Aihmofobija: simptomi, ārstēšana un cēloņi

Diagnostika Ja Testimise 6

Aihmofobija ir intensīva bailes sajūta, kas rodas no augstuma. Cilvēkiem, kas cieš no šīs fobijas, var izraisīt smagas fiziskas un emocionālas reakcijas, piemēram, drebuļi, sirdsklauves, trauksme un panika. Šī fobija var ietekmēt cilvēku dzīves kvalitāti, ierobežojot viņu iespējas normāli funkcionēt ikdienā. Tomēr, ir pieejami dažādi ārstēšanas veidi, kas var palīdzēt pārvarēt aihmofobiju. Šajā rakstā mēs apspriedīsim simptomus, ārstēšanas metodes un iespējamos cēloņus šai fobijai.

Pārskats

Kas ir aihmofobija?

Aihmofobija ir intensīvas bailes no asiem priekšmetiem. Tas ir trauksmes traucējumu veids. Persona ar aihmofobiju piedzīvo spēcīgas bailes un trauksmi, atrodoties blakus asiem priekšmetiem, piemēram, šķērēm, nažiem, adatām un zīmuļiem. Viņi bieži izvairās no situācijām vai vietām, kur ir iesaistīti asi priekšmeti.

Kāda ir atšķirība starp tripanofobiju un aihmofobiju?

Aihmofobija kopumā ir bailes no asiem priekšmetiem. Asi priekšmeti var būt, piemēram, naži, šķēres, adatas, asi stūri un tapas. Trypanofobija ir bailes no injekcijām vai adatām, īpaši medicīniskos apstākļos.

Kuru ietekmē aihmofobija?

Tāpat kā citas fobijas, aihmofobija var skart ikvienu jebkurā vecumā. Īpašas fobijas, piemēram, aihmofobija, biežāk rodas pusaudžiem un jauniem pieaugušajiem, un sievietēm tās attīstās biežāk nekā vīriešiem.

Cik izplatīta ir aihmofobija?

Pētnieki nezina precīzu aihmofobijas gadījumu skaitu, taču konkrētas fobijas kopumā ir izplatīts garīgās veselības stāvoklis. Apmēram 7% līdz 10% iedzīvotāju ir īpaša fobija.

Simptomi un cēloņi

Kas izraisa aichmofobiju?

Veselības aprūpes speciālisti nav pārliecināti par precīzu aichmofobijas cēloni. Viņi uzskata, ka traumatiska notikuma piedzīvošana vai aculiecinieks, kurā tika iesaistīts ass priekšmets, piemēram, nelaimes gadījums, var veicināt aihmofobijas attīstību. Tas var būt arī obsesīvi-kompulsīvu traucējumu veids.

Kādas ir aihmofobijas pazīmes un simptomi?

Cilvēki ar fobijām bieži cenšas izvairīties no situācijām, kas saistītas ar to, no kā viņi baidās. Ja persona ar aihmofobiju nespēj izvairīties no asiem priekšmetiem un ir pakļauta asiem priekšmetiem vai atrodas to tuvumā, viņam var rasties šādi simptomi:

  • Jūtiet spēcīgas bailes un trauksmi.
  • Piedzīvo ātru sirdsdarbību.
  • Drebēt.
  • Ir elpas trūkums.
  • Jūtiet reiboni un reiboni.
  • Jūtiet spēcīgu vēlmi izvairīties no situācijas.

Diagnoze un testi

Kā tiek diagnosticēta aichmofobija?

Aichmofobija tiek diagnosticēta, veicot rūpīgu jautājumu sēriju par personas vēsturi, pieredzi un simptomiem. Parasti, lai saņemtu aihmofobijas diagnozi, jums ir jābūt tādiem simptomiem kā pastāvīgas bailes un trauksme no asiem priekšmetiem vismaz sešus mēnešus.

Lai diagnosticētu aihmofobiju, jūsu veselības aprūpes sniedzējs, iespējams, izmantos kritērijus, kas norādīti Amerikas Psihiatru asociācijas izdotajā Garīgo traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatā (DSM-5). Jūsu veselības aprūpes sniedzējs arī izslēgs jebkādus citus fiziskās vai garīgās veselības stāvokļus, kas varētu izraisīt jūsu simptomus.

