Stratēģijas smadzeņu miglas likvidēšana ir būtiska, lai uzlabotu koncentrēšanos, darba efektivitāti un sasniegtu izvirzītās mērķus. Šīs prasmes attīstīšana var palīdzēt cilvēkiem labāk risināt problēmas, pieņemt pareizos lēmumus un veiksmīgi pildīt savus pienākumus. Ar mērķtiecīgu treniņu un tehniku izmantošanu ir iespējams attīstīt šo īpašību un uzlabot savu prasmi efektīvi strādāt ar smadzenēm. Samazinot smadzeņu miglu, mēs varam uzlabot savu domāšanas funkciju un sasniegt vēlamo veiksmes līmeni gan personīgajā, gan profesionālajā dzīvē.
Vai esat kādreiz pazaudējis savu domu gājienu, kad esat kādas aktivitātes vidū? Vai varbūt jūs esat iesaistījies sarunā, kad pēkšņi jums ir grūti atcerēties šo sasodītu vārdu vai detaļu vienkārši izslīdēja nepieejamā vietā. Šie notikumi ir izplatīti, kļūstot vecākam. Bet, ja jūsu domāšana ir pēkšņi ietekmēta un pakāpeniski pasliktinās, tāpēc jums ir grūti koncentrēties vai izteikt savas domas vārdos, jūs, iespējams, piedzīvojat to, ko cilvēki sauc par smadzeņu miglu.
Neiropsihologs Kamini Krišnans, PhD, skaidro, kāpēc smadzeņu migla ir kļuvusi par populāru šī brīža terminu un kāpēc smadzeņu migla var rasties kā simptoms citām izplatītām slimībām.
Kas ir smadzeņu migla?
Smadzeņu miglai nav vienas oficiālas definīcijas vai medicīniskās diagnozes. Tā vietā tas bieži vien ir kognitīvo simptomu kopums, ko cilvēki piedzīvo. Smadzeņu migla var būt ļoti svarīga arī dažādiem cilvēkiem. Tas var ietvert jebkuru vai visus no šiem:
- Problēmas ar fokusēšanu.
- Grūtības palikt uzmanīgam.
- Problēmas atcerēties pazīstamas detaļas, piemēram, vārdus, vietas vai vārdus.
- Lēns reakcijas laiks un informācijas apstrāde.
- Vispārējs nogurums vai letarģija.
- Mākoņainība spriedumā.
- Bieža domu gājiena zudums.
“Kad šajās jomās jums ir deficīts, jums var šķist, ka jums ir atmiņas problēmas. Taču tā vairāk ir problēmas, kas saistītas ar pareizās informācijas iegūšanu un uzturēšanu,” saka Dr. Krišnans. “Ja jūs nesaņemat pareizo informāciju, nevar sagaidīt, ka jūs to paturēsit.”
Kas izraisa smadzeņu miglu?
Tātad, kas izraisa informācijas bloķēšanu? Nu, nav galīgas atbildes. Viena no idejām ir tāda, ka jūsu ķermeņa imūnsistēmas reakcija var izraisīt iekaisumu jūsu smadzenēs. Ja rodas iekaisums, tas var īslaicīgi bloķēt informācijas apstrādi. Smadzeņu miglu var izraisīt arī hronisks stress, hormonālās izmaiņas vai cukura līmeņa asinīs nelīdzsvarotība.
“Smadzeņu migla ir sava veida iekaisuma vai hroniskas stresa reakcijas izpausme,” skaidro Dr. Krišnans. “Hroniskam stresam var būt sekundāras sekas. Tas ietekmē jūsu miegu, uzturu un fiziskās spējas. Šīs sekundārās problēmas var izraisīt vai būt saistītas ar psihiskiem traucējumiem.
Šeit ir daži izplatīti apstākļi, kas saistīti ar smadzeņu miglas simptomiem.
Grūtniecība
Katrā trimestrī jūs novērojat dažādas hormonālās izmaiņas. Kad notiek šīs hormonālās izmaiņas, jūsu smadzenes mēģina atjaunot līdzsvaru, atbrīvojot un nomācot noteiktus hormonus, lai visu izlīdzinātu. Šīs pastāvīgās hormonu plūsmas vai citu stresa faktoru dēļ, kas var rasties pat grūtniecības sākumā, var rasties smadzeņu migla.
