā veidā mēs varam mēģināt veidot jaunus ieradumus atkarībā no tā, kā mēs saistāmies ar savām domām.

Tāpēc arvien vairāk uzmanības pievēršana tiek izmantota kā līdzeklis tādu problēmu ārstēšanai kā sociālā trauksme, OKT un depresija. Uzmanība palīdz mums pieņemt lietas tādas, kādas tās ir, nevis vienmēr atrasties labošanas režīmā.

J: Kas notiek, kad jūs sākat domāt pozitīvāk?

A: Jūsu domas ietekmē to, kā jūs uztverat savu dzīvi. Pozitīva domāšana veicina sevis pieņemšanu un pašefektivitāti.

Varbūt tev ir kāda dāvana, kas padara apkārtējo dzīvi labāku. Citu slavēšanai ir tāda ietekme. Tas rada prieku. Tas liek mums visiem justies labāk un darboties labāk, kā arī padara pasauli labāku.

Pozitīvisma praktizēšana var arī palīdzēt jums izvēlēties citu veidu, kā strādāt jūsu profesijā. Piemēram, ja esat jurists, iespējams, vēlēsities pārslēgties no pretinieku lomas uz vairāk aizstāvības lomu.

Pozitīvisma attīstīšana var pat ietekmēt mūsu izvēlētos uzvedības veidus, liekot mums justies labāk un piedzīvot labākus rezultātus savā dzīvē.

Uzziniet vairāk par mūsu rediģēšanas procesu.

Lai mainītu savu negatīvo domāšanu, ir svarīgi strādāt pie tās pārvaldīšanas un apzināties savas domas un emocijas. Ir nepieciešams veikt pozitīvus grozījumus savā ikdienas dzīvē, piemēram, iemācīties redzēt labās un negatīvās situācijas līdzsvarā, meditēt vai veikt fiziskās aktivitātes. Lai sasniegtu veiksmi, ir jābūt pacietīgam un apzinīgam, lai mainītu savu domāšanu ilgtermiņā un uzlabotu savu emocionālo stāvokli un garīgo labklājību.