Kopumā fobijām ir vismaz četri diagnozes kritēriji, tostarp:

  • Spēcīgas un nepamatotas bailes: bailes no objekta vai situācijas ir noturīgas un nesamērīgas ar atbilstošu baiļu līmeni.
  • Paredzama trauksme: Personai, kurai ir fobija, ir tendence kavēties vai baidīties no nākotnes situācijām vai pieredzes, kas būs saistītas ar objektu vai situāciju, no kuras viņi baidās.
  • Izvairīšanās: Daudzi cilvēki, kuriem ir fobija, aktīvi izvairīsies no objekta vai situācijas, no kuras baidās. Daži cenšas izvairīties no tā, no kā baidās.
  • Fobija traucē ikdienas aktivitātēm: bailēm, ko indivīds piedzīvo, kaut kādā veidā jāierobežo viņu ikdienas dzīve, lai tās varētu diagnosticēt kā fobiju.

Vadība un ārstēšana

Kā tiek ārstēta aichmofobija?

Aihmofobiju parasti var ārstēt ar psiholoģisku ārstēšanu (psihoterapiju), piemēram, iedarbības terapiju vai kognitīvās uzvedības terapiju. Dažos gadījumos indivīdam var būt nepieciešami medikamenti, kas īslaicīgi mazina baiļu un trauksmes simptomus, lai tiktu galā ar bailēm, kamēr viņi piedalās terapijā.

Ekspozīcijas terapija: Ekspozīcijas terapija ir izplatīts psiholoģiskās ārstēšanas veids, ko izmanto noteiktu fobiju ārstēšanai. Cilvēki ar fobijām parasti izvairās no situācijām, kas saistītas ar to, no kā viņi baidās. Šī iemesla dēļ viņi nevar uzzināt, ka viņi var pārvaldīt savas bailes, ja viņiem ir īpaša fobija, vai ka viņu baidītie rezultāti bieži nenotiek. Terapeiti vai psihologi izmanto ekspozīcijas terapiju cilvēkiem, kuriem ir fobija, lai lēnām mudinātu viņus iekļūt situācijās, kas izraisa trauksmi, un mēģinātu palikt šajā situācijā, lai viņi varētu iemācīties tikt galā.

Ja jums ir aihmofobija un jūs piedalāties ekspozīcijas terapijā, jūsu terapeits vai psihologs var sākt runāt par asiem priekšmetiem un parādīt jums attēlus ar tiem. Pēc tam viņi var pakāpeniski pāriet uz to, lai jūs atrastos telpā ar asiem priekšmetiem. Pēc tam viņi var likt jums turēt asu priekšmetu un pēc tam izmantot asu priekšmetu. Ekspozīcijas terapijas process ir lēns un pakāpenisks. Jūsu terapeits vai psihologs pielāgos terapijas tempu jūsu vajadzībām.

Kognitīvās uzvedības terapija (CBT): CBT ir psiholoģiskas ārstēšanas veids. Runājot un uzdodot jautājumus, jūsu terapeits vai psihologs palīdz iegūt citu skatījumu. Tā rezultātā jūs iemācīsities labāk reaģēt un tikt galā ar stresu un trauksmi, ko jūtat, saskaroties ar lietām, kas izraisa bailes.

Kādas zāles lieto aihmofobijas ārstēšanai?

Lai gan tas nav izplatīts, dažos gadījumos cilvēki ar aihmofobiju var lietot medikamentus, lai īslaicīgi atvieglotu baiļu un trauksmes simptomus, kad viņi iziet psiholoģisko terapiju aihmofobijas ārstēšanai. Medikamenti, ko dažreiz lieto, lai palīdzētu ārstēt aichmofobiju, ir:

  • Beta blokatori: dažus beta blokatorus lieto, lai ārstētu vai novērstu fiziskus trauksmes simptomus, piemēram, ātru sirdsdarbības ātrumu.
  • Sedatīvi līdzekļi (benzodiazepīni): Benzodiazepīni, kas ir sava veida nomierinošs līdzeklis, palīdz atslābināties un samazina satraukuma līmeni.

Vai ir iespējams izārstēt aihmofobiju?

Pašlaik aihmofobiju nevar izārstēt, taču ekspozīcijas terapija, psiholoģiskās terapijas veids, ir veiksmīga tās ārstēšanā. Ekspozīcijas terapija tiek uzskatīta par pirmās līnijas ārstēšanu specifiskām fobijām kopumā.

Aprūpe Klīvlendas klīnikā Garīgās veselības aprūpe Pierakstiet tikšanos

Profilakse

Kādi ir aihmofobijas attīstības riska faktori?

Veselības aprūpes speciālisti joprojām cenšas noskaidrot precīzu aihmofobijas cēloni. Līdz šim viņi ir atklājuši, ka aichmofobijas attīstības riska faktori var ietvert:

  • Traumatiska notikuma pieredze vai aculiecinieks, kas saistīts ar asu priekšmetu, īpaši bērnībā.
  • Ģimenes anamnēzē ir trauksmes traucējumi.