“Pirmajā trimestrī dažādu iemeslu dēļ jums var būt vairāk slikta dūša, slikta uztura, bezmiegs vai miega trūkums vai citi paaugstināti stresa faktori. Visas šīs lietas var izpausties kā smadzeņu migla,” saka Dr Krišnans.
COVID 19
Smadzeņu migla ir ieguvusi 15 minūtes slavu, pateicoties COVID-19 un visiem ar to saistītajiem simptomiem. Faktiski smadzeņu migla ir viens no trim galvenajiem simptomiem, ko bieži uzskaita tālsatiksmes pārvadātāji, kuriem ir ilgstoši simptomi vai aizkavēti simptomi nedēļas un dažreiz mēnešus pēc sākotnējās inficēšanās.
“Cilvēki, kuri ir bijuši ICU vai kuriem bija nepieciešama smagāka ārstēšana, mēdz piedzīvot vairāk smadzeņu miglas,” atzīmē Dr. Krišnans.
Dr. Krišnans norāda, ka problēma ir tā, ka tālsatiksmes pārvadātājiem un cilvēkiem, kuri ir atveseļojušies no Covid-19, bieži ir arī citi simptomi, kas var izraisīt smadzeņu miglošanos. Tas ietver miega traucējumus, paaugstinātu stresu vai garastāvokļa līmeni vai būtiskas izmaiņas viņu uzturā vai uzturā.
“Visi šie faktori var arī veicināt smadzeņu miglu,” viņš saka.
Tāpēc ir grūti precīzi noteikt, kas izraisa smadzeņu miglu — COVID-19 vai citus cieši saistītos simptomus. Viena no galvenajām hipotēzēm ir tāda, ka ar COVID-19 saistītā smadzeņu migla patiesībā var būt citokīnu vētras (pazīstama arī kā citokīnu izdalīšanās sindroms) rezultāts.
Citokīnu vētras laikā jūsu ķermenis pārpludina jūsu asinsriti ar iekaisuma proteīniem, ko sauc par citokīniem. Šie citokīni palīdz mērķēt pret vīrusu vai svešķermeni, kas rada problēmas. Bet tas var izraisīt arī pārspīlētu imūnsistēmas reakciju citās ķermeņa daļās, piemēram, smadzenēs, un izraisīt turpmāku iekaisumu.
“Lai gan tas cenšas būt aizsargājošs, tam var būt arī negatīva ietekme,” saka Dr Krišnans.
Depresija un trauksme
Depresija un tās saistība ar smadzeņu miglu līdzinās jautājumam, kas bija pirmais, vista vai ola? Viens bieži vien var novest pie otra un otrādi. Viens no izplatītākajiem iemesliem var būt neiroiekaisums, ko izraisa pastāvīga hipotalāma hipofīzes virsnieru ceļa aktivizēšana.
“Tā ir jūsu ķermeņa reakcija uz cīņu vai bēgt,” skaidro Dr. Krišnans. “Ja jūsu ķermenis ir pastāvīgā aktivācijas līmenī, tam var būt negatīvas blakusparādības un tas var izpausties kā depresija vai trauksme, jo tam ir šī iekaisuma reakcija.”
Smadzeņu migla, kas saistīta ar depresiju vai trauksmi, bieži vien ir kā pastāvīgs nogurums vai vispārēja nespēka sajūta.
Ķīmijterapija
Tāda pati citokīnu vētra, kāda ir dažiem cilvēkiem ar Covid-19, var rasties arī ķīmijterapijas rezultātā. Tomēr atšķirībā no COVID-19 smadzeņu migla, kas saistīta ar ķīmijterapijas ārstēšanu, bieži vien izzūd daudz īsākā laikā.
“Dažreiz smadzeņu migla vai kognitīvās sūdzības parādās tikai dažus gadus pēc ķīmijterapijas sākuma,” saka Dr. Krišnans. “Mēs nedomājam, ka tas būs ilgtermiņa problēma. Lielākā daļa cilvēku saka, ka tas kļūst labāk, laikam ejot no ķīmijterapijas procedūrām.
