Autofobija (bailes būt vienam): cēloņi un ārstēšana

Diagnostika Ja Testimise 8

Autofobija ir nopietna emocionāla traucējums, kas var ietekmēt ikvienu, kurš ikdienā lieto automašīnu. Šī bailes būt vienam cēloņi var būt dažādi – no traumām vai iepriekšējām negatīvām pieredzēm ceļojot ar automašīnu, līdz izbailes no kontroles zaudēšanas vai satiksmes drošības. Ir svarīgi saprast, ka autofobija nav nekas parasts un tai ir nopietnas sekas uz cilvēka emocionālo un fizisko veselību. Lai atrisinātu šo traucējumu, ir nepieciešama profesionāla ārstu palīdzība un atbilstoša terapija.

Pārskats

Kas ir autofobija (bailes palikt vienam)?

Cilvēkiem, kuriem ir autofobija, ir neracionālas, ārkārtējas bailes palikt vienam. Cilvēks var izjust šīs bailes, kad viņš ir viens.

Dažiem cilvēkiem var būt autofobija, pat ja viņi ir kopā ar citiem cilvēkiem. Šajā gadījumā bailes koncentrējas uz bažām par izolāciju. Viņi var justies vieni pūlī. Vai arī viņi var uztraukties par to, ka cilvēki viņus pamet vai viņiem būs jādodas mājās un jāpaliek vienam.

Citi termini bailēm palikt vienam ir:

  • Monofobija.
  • Eremofobija.
  • Izolofobija.

Kāda ir atšķirība starp bailēm būt vienam un vientulību?

Kad esat vientuļš, jūs jūtaties nelaimīgs vai skumjš par sociālo sakaru daudzumu vai kvalitāti jūsu dzīvē.

Ja jums ir autofobija, jūs jūtaties noraizējies vai nobijies, kad esat viens vai domājat par palikšanu vienatnē. Jūs tā jūtaties neatkarīgi no tā, cik daudz mīļoto un draugu ir jūsu dzīvē.

Kas ir fobija?

Fobijas ir izplatīts trauksmes traucējums. Tie liek jums baidīties no kaut kā, kas nav patiesi kaitīgs. Autofobija ir specifisks fobisks traucējums. Ar to jūs baidāties no situācijām, kad esat viens.

Cik izplatīta ir autofobija (monofobija)?

Ir grūti precīzi zināt, cik daudziem cilvēkiem ir noteikta fobija, piemēram, autofobija. Daudzi cilvēki šīs bailes var paturēt pie sevis vai arī neatzīt, ka viņiem tās ir. Mēs zinām, ka aptuveni 1 no 10 amerikāņu pieaugušajiem un 1 no 5 pusaudžiem kādā dzīves posmā saskarsies ar specifisku fobiju.

Simptomi un cēloņi

Kam draud autofobija (monofobija)?

Autofobijas un specifisku fobisku traucējumu riska faktori ir:

  • Robežas personības traucējumi (BPD): Cilvēkiem ar BPD ir intensīvas bailes tikt atstumtiem, pamestiem vai vieniem. Šis garīgais traucējums apgrūtina emociju regulēšanu. Rezultātā radušās garastāvokļa svārstības var apgrūtināt attiecības.
  • Atkarīgi personības traucējumi (DPD): DPD liek jums justies nespējīgi par sevi parūpēties. Jums var būt bail palikt vienam, jo ​​jūtaties bezpalīdzīgs.
  • Ģimenes vēsture: Uzaugot kopā ar kādu no vecākiem vai mīļoto cilvēku, kuram ir fobija vai trauksme, var rasties nosliece uz tādām pašām vai dažādām raizēm.
  • Dzimums: Īpaši fobiski traucējumi skar vairāk sieviešu nekā vīriešu.
  • Ģenētika: Gēnu maiņa var padarīt dažus cilvēkus vairāk pakļauti trauksmes traucējumiem un fobijām.
  • Citas fobijas: Cilvēkiem ar autofobiju var būt citas fobijas, piemēram, agorafobija. Ar agorafobiju jūs varat baidīties pamest savu māju, ja vien kāds nav ar jums.
  • Panikas traucējumi: Panikas lēkmes izraisa paātrinātu sirdsdarbības ātrumu, nekardiālas sāpes krūtīs un citus simptomus, kas var izjust sirdslēkmi. Kāds ar panikas traucējumiem var baidīties no panikas lēkmes, kamēr viņš ir viens un neviens nevar palīdzēt.
Lasīt vairāk:  Tesālijas tests: kas tas ir un kā tas tiek veikts

Kāpēc man ir bail palikt vienam?

Fobijas bieži sākas bērnībā. Daži cilvēki bailes palikt vienam var izsekot negatīvai vai traumatiskai pieredzei.

Iespējamie autofobijas cēloņi ir:

  • Būt ignorētam, neaprūpētam vai pamestam sajūtam.
  • Šķiršanās vai vecāku zaudēšana bērnībā.
  • Šķiršanās no mīļotā cilvēka pūlī vai citā publiskā vidē.
  • Panikas lēkme, trauma vai cita ārkārtas situācija, piemēram, ielaušanās mājās vai izlaupīšana bez kāda palīdzības.
  • Kļūsti par aculieciniekiem traumatiskam incidentam, ja kāds tevi neatbalsta.

Kādi ir autofobijas (monofobijas) simptomi?

Cilvēki, kuriem ir specifiski fobiski traucējumi, piemēram, autofobija, parasti apzinās, ka bailes nav racionālas. Tomēr viņi nespēj kontrolēt savas fiziskās reakcijas, kad nonāk noteiktās situācijās.