Perspektīva / Prognoze

Kāda ir aihmofobijas prognoze (perspektīva)?

Tikai aptuveni 10% līdz 25% cilvēku, kuriem ir īpaša fobija, meklē savu stāvokli, jo daudzi var izvairīties no objekta vai situācijas, no kurām viņi baidās. Ja jums ir aihmofobija, izvairīšanās no situācijām, kas saistītas ar asiem priekšmetiem, var neļaut jums izbaudīt noteiktus dzīves aspektus, piemēram, ēst gatavošanu un noteiktus vaļaspriekus, kā arī pazemināt jūsu vispārējo dzīves kvalitāti. Tāpēc ir svarīgi meklēt ārstēšanu.

Pētījumi liecina, ka ekspozīcijas terapija ir veiksmīga aihmofobijas un citu specifisku fobiju ārstēšanā. Cilvēkiem, kuriem ir noteikta fobija, piemēram, aihmofobija, un kuri nemeklē ārstēšanu, ir divas reizes lielāka iespēja saslimt ar trauksmi un depresiju.

Dzīvo ar

Ko es varu darīt, ja man ir aihmofobija?

Tas var būt neērti, taču ir svarīgi runāt ar savu veselības aprūpes sniedzēju, ja rodas aihmofobijas pazīmes un simptomi. Terapija var palīdzēt pārvarēt aichmofobiju.

Ja jums jau ir diagnosticēta aihmofobija, ir dažas lietas, ko varat darīt, lai pārvaldītu simptomus un justos labi, tostarp:

  • Pietiekami gulēt un vingrot.
  • Ja piedalāties psiholoģiskajā terapijā, lai ārstētu aihmofobiju, noteikti regulāri apmeklējiet savu terapeitu.
  • Praktizējiet apzinātības aktivitātes, piemēram, meditāciju.
  • Praktizējiet relaksācijas metodes, piemēram, dziļu elpošanu un jogu.
  • Sazinieties ar ģimeni un draugiem, lai saņemtu atbalstu.
  • Apsveriet iespēju pievienoties atbalsta grupai cilvēkiem, kuriem ir aihmofobija vai specifiskas fobijas kopumā.

Kādi jautājumi man jāuzdod savam ārstam?

Runāt par savu garīgo veselību var būt neērti un biedējoši. Jūsu garīgā veselība ir tikpat svarīga kā jūsu fiziskā veselība, tāpēc ir svarīgi runāt ar savu veselības aprūpes sniedzēju par simptomiem. Ja Jums ir aihmofobija, var būt noderīgi uzdot jautājumus savam veselības aprūpes sniedzējam:

  • Kādu ārstēšanu jūs ieteiktu?
  • Vai man vajadzētu redzēt terapeitu, psihologu un/vai psihiatru?
  • Vai jums ir kādi ieteikumi psihologiem, psihiatriem vai terapeitiem, kurus es varētu redzēt?
  • Cik ilgi būs nepieciešama ārstēšana?
  • Vai jūs zināt kādas atbalsta grupas aihmofobijai vai fobijām kopumā?
  • Vai jums ir kādi mācību resursi par aihmofobiju, ko es varētu izmantot?

Ja jums ir aihmofobija, ziniet, ka neesat viens. Daudziem cilvēkiem visā pasaulē ir fobija. Lai gan tas var būt grūti un biedējoši, ir svarīgi runāt ar savu veselības aprūpes sniedzēju un meklēt ārstēšanu pret fobiju. Aihmofobija var likt jums justies neērti pie tādiem ikdienas priekšmetiem kā šķēres un virtuves naži, ko jūs parasti varat atrast darba, mājas un skolas vidē. Tas var arī neļaut jums saņemt svarīgu medicīnisko aprūpi, piemēram, šāvienu, kritisku ārstēšanu un nepieciešamo asins ņemšanu. Ikviens ir pelnījis augstu dzīves kvalitāti. Jo ātrāk meklēsi palīdzību, jo ātrāk jutīsies labāk.

Aihmofobija ir nopietna psiholoģiska problēma, kas var ievērojami ietekmēt cilvēku ikdienu. Tās simptomi var iekļaut nepamatotu bailes vai panikas lēkmes saistībā ar atmiesanu vai atteikumu. Lai gan aihmofobiju var ārstēt ar terapiju vai medikamentiem, svarīgi ir arī saprast tās cēloņus, lai efektīvi risinātu problēmu. Ir svarīgi meklēt palīdzību, ja jūtaties cietīgi no aihmofobijas simptomiem, lai varētu atgūt kontroli pār savu dzīvi un emocijām.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *