fMRI (funkcionālā MRI): kas tas ir, mērķis, procedūra un rezultāti

fMRI, vai funkcionālā magnētiskā rezonanse, ir revolucionāra tehnoloģija, kas ļauj izzināt smadzeņu aktivitāti reāllaikā. Atklājot kā un kurās smadzeņu daļās norit neironu darbība, fMRI palīdz pētniekiem un ārstiem saprast, kā atšķirīgi stāvokļi ietekmē samazzeņu funkcijas. Procedūra ir neinvazīva, sniedzot detalizētus attēlus un būtisku informāciju par neiroloģiskiem traucējumiem, sniedzot ceļvedi efektīvākam ārstēšanas procesam.

Funkcionālā MRI ir MRI skenēšanas veids, kas var parādīt, kuri jūsu smadzeņu apgabali ir visaktīvākie. Šīs aktivitātes izsekošana un salīdzināšana ar to, ko darījāt tajā laikā, var palīdzēt “kartēt” jūsu smadzeņu darbību. To visbiežāk izmanto, lai plānotu operācijas vai līdzīgas procedūras smadzenēs.

Pārskats

Kas ir funkcionālā MRI?

Funkcionālā magnētiskās rezonanses attēlveidošana (fMRI) ir attēlveidošanas skenēšana, kas parāda aktivitāti noteiktos smadzeņu apgabalos. Medicīnas apstākļos fMRI galvenokārt palīdz plānot smadzeņu operācijas un līdzīgas procedūras.

Standarta MRI skenēšana izmanto ārkārtīgi spēcīgu magnētu, radioviļņus un datora apstrādi, lai radītu ļoti detalizētus 3D attēlus no jūsu ķermeņa iekšpuses. Tas neizmanto tādu starojumu kā rentgena vai datortomogrāfijas (CT) skenēšana, tāpēc nav jāuztraucas par starojumu.

FMRI skenēšanai tiek izmantota viena un tā pati MRI iekārta, taču tā ir īpaša, jo tā izseko asins plūsmu dažādās jūsu smadzeņu daļās. Jūsu smadzeņu šūnas izmanto vairāk skābekļa, kad tās strādā. Tas nozīmē, ka sekošana asins plūsmai parāda tās smadzeņu zonas, kuras strādā vissmagāk. FMRI skenēšanas laikā šie apgabali šķiet gaišāki.

Kam izmanto funkcionālo MRI?

Smadzeņu apgabalu kartēšana, pamatojoties uz to asins plūsmu un aktivitāti, ļauj ārstiem uzzināt, kuras smadzeņu daļas kontrolē noteiktas darbības un spējas. Tas ir noderīgi, plānojot smadzeņu operācijas vai citas procedūras, kas var ietekmēt jūsu smadzenes. Ja jums nepieciešama noteikta smadzeņu daļas operācija, fMRI var palīdzēt neiroķirurgam plānot operāciju un zināt, kuras vietas atstāt netraucētas, jo tās veic kritiskus darbus. Pieaugušie un bērni var veikt fMRI skenēšanu.

Piemēram, noteikta jūsu smadzeņu priekšējās daivas daļa apstrādā muskuļu kustības. Pieskaroties ar pirkstiem fMRI skenēšanas laikā, tiek parādīts, kuras vietas veic šo darbu. Tad neiroķirurgs zina, kā izvairīties no šo zonu traucēšanas.

Nosacījumi vai procedūras, kurām varētu būt nepieciešama šāda veida plānošana, ietver:

• Epilepsija. Ja epilepsija nereaģē uz medikamentiem vai citām ārstēšanas metodēm, var būt epilepsijas operācija.
• Smadzeņu audzēji. Jebkura veida augiem, tostarp vēzim un labdabīgiem audzējiem, var būt nepieciešama operācija, lai tos noņemtu.
• Staru terapija uz smadzenēm. Precīzas staru terapijas var ārstēt vēzi, asinsrites problēmas un daudzas citas smadzeņu slimības.
• Pēcapstrādes skenēšana. Pēcpārbaudes skenēšana var palīdzēt parādīt visas smadzeņu darbības atšķirības pēc medicīniskās procedūras.