Autofobija ikvienu ietekmē atšķirīgi. Jūs varat justies nedroši, ja vien neesat kopā ar citiem cilvēkiem. Būšana vienatnē var izraisīt intensīvas skumjas, baiļu vai trauksmes sajūtas.

Ja jums ir bailes palikt vienam, simptomi var būt arī:

  • Drebuļi.
  • Reibonis un vieglprātība.
  • Pārmērīga svīšana (hiperhidroze).
  • Sirds sirdsklauves.
  • Slikta dūša.
  • Elpas trūkums (aizdusa).
  • Trīce vai trīce.
  • Kuņģa darbības traucējumi vai gremošanas traucējumi (dispepsija).

Diagnoze un testi

Kā tiek diagnosticēta autofobija (monofobija)?

Autofobija (monofobija) nav atzīts fobisks traucējums Amerikas Psihiatru asociācijas psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmata (DSM). Tomēr garīgās veselības speciālists, piemēram, psihologs, var diagnosticēt fobijas, pamatojoties uz simptomiem.

Konkrētu fobisku traucējumu diagnozes kritēriji ir šādi:

  • Bailes, kas saglabājas vismaz sešus mēnešus.
  • Spēcīgas baiļu vai trauksmes sajūtas, kad esat viens, neskatoties uz to, ka zināt, ka jums nedraud briesmas.
  • Tūlītēja simptomu parādīšanās, kad jūtaties viens vai domājat par palikšanu vienatnē.
  • Trauksme vai bailes, kas liek jums izvairīties no vienatnes.
  • Ekstrēmi simptomi, kas traucē spēju strādāt un baudīt dzīvi.

Vadība un ārstēšana

Kāda ir autofobijas (monofobijas) ārstēšana?

Ekspozīcijas terapija veiksmīgi palīdz lielākajai daļai cilvēku pārvarēt specifiskus fobiskus traucējumus. Jūsu veselības aprūpes sniedzējs var izmantot arī kognitīvās uzvedības terapiju (CBT).

Šīs divas psihoterapijas metodes (sarunu terapija) koncentrējas uz:

  • Relaksācijas metodes, piemēram, dziļas elpošanas vingrinājumi un meditācija, lai palīdzētu jums pārvaldīt simptomus.
  • Izpētiet baiļu galveno cēloni.
  • Apgūstiet veidus, kā cīnīties pret negatīvām domām par palikšanu vienatnē, lai jūs pakāpeniski saprastu, ka būt vienam nav biedējoši vai bīstami.
  • Lēnām pierod pie viena. Jūs varat sākt ar mērķi būt vienam 15 minūtes katru dienu. Pēc tam varat pagarināt šo laiku nedēļām progresējot.

Prettrauksmes zāles vai asinsspiediena zāles, piemēram, beta blokatori, var īslaicīgi palīdzēt, ja strādājat, lai pārvarētu bailes palikt vienam. Jums var nebūt vajadzīgas zāles pēc terapijas pabeigšanas.

Kādas ir autofobijas (monofobijas) komplikācijas?

Nav praktiski gaidīt, ka kāds vienmēr būs ar jums. Tas var ietekmēt jūsu pašcieņu, karjeru, attiecības un sociālo dzīvi. Jūs varat palikt neveselīgās vai pat vardarbīgās attiecībās, lai izvairītos no vienatnes. Jūs varat pieprasīt, lai draugi vai ģimene neaiziet, kas var kaitēt attiecībām. Vai arī jūs varat obsesīvi pārbaudīt partneri, baidoties tikt atstātam.

Turklāt autofobija palielina risku:

  • Depresija.
  • Pēctraumatiskā stresa traucējumi (PTSD).
  • Vielu lietošanas traucējumi.

Aprūpe Klīvlendas klīnikā Garīgās veselības aprūpe Pierakstiet tikšanos

Dzīvo ar

Kad man vajadzētu piezvanīt ārstam?

Jums jāzvana savam veselības aprūpes sniedzējam, ja rodas:

  • Panikas lēkmes.
  • Pastāvīga trauksme, kas traucē ikdienas dzīvē vai gulēt.
  • Depresijas pazīmes vai vielu lietošanas problēmas.

Kādi jautājumi man jāuzdod savam ārstam?

Iespējams, vēlēsities jautāt savam veselības aprūpes sniedzējam:

  • Kas izraisa šo fobiju?
  • Kāda ir labākā ārstēšana man?
  • Vai man vajadzētu izmēģināt ekspozīcijas terapiju?
  • Cik ilgi man būs nepieciešama terapija?
  • Vai zāles var palīdzēt?
  • Vai man vajadzētu novērot komplikāciju pazīmes?

Bailes palikt vienam (autofobija vai monofobija) var negatīvi ietekmēt jūsu attiecības un spēju strādāt. Fobijas ir ārstējamas, un ar tām nav jāsadzīvo. Psihoterapijas, piemēram, ekspozīcijas terapija un CBT, var palīdzēt jums pārvarēt šīs bailes, lai jūs varētu vairāk izbaudīt savu sabiedrību.

Autofobija ir nopietna emocionāla trauma, kas ietekmē cilvēku spēju braukt automašīnā vienatnē. To cēloņi var būt dažādi, piemēram, negadījuma pieredze vai citas bailes saistītas ar šo transportlīdzekli. Tomēr šī fobija ir ārstējama, jo terapijas palīdz atbrīvoties no bailēm un atgriezties pie brīvības sajūtas automašīnas vadīšanā. Svarīgi ir meklēt profesionālu palīdzību un izprast, ka neesam vienatnē ar savām problēmām. Gan atklājot cēloņus, gan piedzīvojot ārstēšanu, cilvēks var atgūt pašpārliecību un spēju baudīt ikdienu bez šiem ierobežojumiem.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *