Vai jums ir bijis stresa pilns laiks, kad jūtaties slimīgi? Vai jūs esat dzirdējuši, ka stresa ietekmē var ietekmēt jūsu veselību? Daži pētījumi liecina, ka stress var patiešām ietekmēt jūsu veselību, padarot jūs slimo un pat var izraisīt nopietnas slimības. Sirds slimības, depresija, migrēna – visi šie un citi veselības problēmas var būt saistītas ar ilgstošu stresu. Tāpēc ir svarīgi saprast stresa ietekmi uz jūsu veselību un meklēt veidus, kā to samazināt. Uzziniet vairāk par to, kā stresa ietekme var padarīt jūs slimu.
Stress diemžēl ir neizbēgams dzīves fakts. Un tā kā koronavīruss ir kļuvis par mūsu ikdienas sastāvdaļu, jūs varat justies vairāk saspringts nekā jebkad agrāk. Bet vai jūs patiešām varat saslimt no stresa?
Īsā atbilde ir jā.
Stresa slimība var veicināt daudzas veselības problēmas, tostarp:
- Trauksme.
- Slikts miegs.
- Aizkaitināmība.
- Nespēja koncentrēties.
- Problēmas paveicot darbu.
- Vielu lietošanas problēmas.
- Slikta ēdiena izvēle.
Klīniskais psihologs Ādams Borlands (PsyD) saka, ka zināms stress var palīdzēt noturēt jūs uz kājām. “Pārvaldāma trauksmes un raižu pārdzīvošana palīdz mums sagatavoties ikdienas dzīves izaicinājumiem,” saka Dr. Borlands.
Turklāt pārdomas par stresa situāciju var arī palīdzēt atrast problēmas risinājumu. Jūs varat pavadīt laiku, uztraucoties par konfliktu ar savu dzīvesbiedru, lai tikai saprastu, ka šis laiks, kas pavadīts “jūsu galvā”, palīdz jums redzēt problēmu no citas perspektīvas.
Bet uztraukums kļūst par problēmu, kad tas sāk ietekmēt jūsu spēju darīt lietas, ko vēlaties vai kas jādara, saka Dr. Borlands. Acīmredzot, ja raizes sāk jūs nomodā naktī vai liek jums sevi nomierināt ar pārtiku vai alkoholu, tas var negatīvi ietekmēt jūsu veselību.
Ilgstoša rūpes var radīt arī problēmas jūsu ķermenī, par kurām jūs, iespējams, pat nezināt.
Kortizola loma
“Fiziskā vai emocionālā stresa laikā aktivizējas ķermeņa simpātiskā nervu sistēma,” saka Dr. Borlands.
Tā rezultātā rodas tā sauktā cīņa vai bēgšana: jūsu ķermenis gatavojas vai nu fiziski aizstāvēties no draudiem, vai arī bēgt.
Šobrīd jūs varat pamanīt fizioloģiskas reakcijas, piemēram:
- Paaugstināta sirdsdarbība.
- Ātra elpošana.
- Elpas trūkums.
- Reibonis.
- Galvassāpes.
- Slikta dūša.
- Muskuļu sasprindzinājums.
Viens no šo fizisko reakciju iemesliem ir kortizola izdalīšanās.
Kortizols ir hormons, kas signalizē jūsu ķermenim, lai atbrīvotu glikozi, cukura veidu, kas nodrošina enerģiju jūsu muskuļiem. Jūsu muskuļiem ir nepieciešama glikoze, kad tie gatavojas cīnīties pret plēsēju vai bēgt no tā.
Lai gan lielākajai daļai mūsu mūsdienu stresa faktoru nav nepieciešama šāda fiziska reakcija — ir maz ticams, ka jūs iesitīsit savam priekšniekam vai aizbēgsiet no ēkas, kad skatāties veiktspējas pārbaudi, jūsu ķermenis joprojām reaģē šādi. Kortizols arī nomāc insulīna ražošanu un sašaurina artērijas. Kad draudi pāriet, kortizola līmenis parasti atgriežas normālā stāvoklī, un jūsu ķermenis atgūstas no tā ietekmes.
Bet, ja stress ir hronisks, kortizola līmenis paliek paaugstināts. Un ilgtermiņā tas var veicināt virkni problēmu, tostarp diabētu, sirds un asinsvadu slimības un hroniskas kuņģa-zarnu trakta problēmas, piemēram, kairinātu zarnu sindromu.
Kā kontrolēt savu stresu
Labā ziņa ir tā, ka jūs varat izvairīties no veselības problēmām, kas saistītas ar hroniskām raizēm, iemācoties pārvaldīt stresu.
Dr. Borlands iesaka veikt šādas darbības, lai palīdzētu jums tikt galā ar stresu:
- Vingrojiet katru dienu. Katru dienu veiciet kādu no vingrinājumiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir spēka treniņi, aerobikas vingrinājumi vai pastaigas ar suni.
- Meditējiet un elpojiet dziļi. Atkārtojiet nomierinošu mantru vai iztēlojieties rāmu vidi.
- Ēd veselīgi. Koncentrējieties uz sabalansētu uzturu. Tāpat ierobežojiet kofeīna un cukura uzņemšanu, kas var uzlabot jūs un veicināt trauksmi un bezmiegu.
- Sazinieties ar cilvēkiem, kuri jūs atbalsta. Saņemiet atbalstu no sava dzīvesbiedra vai citas nozīmīgas personas, vecākiem, brāļiem un māsām un draugiem.
- Piedalieties jautrās (un sociāli attālās) aktivitātēs kopā ar ģimeni un draugiem. Smaidiet, smejieties un esiet tik emocionāli klātesošs, cik vien iespējams.
- Meklējiet nomierinošas, radošas aktivitātes. Mēģiniet gleznot vai zīmēt, kopt dārzu vai gatavot ēdienu.
- Esi pateicīgs. Koncentrējieties uz dzīves jomām, par kurām esat pateicīgs. Pievērsiet uzmanību tam, kas liek jums justies pateicīgam.
- Konsultējieties ar savu ārstu un, ja nepieciešams, meklējiet profesionālu garīgās veselības aprūpi. Nevilcinieties sazināties ar savu ārstu, jo īpaši, ja esat galā ar depresiju vai trauksmi.
Rūpes ir katra cilvēka dzīves sastāvdaļa, un šis pagājušais gads daudziem ir bijis īpaši saspringts. Taču, veicot pasākumus, lai proaktīvi pārvaldītu savu stresu, jūs varat palīdzēt nodrošināt, ka ikdienas rūpes nekaitē jūsu veselībai.
Kopumā, stress var negatīvi ietekmēt mūsu veselību, izraisot dažādus fiziskus un psiholoģiskus simptomus. Tas var palielināt sirds slimību un asinsvadu slimību risku, ietekmēt imūnsistēmu un veicināt garīgās veselības traucējumus. Tāpēc ir svarīgi mācīties efektīvi pārvaldīt stresu un meklēt atbalstu, ja nepieciešams. Ir arī jāsaprot, ka katram cilvēkam ir savas individuālās reakcijas uz stresu, tāpēc ir svarīgi novērot un rūpēties par savu emocionālo un fizisko veselību, lai novērstu iespējamās negatīvās ietekmes.
Jūs varētu interesēt:
Recepte: Vistas un aveņu salāti
Vai “vampīra sejas kopšana” var padarīt jūs jaunāku?
Recepte: veggie, maisot, apcep saldajā ingvera mērcē
13 Miega trūkuma sekas
3 veselīgākās (un vissliktākās) zivis jūsu veselībai
Stīvs kakls? Līdzekļi kakla sāpju mazināšanai
Recepte: Grilēts Jerk Tofu ar gurķu salātiem
Recepte: Krēmveida tītara un dārzeņu kastrolis