Atgremošanas sindroms: cēloņi, pazīmes un simptomi, ārstēšana

Atgremošanas sindroms ir smags un bieži sastopams stāvoklis, kas rodas pēc alkohola vai citu atkarību izraisošo vielu lietošanas pārtraukšanas. Šis sindroms var izpausties ar dažādām fiziskām un psiholoģiskām pazīmēm, piemēram, trauksmi, depresiju, slikto dūšu un vājumu. Ārstiem ir pieejami dažādi veidi, kā palīdzēt pacientiem pārvarēt atgremošanas sindromu, un ārstēšanas veids parasti atkarās no sindroma smaguma pakāpes. Ir svarīgi saprast šī sindroma cēloņus, lai laicīgi to novērstu un ārstētu, nodrošinot pacientu labklājību un atveseļošanos.

Pārskats

Kas ir atgremošanas sindroms?

Atgremošanas sindroms (pazīstams arī kā atgremošanas traucējumi vai mericisms) ir barošanas un ēšanas traucējumi, kad nesagremota pārtika no cilvēka kuņģa nonāk atpakaļ mutē (regurgitācija). Kad ēdiens atkal nonāk mutē, cilvēks var to sakošļāt un atkal norīt vai izspļaut. Šāda uzvedība parasti notiek pēc katras ēdienreizes un var šķist bez piepūles. Atgremošanai var sekot atraugas/atraugas, un parasti tā nav saistīta ar sliktu dūšu vai atraugas. Atgremošanā atgremotajam ēdienam nav raksturīga skāba vai rūgta garša, jo tai nav bijis laika pilnībā sajaukties ar kuņģa skābi un sagremot.

Šis regurgitācijas akts ir reflekss darbība, kas var būt iemācīta un tīša darbība vai arī netīša. Cilvēki, kuriem ir atgremojuma sindroms, neatvelk pārtiku kuņģa slimības vai sliktas dūšas dēļ.

Kurš saņem atgremošanas sindromu?

Ir zināms, ka atgremošanas sindroms rodas zīdaiņiem un cilvēkiem ar attīstības traucējumiem, taču tas var rasties visu vecumu cilvēkiem. Bērniem un pieaugušajiem ar augstu stresa vai trauksmes līmeni var būt lielāks atgremošanas sindroma risks.

Simptomi un cēloņi

Kādas ir atgremošanas sindroma pazīmes un simptomi?

Atgremotāju sindroma pazīmes un simptomi ir:

• Regulāra ēdiena atgrūšana un košļāšana.
• Gremošanas problēmas, piemēram, gremošanas traucējumi un sāpes vēderā.
• Zobu problēmas, piemēram, slikta elpa un zobu bojājums.
• Svara zudums.
• Sasprēgājušas lūpas.

Zīdaiņi, kuriem ir atgremošanas sindroms, var sasprindzināt vai izliekt muguru (kas var liecināt arī par gastroezofageālā refluksa pazīmi) vai radīt sūkšanas trokšņus ar muti.

Kas izraisa atgremošanas sindromu?

Precīzi atgremotā sindroma cēloņi nav zināmi. Dažiem cilvēkiem šis sindroms var attīstīties, ja viņiem ir emocionālas problēmas vai ja viņi piedzīvo stresa notikumus.

Mehāniski viens izskaidrojums ir tāds, ka pārtika paplašina kuņģi, kam seko vēdera spiediena palielināšanās un apakšējā barības vada sfinktera atslābināšana (savienojums, kur barības vads [food tube from mouth] satiekas ar vēderu). Notikumu secība ļauj regurgitēt kuņģa saturu.

Diagnoze un testi

Kā tiek diagnosticēts atgremotāju sindroms?

Atgremotāju sindromu parasti var diagnosticēt, pamatojoties uz slimības vēsturi un fizisko eksāmenu. Daudzos gadījumos pacienta simptomi — konkrēti, pacients ir atgremojies, košļājis un norijis pārtiku vismaz 3 mēnešus, bet ēdienu neizvemj — ir pietiekami, lai noteiktu atgremojuma sindroma diagnozi.

Oficiāli saskaņā ar Garīgo traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatas piekto izdevumu, lai personai diagnosticētu atgremotāju sindromu, ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

• Atkārtota ēdiena regurgitācija vismaz 1 mēneša laikā. Regurgitētu pārtiku var atkārtoti sakošļāt, norīt vai izspļaut.
• Atkārtota regurgitācija nav saistīta ar kuņģa-zarnu trakta vai citu medicīnisku stāvokli (piemēram, gastroezofageālais reflukss, pīlora stenoze)
• Ēšanas traucējumi nedrīkst rasties tikai tad, ja ir anorexia nervosa, bulimia nervosa, ēšanas traucējumi vai izvairīšanās/ierobežojoša ēdiena uzņemšana.
• Ja ēšanas traucējumi rodas kopā ar citiem garīgiem traucējumiem (piemēram, intelektuālās attīstības traucējumiem), simptomiem ir jābūt pietiekami smagiem un tiem ir jābūt galvenajam ārsta palīdzības meklējuma iemeslam.

