Vai jums ir gadījies aizmirst, kur likāt atslēgas vai kādu svarīgu datumu? Vai jums ir bijis grūti atcerēties kādu ievērojamu notikumu vai cilvēku vārdu? Tas varētu būt parādība vecuma dēļ, kurai pievēršam uzmanību visvairāk. Kā mēs varam veikt pasākumus, lai palīdzētu saglabāt mūsu atmiņu asu un spēcīgu, pat novecojot? Šajā rakstā mēs izpētīsim dažus padomus un tehnikas, kā uzlabot un atbalstīt mūsu atmiņu ikdienas dzīvē.
Līdzstrādnieks: Ronans Faktors, MD
Jūs droši vien esat dzirdējuši šo frāzi: “Es tikai kļūstu vecāks.” Šis paziņojums bieži tiek sniegts, lai izskaidrotu neskaitāmas sāpes, atmiņas traucējumus un mobilitātes ierobežojumus, un tas var atspoguļot piekrišanu, ka dažas jūsu ķermeņa daļas nedarbojas tik labi, kā agrāk novecošanas dēļ — patiesība, ko piedzīvo visas radības.
Tomēr skaidrojums jāizmanto piesardzīgi. Es bieži saku saviem pacientiem, lai viņi nepārmet kaut ko, ko viņi piedzīvo, “tikai novecojot”, jo viņi var palaist garām kaut ko tādu, ko varētu ārstēt.
Cilvēki bieži lieto šo izteicienu, lai noraidītu ikdienas simptomus, kas varētu rasties kādas pamatslimības dēļ, izraisot nevajadzīgas ciešanas, kuras varēja novērtēt un atbilstoši ārstēt.
Sūdzības ar atmiņu rodas ļoti bieži, kad kļūstat vecākam. Aizkavēšanās vārdu un vārdu atcerēšanā – sajūta, ka tas, ko vēlies pateikt, ir “tikai uz mēles gala” – ir normālas novecošanas sastāvdaļa. Diemžēl šīs kavēšanās pagarinās, kļūstot vecākam. Vairāku uzdevumu veikšana un jaunu lietu apguve kļūst arī grūtāka.
Tā ir normāla novecošanās pieredze, taču nevienai no šīm izmaiņām nevajadzētu ietekmēt jūsu spēju palikt neatkarīgam, veicot pamata un instrumentālās ikdienas darbības.
Bieži vien cilvēki, kuriem ir atmiņas traucējumi, nekad nerunā par šo problēmu ar savu ārstu. Dažreiz pacientiem ir tik daudz medicīnisku problēmu, ka, neraugoties uz primārās aprūpes ārsta centieniem, citu medicīnisku problēmu pārvaldīšana atņem laiku, kas nepieciešams, lai pienācīgi risinātu problēmas ar atmiņu.
Ietekmē ikdienas dzīvi
Atmiņas problēmas kļūst nozīmīgas, kad tās sāk ietekmēt ikdienas dzīvi.
Dažreiz cilvēka spēja palikt nodarbinātam, veikt ar darbu saistītus uzdevumus, piedalīties sabiedriskās aktivitātēs vai nodarboties ar vaļaspriekiem pasliktinās, kā rezultātā šī persona dodas pensijā vai pārtrauc kādu darbību.
Ja atmiņas problēmas pasliktina cilvēka spēju iesaistīties ikdienas rutīnās, piemēram, pārvaldīt finanses, braukt pazīstamās vietās vai regulāri un uzticami lietot medikamentus, atmiņas problēmas nedrīkst ignorēt vai novērst kā normālu novecošanas sastāvdaļu.
Ja tiek novērotas šādas pazīmes, jāveic novērtējums, kas vērsts uz sūdzībām par atmiņu.
Pamatapstrādē ietilpst atmiņas vai kognitīvo problēmu pārskats, jo īpaši, cik ilgi problēmas ir novērotas, un visas citas saistītās garastāvokļa, uzvedības vai kustību problēmas.
Lai dokumentētu kognitīvo traucējumu esamību un smagumu, jāveic kognitīvā pārbaude (piemēram, Folšteinas mini-psihiskā stāvokļa pārbaude vai Monreālas kognitīvais novērtējums).
Jāveic arī depresijas skrīnings, kā arī regulāra asins analīze. Var veikt arī smadzeņu CT skenēšanu, lai izslēgtu citas problēmas.
Galu galā visa šī informācija ir jāpārskata, lai atklātu visticamāko atmiņas problēmu skaidrojumu un noteiktu labākos veidus, kā šīs problēmas pārvaldīt.
Ne vienmēr demence
Lai gan demence var būt pirmais iemesls, kas nāk prātā saistībā ar sūdzībām par atmiņu, var būt arī citi iemesli.
- Dažreiz depresija var izraisīt atmiņas traucējumus, lai gan depresiju bieži pavada citi simptomi, piemēram, intereses zudums par hobijiem vai aktivitātēm, kuras personai iepriekš patika, nevērtības sajūta, miega traucējumi vai apetītes zudums.
- Nesenā slimība vai hospitalizācija var izraisīt īslaicīgu apjukuma periodu, ko sauc par delīriju, kas parasti laika gaitā izzūd.
- Medikamenti – recepšu, bezrecepšu vai augu izcelsmes –, kas ietekmē smadzenes, un tādi veselības stāvokļi kā insults, vairogdziedzera darbības traucējumi vai vitamīnu deficīts, arī var izraisīt atmiņas un/vai kognitīvās problēmas.
Ir svarīgi atcerēties, ka izmaiņas atmiņā un kognitīvajās funkcijās pavada normālu novecošanos, bet ne vienmēr ir izskaidrojamas ar to. Ja jums ir bažas vai funkcija tiek traucēta atmiņas problēmu dēļ, vienmēr pastāstiet par to savam ārstam.
Galīgais mērķis ir saglabāt neatkarību un plānot uz priekšu, ja jums nepieciešama palīdzība.
Pētījumi liecina, ka atmiņa tiešām mainās novecojot. Šis process tiek saukts par kognitīvo novecošanos un tas ir parasts parādība. Lai saglabātu labu atmiņu, ir svarīgi regulāri trenēt prātu, uzturēt aktīvu dzīvesveidu un ievērot veselīgu uzturu. Tas ir arī svarīgi pastāstīt saviem tuviniekiem par savām vajadzībām un ieradumiem, lai viņi var palīdzēt savlaicīgi atbalstīt un veicināt labu atmiņu. Tādējādi, lai saglabātu veselu un asu prātu, ir nepieciešams ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski pielāgoties vecumam.
Jūs varētu interesēt:
Recepte: Vistas un aveņu salāti
Vai “vampīra sejas kopšana” var padarīt jūs jaunāku?
Recepte: veggie, maisot, apcep saldajā ingvera mērcē
13 Miega trūkuma sekas
3 veselīgākās (un vissliktākās) zivis jūsu veselībai
Stīvs kakls? Līdzekļi kakla sāpju mazināšanai
Recepte: Grilēts Jerk Tofu ar gurķu salātiem
Recepte: Krēmveida tītara un dārzeņu kastrolis