Pārtikas jutīgums
Daži pārtikas jutīgumi var izraisīt arī smadzeņu miglu vai ar to saistīto iekaisuma reakciju. Piemēram, ar celiakiju cilvēki bieži sūdzas par duļķainību vai aizķeršanos lipekļa jutības dēļ.
Cukura līmenis asinīs
Ja Jums ir zems cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija), Jūs varat justies reiboni, reiboni, miglošanos vai nervozitāti un nespējat koncentrēties. Tas jo īpaši attiecas uz cilvēkiem ar cukura diabētu, ja viņu ķermenis ražo pārāk daudz insulīna. Dažreiz pēc ēdienreizes jūs pat varat izjust zemu cukura līmeni asinīs.
Autoimūnas stāvokļi
Vairāki autoimūni stāvokļi ir saistīti arī ar smadzeņu miglu, tostarp:
- Lupus.
- Hroniska noguruma sindroms.
- Multiplā skleroze.
- Fibromialģija.
“Ilgstošs uzbrukums imūnsistēmai mēdz ietekmēt indivīda smadzeņu darbību,” atzīmē Dr. Krišnans.
Kā es varu atbrīvoties no smadzeņu miglas?
Kopumā nav zināmu medikamentu vai ārstēšanas metožu, kas tieši koriģētu smadzeņu miglošanos. Lai nekavējoties novērstu lielāko daļu hronisko stresa faktoru, Dr. Krišnans iesaka pievērsties miega uzlabošanai, laba uztura iegūšanai un vingrošanai 30 minūtes katru dienu piecas dienas nedēļā. Šīs nelielās izmaiņas jūsu ikdienas dzīvē var uzkrāties laika gaitā un ievērojami ietekmēt jūsu imūnsistēmas reakciju un mazināt iekaisumu.
“Šim nav jābūt maratonam,” saka Dr Krišnans. “Ideja ir izaicināt sevi katru dienu un pēc iespējas samazināt stresa faktorus savā dzīvē.”
Dr Krišnans arī iesaka veikt garīgus pārtraukumus visas dienas garumā, lai attīstītu savas garīgās spējas.
“Lielākā daļa no mums mēdz iet, iet, iet, līdz jūs sasniedzat punktu, no kura nevar atgriezties, un tad esat noguris vai noguris vai nespēj kaut ko darīt vienu vai divas dienas,” piebilst Dr. Krišnans. “Mēs iesakām cilvēkiem veikt 20 līdz 30 minūšu pārtraukumus pat pirms viņi ir noguruši, veicot kādu mērķtiecīgu darbību, piemēram, staigājot, klausoties mūziku vai aizverot acis un atpūšoties.”
Ja esat izmēģinājis šīs metodes vai kādu laiku esat piedzīvojis smadzeņu miglošanos, jums jāsazinās ar savu veselības aprūpes sniedzēju vai jāsadarbojas ar integratīvās medicīnas speciālistu, kurš var palīdzēt mainīt dzīvesveidu vairākās jomās, tostarp diētas, uztura, miega un vingrinājums.
Kopumā, stratēģijas smadzeņu miglas likvidēšana ir būtisks process, kas palīdz uzlabot lēmumu pieņemšanu un darbību efektivitāti. Lai to sasniegtu, ir svarīgi veikt regulārus pārbaudes un veikt nepieciešamos uzlabojumus savā domāšanas, plānošanas un izpildes procesā. Ar izpratni par savām stiprajām un vājajām pusēm, kā arī ar mērķtiecīgu pieeju, katrs indivīds var pārvarēt šo smadzeņu mūkoņa barjeru un sasniegt lielākus sasniegumus gan personīgā, gan profesionālā dzīvē.
Jūs varētu interesēt:
Recepte: Vistas un aveņu salāti
Vai “vampīra sejas kopšana” var padarīt jūs jaunāku?
Recepte: veggie, maisot, apcep saldajā ingvera mērcē
13 Miega trūkuma sekas
3 veselīgākās (un vissliktākās) zivis jūsu veselībai
Stīvs kakls? Līdzekļi kakla sāpju mazināšanai
Recepte: Grilēts Jerk Tofu ar gurķu salātiem
Recepte: Krēmveida tītara un dārzeņu kastrolis