Stress un sirds slimības ir cieši saistītas veselības problēmas mūsdienu sabiedrībā. Ilgstošs stress var būt viens no galvenajiem riska faktoriem sirds slimību attīstībā, jo tas palielina asinsspiedienu un sirdsdarbību, kā arī veicina aterosklerozes attīstību. Tāpēc ir svarīgi apzināties savu emocionālo stāvokli un mēģināt atrast veidus, kā mazināt ikdienas stresu, lai pasargātu savu sirdi un veselību. Uzturēt emocionālo līdzsvaru var būt efektīvs veids, kā samazināt risks ciest no sirds slimībām.
Neatkarīgi no tā, vai strīda dēļ jūs zaudējat miegu, satiksme liek jums nokavēt citu tikšanos vai gaidāmo kāzu detaļas jūs pārņem — saspringti notikumi ir normāla parādība ikdienas dzīvē.
Bet, kad stress kļūst par pastāvīgu pavadoni, tas var izraisīt nopietnas negatīvas sekas uz mūsu veselību. Stress palielina aplikuma ātrumu, un tas var uzkrāties artērijās. Tas padara trombocītus lipīgus un noslieci uz trombu veidošanos, kas var bloķēt šīs artērijas. Stress var izraisīt arī artēriju sašaurināšanos, izraisot barojošu asiņu sirds badu un izraisot sāpes krūtīs vai sirdslēkmi.
Sievietes ir īpaši neaizsargātas pret stresa ietekmi uz sirdi – piedodiet, dāmas! Tāpēc ir tik svarīgi, lai sievietes ar sirds slimībām (vai tās riska faktoriem) atpazītu stresu un iemācītos ar to tikt galā veselīgi.
“Mēs visi varam justies izdeguši, noplicināti un saspringti,” saka psiholoģe Kerolīna Fišere, PhD. “Bet tas nenozīmē, ka mēs nevaram neko darīt lietas labā.”
Kas ir stress?
Stresu var plaši definēt kā draudus vai pieprasījumu, kas tiek izvirzīts jūsu ķermenim, kas pārsniedz jūsu spēju tikt galā ar to.
Sievietes mēdz kļūt saspringtas par jautājumiem, kas saistīti ar mājām, ģimenes dzīvi un ar veselību saistītiem notikumiem, savukārt vīriešus, visticamāk, traucē finanses, ar darbu saistīti jautājumi un attiecību problēmas.
Neatkarīgi no iemesla stress izraisa mūsu cīņas vai bēgšanas reakciju, kas pārpludina ķermeni ar adrenalīnu. Kad stress kļūst nemainīgs, ķermenis paliek trauksmes režīmā. Un pastāvīgi augsts stresa hormonu līmenis var izraisīt fizioloģiskas izmaiņas.
Pārdzīvošanas stili atšķiras
“Diemžēl sievietes ziņo par augstāku stresa līmeni un izjūt stresa ietekmi vairāk nekā vīrieši,” saka Dr. Fišers.
Sievietes mēdz tikt galā, iesaistoties sabiedriskās aktivitātēs, piemēram, sazvanoties ar draugiem, vai mazkustīgām aktivitātēm, piemēram, lasot, skatoties televizoru vai ēdot.
Vīrieši pievēršas fiziskām aktivitātēm, piemēram, vingrošanai vai sportam.
“Aktīva iesaistīšanās cīņā pret stresa izraisītāju ir veselīgāka un efektīvāka nekā izvairīties no tā, guļot, dzerot vai izolējoties,” skaidro Dr. Fišers.
Stresa vadība – kā tikt galā
Ir daudz paņēmienu, kā samazināt jūsu reakciju uz stresu:
- Biofeedback. (Šī tehnika māca jums kontrolēt ķermeņa reakciju, mainot domas un emocijas.)
- Meditācija.
- Elpošanas vingrinājumi.
- Autogēna apmācība. (Šī prakse ietver runas vai domāšanas verbālās norādes dažādām ķermeņa daļām.)
- Progresējoša muskuļu relaksācija.
- Uz apzinātību balstīta stresa samazināšana.
- Nenoderīgu domu modeļu izaicināšana.
Lai nodrošinātu maksimālu efektivitāti, šīs metodes jāatbalsta ar citiem labas veselības uzvedības veidiem.
“Pietiekami izguloties, pareizi ēdot un vingrojot, mēs jūtamies bruņotāki un gatavi,” saka Dr. Fišers.
Neatkarīgi no tā, kādus stresa pārvarēšanas paņēmienus izvēlaties, jums tie būs regulāri jāpraktizē, lai novērstu stresa veidošanos.
“Tam ir jākļūst par daļu no jūsu ikdienas rutīnas, piemēram, vannošanās vai zobu tīrīšanas,” saka Dr. Fišers. “Bet padomājiet par priekšrocībām. Kad stress ir pagājis, kurš var teikt, ka vēl viens milzīgs stresa izraisītājs nekad vairs neatkārtosies? Vismaz jums būs instrumenti, lai novērstu to, ka tas negatīvi ietekmē jūsu veselību.
Kādi ir daži bieži sastopami stresa simptomi?
Iemācieties atpazīt šos simptomus, pirms rodas sirdslēkme vai cita nopietna medicīniska problēma:
Fiziskā:
- Bezmiegs.
- Kuņģa-zarnu trakta problēmas.
- Muskuļu sasprindzinājums.
- Migrēnas.
- Sacīkšu sirds.
- Svīšana.
- Sāpes.
- Pastāvīgs nogurums.
Emocionāls:
- Vilšanās.
- Trauksme.
- Depresija.
- Dusmas un bailes.
Uzvedības:
- Izolācija.
- Vingrojumu trūkums.
- Izvairieties no uzvedības, piemēram, dzeršanas vai gulēšanas.
- Ēdot vairāk vai izlaižot ēdienreizes.
- Izvairīšanās no lietām.
- Cīņa un agresīva uzvedība – verbāla vai neverbāla.
Kognitīvs:
- Nedomājot lietas līdz galam.
- Slikts spriedums.
- Atmiņas traucējumi.
- Negatīvās domas.
Uzziniet vairāk par mūsu rediģēšanas procesu.
Kopējais secinājums ir, ka stress ir būtisks faktors sirds slimību attīstībā un prognozē. Stressa iedarbība var izraisīt sirds ritma traucējumus, augstu asinsspiedienu un sirdslēkmes. Tāpēc ir svarīgi mācēt apkarot stressu un atrast sev piemērotās metodes, lai to mazinātu. Veselīga dzīvesveida ievērošana, regulāra fiziskā aktivitāte un emocionālā līdzsvara saglabāšana var palīdzēt novērst sirds slimības, kas saistītas ar stressu. Turklāt pacientiem ar sirds slimībām jāmācās vadīt savu stresu, lai uzlabotu savu veselību un samazinātu slimības komplikāciju risku.
Jūs varētu interesēt:
Recepte: Vistas un aveņu salāti
Vai “vampīra sejas kopšana” var padarīt jūs jaunāku?
Recepte: veggie, maisot, apcep saldajā ingvera mērcē
13 Miega trūkuma sekas
3 veselīgākās (un vissliktākās) zivis jūsu veselībai
Stīvs kakls? Līdzekļi kakla sāpju mazināšanai
Recepte: Grilēts Jerk Tofu ar gurķu salātiem
Recepte: Krēmveida tītara un dārzeņu kastrolis