Intensīva spēlēšana dažiem bērniem un pusaudžiem var izraisīt ģīboni

Intensīva spēlēšana ir svarīga daudziem bērniem un pusaudžiem, bet ir svarīgi rūpēties par to, lai nebūtu pārspīlēts. Pārmērīga spēļu laiks var novest pie ģībones un negatīvas ietekmes uz veselību. Bērniem un pusaudžiem ir jāatdod laiks arī citām aktivitātēm un jānodrošina, ka fiziskā aktivitāte un sociālā dzīve ir līdzsvarā ar spēlēm. Tāpēc ir svarīgi uzraudzīt un ierobežot spēļu laiku, lai saglabātu veselīgu līdzsvaru un izvairītos no iespējamām negatīvām sekām.

Mūsdienās videospēles var būt neticami dzīvas un intensīvas. Bet dažiem bērniem, kuriem jau ir sirdsdarbības traucējumi, uztraukums un adrenalīns var būt pārāk daudz viņu ķermenim, īpaši sirdij.

Sinkope jeb samaņas zudums ir tad, kad kāds noģībst, jo pēkšņi pazeminās sirdsdarbība un asinsspiediens – parasti fiziskas vai emocionālas intensitātes dēļ. Dažreiz tas var notikt ar kādu, redzot asinis vai ja viņš pārāk ilgi ir stāvējis karstumā. Citreiz tas var notikt, spēlējot sportu vai ja kāds ātri aizraujas vai satraucas.

Lai gan tas ir reti, garīgais un emocionālais stress, spēlējot videospēles, dažiem bērniem var izraisīt sirds aritmiju, izraisot samaņas zudumu. Bieži vien tas ir saistīts ar sirdsdarbības traucējumiem un var būt pirmā pazīme, ka bērnam ir potenciāli dzīvībai bīstama sirds problēma.

Tas ir tāds pats stāvoklis, kas liek citiem bērniem noģībt, spēlējot sportu. Šī sirds anomālija parasti notiek, kad videospēle (vai fiziskas slodzes laikā) sasniedz maksimālo intensitāti.

“Ja bērns vai pusaudzis pēkšņi sabrūk no ventrikulārās aritmijas, spēlējot videospēles, tas var būt riskantāks nekā ģībonis sacensību sporta laikā,” saka bērnu kardiologs Pīters Azizs, MD. “Sporta pasākumos parasti ir cilvēki, kas zina, ko darīt vai kā saņemt palīdzību.”

Riska pamatā esošie mehānismi

Lielākā daļa aritmijas sindromu bērniem vai pusaudžiem ir kanopātijas, kas ir traucējumi jonu kanālu veidošanā un darbībā sirds muskuļa šūnās. Kannelopātijas var izraisīt augstu kateholamīnu līmeni, kas savukārt var izraisīt aritmiju.

“Kad kateholamīnu līmenis ir paaugstināts, jūsu sirdsdarbība ir paātrināta, jūs braucat, esat savienots un esat aktīvs – emocionāli vai fiziski. Jūsu pulss paātrinās, asinsspiediens paaugstinās — visas parastās lidojuma vai cīņas reakcijas, kas mums ir paredzētas no evolūcijas viedokļa,” saka Dr. Azizs.

Ikviens, kurš intensīva notikuma laikā – neatkarīgi no tā, vai spēlē futbolu, futbolu vai videospēli – ģībst, ir jānovērtē. Tas ir liels sarkans karogs.

Riska un ieguvuma līdzsvarošana

Risks, ka viņu bērnam vai pusaudžam var rasties sirdsdarbības traucējumi, var likt vecākiem justies nemierīgi par videospēlēm, taču Dr. Azizs uzsver, ka tikai nelielai bērnu grupai faktiski ir risks saslimt ar sirdsdarbības epizodēm. Tomēr ir svarīgi apspriest bērna aprūpes plānu ar savu ārstu.

“Sports noteikti var būt riskants, taču ir lietas ārpus sporta, kas var būt arī riskants,” skaidro Dr. Azizs. “Kad mēs konsultējam ģimenes par riska faktoriem, spēlēšana ir svarīga lieta, kas jāapspriež, ja viņu bērnam ir sirds slimība, kas palielina risku.”

Daudzi riska bērnu vecāki nolemj, ka viņu bērnam vairs nevajadzētu nodarboties ar sportu, taču viņu izvilkšana var palielināt laiku, ko viņi pavada spēlējot videospēles.

Tas kalpo kā abpusgriezīgs zobens, jo bērni, kuri spēlē spēles un nav fiziski aktīvi, ir pakļauti lielākam sirds un asinsvadu slimību riskam no fiziskās aktivitātes trūkuma.

Ņemot vērā dzīvībai bīstamo ventrikulāro aritmiju relatīvo retumu spēļu laikā, vēstījums neierobežo videospēļu spēlēšanu visiem bērniem. Tā vietā tā ir līdzsvarojoša darbība un saruna, kas jāveic starp bērna aprūpes komandu un vecākiem.

“Vecāku konsultēšana par bērna dzīvībai bīstamiem traucējumiem ir sarežģīta saruna, kas ietver sporta ierobežojumus, piedalīšanos sportā un izraisītājus kopumā,” saka Dr. Azizs. “Mēs saprotam, ka sporta ierobežošanai var būt neparedzētas sekas, un arī tas, ka bērni visu dienu spēlē videospēles, var radīt neparedzētas sekas.”

Kopumā, ir svarīgi, lai vecāki un aizbildņi būtu uzmanīgi, kad runa ir par bērnu un pusaudžu spēļu laiku. Intensīva spēlēšana var negatīvi ietekmēt viņu veselību un labklājību, izraisot ģīboni un citus veselības traucējumus. Tādēļ, ir būtiski racionāli pieeist spēles laikam, lai bērni un pusaudži varētu saglabāt labu fizisko un garīgo veselību. Vecāki un aizbildņi var palīdzēt bērniem atrast līdzsvaru starp spēlēm un citām aktivitātēm, nodrošinot viņu labklājību un veselīgu attīstību.