Atkarīgie personības traucējumi (DPD): simptomi un ārstēšana

Atkarīgie personības traucējumi (DPD) ir sarežģīta psiholoģiska problēma, kura var ietekmēt cilvēku attiecības un ikdienu. Šis traucējums bieži tiek saistīts ar nepastāvīgu un nestabilu personību, emocionāliem izlēmumiem un strupicīgiem attiecībām. Simptomi var ietvert bailēm no noraidījuma, intensīvām emocijām un impulsīvām darbībām. Lai gan DPD var būt grūti ārstējams, ir pieejami dažādi terapeitiskie risinājumi, kas var palīdzēt pacientiem mazināt simptomus un uzlabot savu dzīves kvalitāti. Šajā rakstā mēs apskatīsim DPD simptomus un efektīvās ārstēšanas iespējas.

Pārskats

Kas ir atkarīgi personības traucējumi?

Atkarīgie personības traucējumi (DPD) ir garīgās veselības stāvoklis, kas saistīts ar pārmērīgu nepieciešamību rūpēties citiem. Persona ar DPD paļaujas uz sev tuviem cilvēkiem, lai apmierinātu savas emocionālās vai fiziskās vajadzības. Citi tos var raksturot kā trūcīgus vai pieķērusus.

Cilvēki ar DPD uzskata, ka viņi nevar parūpēties par sevi. Viņiem var būt grūtības pieņemt ikdienas lēmumus, piemēram, ko valkāt vai kādu ēdienu ēst, bez citu pārliecības. Viņi parasti neapzinās, ka viņu domas un uzvedība ir problemātiskas.

DPD ir viens no stāvokļiem, ko sauc par “C klastera” personības traucējumiem. Tie ietver trauksmes un baiļu sajūtu. Personības traucējumi ir ilgstoši uzvedības modeļi, kas nav saistīti ar kultūras normām (kā mums ir jārīkojas). Tās sākas pirms pilngadības — bērnībā vai pusaudža gados. Personības traucējumi izraisa diskomfortu personai ar šo stāvokli un/vai apkārtējiem.

Kāda ir atšķirība starp DPD un BPD?

Atkarīgie personības traucējumi (DPD) un robežas personības traucējumi (BPD) ir saistīti ar starppersonu grūtībām un bailēm no pamestības, taču tie ir atšķirīgi personības traucējumi.

BPD ietver ārkārtējas garastāvokļa svārstības, nestabilitāti attiecībās un impulsivitāti. Cilvēkiem ar BPD ir intensīvas bailes no pamestības, un viņiem ir grūtības regulēt savas emocijas, īpaši dusmas.

DPD parasti neietver garastāvokļa svārstības un impulsivitāti. Cilvēki ar DPD parasti ir pasīvi un pakļāvīgi, jo nevēlas radīt konfliktus savās attiecībās.

Cik bieži ir atkarīgi personības traucējumi?

Mazāk nekā 1% pieaugušo ASV atbilst DPD kritērijiem. Tas mēdz skart sievietes un cilvēkus, kuriem dzimšanas brīdī piešķirta sieviete, nedaudz vairāk nekā vīriešus un cilvēkus, kuriem dzimšanas brīdī ir piešķirts vīrietis.

Simptomi un cēloņi

Atkarīgie personības traucējumi (DPD) ir garīgās veselības stāvoklis, kas saistīts ar pārmērīgu nepieciešamību rūpēties citiem.

Kādi ir atkarīgu personības traucējumu simptomi?

Personai ar atkarīgiem personības traucējumiem var būt vairāki uzvedības simptomi, tostarp:

• Grūtības pieņemt ikdienas lēmumus, piemēram, ko valkāt, bez pastāvīgas pārliecības un citu cilvēku padoma.
• Grūtības patstāvīgi uzsākt uzdevumus.
• Spēcīgas bailes no nespējas parūpēties par sevi.
• Veicot vai brīvprātīgi veiciet neērtus uzdevumus, lai saņemtu atbalstu vai atbalstu no citiem.
• Nepieciešamība, lai citi uzņemtos atbildību par dažādiem savas dzīves aspektiem.
• Izvairīšanās no domstarpību paušanas vai konfliktu radīšanas attiecībās, baidoties zaudēt attiecības.
• Neērti jūtas vienatnē.
• Bailes no pamešanas un bezpalīdzības sajūta, kad attiecības beidzas.

Cilvēki ar DPD mēdz mijiedarboties tikai ar dažiem cilvēkiem, no kuriem viņi ir atkarīgi. Viņi arī vairāk panes fizisku, seksuālu vai emocionālu vardarbību, jo viņi nevēlas zaudēt attiecības.

Kas izraisa atkarīgus personības traucējumus?

Personības traucējumi, tostarp DPD, ir viens no vismazāk saprotamajiem garīgās veselības stāvokļiem. Bet pētnieki domā, ka DPD attīstās vairāku faktoru dēļ, tostarp:

• Piedzīvo ļaunprātīgu izmantošanu: Cilvēkiem, kuriem ir bijušas ļaunprātīgas attiecības, ir lielāks DPD diagnozes risks.
• Bērnības trauma: Bērniem, kuri ir piedzīvojuši vardarbību pret bērnu (tostarp verbālu vardarbību) vai nolaidību pret bērnu, var attīstīties DPD. Tas var skart arī cilvēkus, kuri bērnībā piedzīvojuši dzīvībai bīstamu slimību.
• Ģenētika: kādam, kam ir bioloģisks ģimenes loceklis, kuram ir DPD vai kāds cits trauksmes traucējums, var būt DPD diagnoze.
• Noteikta kultūras, reliģiska vai ģimenes uzvedība: Dažiem cilvēkiem var attīstīties DPD kultūras vai reliģiskās prakses dēļ, kas uzsver paļaušanos uz autoritāti.

Diagnoze un testi

Kā tiek diagnosticēti atkarīgie personības traucējumi?

Personība turpina attīstīties bērna un pusaudža attīstības laikā. Šī iemesla dēļ veselības aprūpes sniedzēji parasti diagnosticē kādu ar atkarīgiem personības traucējumiem tikai pēc 18 gadu vecuma. Pakalpojumu sniedzējiem ir nepieciešami pierādījumi, ka šie uzvedības modeļi ir ilgstoši un laika gaitā nav īsti mainījušies.

Personības traucējumus, tostarp DPD, var būt grūti diagnosticēt. Tas ir tāpēc, ka lielākā daļa cilvēku, kuriem ir viens, neuzskata, ka ir problēmas ar viņu uzvedību vai domāšanas veidu.

Kad viņi meklē palīdzību, to bieži izraisa tādi apstākļi kā trauksme vai depresija, ko izraisa viņu personības traucējumi, piemēram, attiecību vai darba grūtības.

Ja garīgās veselības speciālistam, piemēram, psihologam vai psihiatram, ir aizdomas, ka kādam varētu būt atkarīgi personības traucējumi, viņi bieži uzdod plašus, vispārīgus jautājumus, kas izgaismo:

• Pagātnes vēsture.
• Attiecības.
• Iepriekšējā darba vēsture.
• Realitātes pārbaude.

Personai, kurai ir aizdomas par DPD, var trūkt ieskata viņu uzvedībā un domāšanas modeļos. Tātad garīgās veselības speciālisti bieži strādā ar personas ģimeni un draugiem, lai savāktu vairāk informācijas par viņu uzvedību un vēsturi.

DSM-5 diagnostikas kritēriji atkarīgiem personības traucējumiem

Garīgās veselības aprūpes sniedzēji balstās uz atkarīgu personības traucējumu diagnozi, pamatojoties uz Amerikas Psihiatru asociācijas kritērijiem. Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmata (DSM-5).

Diagnostikas kritēriji atkarīgiem personības traucējumiem ietver pastāvīgu vismaz piecu šādu uzvedības veidu modeli:

• Grūtības pieņemt ikdienas lēmumus bez pārmērīga padoma un pārliecības no citiem.
• Nepieciešamība, lai citi būtu atbildīgi par svarīgākajiem savas dzīves aspektiem.
• Grūtības nepiekrist citiem, jo ​​viņi baidās zaudēt atbalstu vai apstiprinājumu.
• Ir problēmas pašiem sākt projektus, jo viņi nav pārliecināti par savu spriedumu un spējām.
• Vēlme censties darīt visu, piemēram, veikt nepatīkamus darbus, lai saņemtu atbalstu no citiem.
• Jūtas neērti vai bezpalīdzīgi, kad viņi ir vieni, jo baidās, ka nevar parūpēties par sevi.
• Steidzami jāveido jaunas attiecības ar kādu, kurš sniegs aprūpi un atbalstu, kad ciešas attiecības beigsies.
• Nereālas bažas par to, ka jums jārūpējas par sevi.

Vadība un ārstēšana

Kāda ir atkarīgu personības traucējumu ārstēšana?

Personības traucējumu ārstēšana ir sarežģīta, jo cilvēkiem ar šiem stāvokļiem ir dziļi iesakņojušies domāšanas un uzvedības modeļi, kas pastāv jau daudzus gadus.

Ārstēšana cilvēkiem ar DPD ir visefektīvākā, iesaistot un atbalstot tuviniekus. Tas parasti ietver psihoterapiju un, iespējams, medikamentus.