Ārsti var izmantot testus, lai izslēgtu citas medicīniskas problēmas, piemēram, aizsprostojumus. Šie testi var ietvert:

• Kuņģa iztukšošanas tests. Mēra, cik ilgs laiks nepieciešams, lai pārtika pārvietotos no kuņģa uz tievo zarnu.
• Augšējā endoskopija. Ārsts pārbauda barības vadu un kuņģi caur endoskopu (plānu cauruli ar kameru galā), kas ievietots kaklā.
• rentgenstari. Nodrošina ārstiem barības vada un kuņģa iekšpuses attēlus.

Vadība un ārstēšana

Kā tiek ārstēts atgremotāju sindroms?

Galvenā atgremojuma sindroma ārstēšana ir uzvedības terapija, lai apturētu regurgitāciju. Uzvedības terapija, ko parasti izraksta atgremojuma sindromam, ir diafragmas elpošana.

Diafragma ir liels, kupola formas muskulis, kas atrodas plaušu pamatnē. Diafragmas elpošana ir paredzēta, lai palīdzētu jums atslābināt diafragmu un pareizi lietot to elpojot, lai to nostiprinātu.

Lai veiktu diafragmas elpošanu, lai palīdzētu kontrolēt regurgitāciju:

1. Apgulieties uz muguras uz līdzenas virsmas vai gultā, saliekti ceļi un atbalstīta galva. Lai atbalstītu kājas, varat izmantot spilvenu zem ceļgaliem. Novietojiet vienu roku uz krūškurvja augšdaļas, bet otru tieši zem krūšu kaula. Tas ļaus jums sajust, kā jūsu diafragma kustas elpojot.
2. Lēnām ieelpojiet caur degunu, lai vēders izkustētos pret roku. Turiet roku uz krūtīm, cik vien iespējams. Bērniem mēs to raksturojam kā “elpošanu kā operdziedātājam”, ar katru lēnu elpu izkustinot roku uz vēdera, bet ar izelpu virzoties iekšā.
3. Sasprindziniet vēdera muskuļus, ļaujot tiem iekrist iekšā, kad izelpojat caur saspiestām lūpām. Turiet roku uz krūšu augšdaļas, cik vien iespējams.

Cik bieži man vajadzētu praktizēt diafragmas elpošanu atgremojuma sindroma gadījumā?

Praktizējiet šo vingrinājumu 5 līdz 10 minūtes trīs līdz četras reizes dienā. Vingrinājuma piepūli var palielināt, uzliekot uz vēdera grāmatu. Indivīdi var arī praktizēt “vēdera elpošanu” pēc katra kumosa vai ēdienreizes, ja nepieciešams.

Kādas komplikācijas ir saistītas ar atgremošanas sindromu?

Ja to neārstē, atgremojuma sindroms var sabojāt barības vadu (cauruli, kas ved no mutes uz kuņģi). Citas komplikācijas var ietvert:

• Apmulsums
• Slikts uzturs
• Nespēja augt
• Elektrolītu līdzsvara traucējumi
• Dehidratācija
• Aspirācija (pārtikas ieelpošana elpceļos [trachea/lungs])
• Aizrīšanās
• Pneimonija
• Nāve

Aprūpe Klīvlendas klīnikāAtrodiet primārās aprūpes sniedzēju Ieplānojiet tikšanos

Profilakse

Vai atgremotāju sindromu var novērst?

Var būt iespējams samazināt atgremošanās sindroma risku, apgūstot pozitīvākas stratēģijas stresa situācijās.

Perspektīva / Prognoze

Kāda ir prognoze (perspektīva) cilvēkiem ar atgremošanas sindromu?

Daudzi cilvēki ar atgremošanas sindromu dzīvo citādi veselīgi. Atgremošanās sindroms parasti neietekmē cilvēka ikdienas rutīnu.

Dzīvo ar

Kad man jāzvana ārstam par atgremotāju sindromu?

Sazinieties ar savu ārstu, ja jums vai jūsu bērnam ir atgremošanas sindroma pazīmes vai simptomi, īpaši, ja jūs/vai jūsu bērns regulāri atgrūda pārtiku.

Kādi jautājumi man jāuzdod savam ārstam par atgremotāju sindromu?

Ja jums ir atgremojuma sindroms, varat jautāt savam ārstam:

• Cik nopietns ir atgremošanas sindroms?
• Kas izraisa šo stāvokli?
• Kāda veida ārstēšana man ir piemērota?

Atgriešanās sindroms ir nopietns traucējums, ko var izraisīt dažādi faktori, bet bieži vien tas saistīts ar ilgtermiņa alkohola vai narkotiku lietošanu. Slimības pazīmes var ietvert galvassāpes, slikto dūšu un nemierīgu miegu. Svarīgākais ir nekavējoties meklēt medicīnisku palīdzību, lai saņemtu pareizu ārstēšanu, kas var ietvert zāļu lietošanu vai psihoterapiju. Lai izvairītos no atkārtotas atgremošanās sindroma, ir svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu un izvairīties no atkarību veidojošām vielām.