DPD psihoterapija

Psihoterapija (sarunu terapija) ir izvēlēta personības traucējumu ārstēšana. Ārstēšanas mērķis ir palīdzēt jums atklāt motivāciju un bailes, kas saistītas ar jūsu domām un uzvedību. Turklāt jūs varat iemācīties pozitīvāk sazināties ar citiem.

Divi specifiski psihoterapijas veidi, kas var palīdzēt cilvēkiem ar DPD, ir:

• Psihodinamiskā terapija: Šāda veida terapija ir vērsta uz emocionālo ciešanu psiholoģiskajām saknēm. Izmantojot pašrefleksiju, jūs iepazīstaties ar problemātiskām attiecībām un uzvedības modeļiem savā dzīvē. Tas palīdz labāk izprast sevi. Tas var palīdzēt jums mainīt attiecības ar citiem cilvēkiem un vidi.
• Kognitīvās uzvedības terapija (CBT): Šis ir strukturēts, uz mērķi orientēts terapijas veids. Terapeits vai psihologs palīdz jums rūpīgi aplūkot jūsu domas un emocijas. Jūs sapratīsit, kā jūsu domas ietekmē jūsu darbības. Izmantojot CBT, jūs varat uzzināt negatīvas domas un uzvedību. Jūs iemācīsities pieņemt veselīgākus domāšanas modeļus un ieradumus. DPD terapija var būt īpaši vērsta uz jūsu baiļu no neatkarības un pašpārliecinātības grūtību pārbaudi.

Zāles DPD ārstēšanai

Pašlaik nav zāļu, kas varētu ārstēt personības traucējumus. Bet ir zāles depresijas un trauksmes ārstēšanai, kas var būt arī cilvēkiem ar atkarīgiem personības traucējumiem. Šo stāvokļu ārstēšana var atvieglot DPD ārstēšanu.

Tomēr, lai sasniegtu vislabākos rezultātus, zāles jālieto kopā ar psihoterapiju.

Aprūpe Klīvlendas klīnikāGarīgās veselības aprūpeNorunājiet tikšanosSludinājums

Profilakse

Vai var novērst atkarīgus personības traucējumus?

Jūs nevarat novērst atkarīgus personības traucējumus. Bet ārstēšana var palīdzēt mazināt problēmas, ko tā izraisa. Palīdzības meklēšana, tiklīdz parādās simptomi, var palīdzēt mazināt traucējumus personas dzīvē, ģimenē un draudzībā.

Perspektīva / Prognoze

Kāda ir atkarīgu personības traucējumu prognoze?

Atkarīgo personības traucējumu prognoze (perspektīva) ir atkarīga no tā, vai tie tiek ārstēti vai nē.

Ja DPD netiek ārstēts, tas var izraisīt:

• Papildu garīgās veselības stāvokļi, piemēram, depresija un vielu lietošanas traucējumi.
• Grūtības attiecībās.
• Paaugstināta iespēja piedzīvot fizisku, emocionālu vai seksuālu vardarbību.

Cilvēkiem ar DPD ir arī lielāks pašnāvības domu un pašnāvības mēģinājumu līmenis. Ja jūs vai kāds tuvinieks domā par pašnāvību, tālrunī zvaniet 988, lai sasniegtu pašnāvību un krīžu palīdzības līniju. Kāds ir pieejams, lai palīdzētu jums 24/7.

Ir svarīgi atcerēties, ka atkarīgi personības traucējumi (DPD) ir garīgās veselības stāvoklis. Tāpat kā ar visiem garīgās veselības stāvokļiem, palīdzības meklēšana, tiklīdz parādās simptomi, var palīdzēt samazināt jūsu dzīves traucējumus. Garīgās veselības speciālisti var piedāvāt ārstēšanas plānus, kas var palīdzēt jums pārvaldīt savas domas un uzvedību.

Cilvēku ar DPD tuvinieki bieži piedzīvo stresu, depresiju un izolāciju. Ir svarīgi rūpēties par savu garīgo veselību un meklēt palīdzību, ja rodas šie simptomi.

Kopumā, atkarīgie personības traucējumi (DPD) ir sarežģīta un bieži nepamanīta slimība, kas var ietekmēt cilvēka attiecības, darbību un kopējo dzīves kvalitāti. Svarīgi ir saprast slimības simptomus un savlaicīgi meklēt profesionālu palīdzību. Ārstēšana ietver gan psihoterapiju, gan medikamentus, lai palīdzētu pacientiem mazināt savas atkarības un uzlabot savu emocionālo stabilizāciju. Ar atbilstošu atbalstu un sapratni, pacienti ar DPD var uzlabot savu dzīves kvalitāti un mācīties veiksmīgi pārvaldīt savas emocijas un attiecības.