Pētnieki pēta arī citus fMRI lietojumus. Ir pierādījumi, ka tas varētu būt noderīgs bioloģiskās atgriezeniskās saites terapijā.

Cik bieži ir fMRI skenēšana?

Tā kā fMRI nav daudz medicīnisku lietojumu, tas nav izplatīts veselības aprūpes iestādēs. Mazākas slimnīcas un veselības aprūpes iestādes var nespēt veikt fMRI skenēšanu. Ja jums tas ir nepieciešams, jums var būt nepieciešams doties uz lielāku medicīnas centru.

Testa detaļas

Kā man vajadzētu sagatavoties šai procedūrai?

FMRI veikšanas dienā nevajadzētu dzert neko, kas satur kofeīnu, jo tas var ietekmēt fMRI rezultātus. Ja lietojat kādas zāles, jūsu veselības aprūpes sniedzējs pirms skenēšanas arī informēs, kā tās lietot (vai nelietot).

Tāpat kā standarta MRI skenēšana, fMRI skenēšana ietver ļoti spēcīgu magnētu. Tas ir pietiekami stiprs, lai sabojātu noteiktus priekšmetus vai pievilktu magnētiskus objektus lielā ātrumā. Pat vienkārši metāla priekšmeti MRI tuvumā var kļūt par bīstamiem šāviņiem.

Jums būs jānoņem apģērbs, aksesuāri vai rotaslietas, kas satur jebkāda veida metālu, tostarp pīrsingu. Tas attiecas uz VISIEM metāliem neatkarīgi no tā, vai tie ir magnētiski. Pat nemagnētiski metāli joprojām var ietekmēt skenēšanas kvalitāti.

Vienumi, kurus nevajadzētu lietot vai valkāt MRI tuvumā, ir:

• Rotaslietas, pulksteņi, kredītkartes un dzirdes aparāti.
• Piespraudes, metāla matu aksesuāri, krūšturi un metāla rāvējslēdzēji, kas var izkropļot MRI attēlus.
• Noņemami zobārstniecības darbi, piemēram, zobu protēzes.
• Pildspalvas, kabatas naži vai multiinstrumenti.
• Ķermeņa pīrsingi.
• Mobilie telefoni, elektroniskie pulksteņi un izsekošanas ierīces.

Ir ļoti svarīgi pirms MRI pastāstīt savam veselības aprūpes sniedzējam, ja Jums ir kāds no šiem simptomiem:

• Sirds elektrokardiostimulators vai defibrilators.
• Elektroniski vai implantēti stimulatori vai ierīces, tostarp dziļi smadzeņu stimulatori, vagusa nervu stimulatori, urīnpūšļa stimulatori, mugurkaula stimulatori, neirostimulatori un implantēti elektrodi vai vadi.
• Nomaiņas savienojumi.
• Kohleārie implanti vai citi ausu implanti.
• Implantēti zāļu sūkņi, piemēram, tādi, kas sūknē narkotiskos/sāpju līdzekļus vai zāles spasticitātes ārstēšanai.
• Programmējami šunti.
• Aneirisma klipi un spoles.
• Stenti neatrodas jūsu sirdī.
• Filtri, piemēram, asins recekļu filtri.
• Metāla lauskas, kas iekļuvušas jebkurā ķermeņa vietā vai acī (piemēram, lodes, šrapneļi, metāla gabali vai skaidas).
• Nepārtraukts glikozes monitors (CGM).
• Insulīna sūknis.
• Medikamentu plāksteris, ko nēsājat jebkurā ķermeņa vietā.

Jums arī jāpastāsta savam veselības aprūpes sniedzējam pirms fMRI, ja:

• Jūs esat vai varētu būt stāvoklī.
• Ir iemesls, kāpēc jūs nevarat gulēt uz muguras visu procedūras laiku.
• Jums ir klaustrofobija (bailes no slēgtām telpām).

Ja jums ir klaustrofobija, jūsu pakalpojumu sniedzējs var ieteikt jums dot prettrauksmes zāles skenēšanas laikā vai tieši pirms tās. Tas var atšķirties, tāpēc jums jājautā savam veselības aprūpes sniedzējam, vai zāles ir iespēja mazināt bailes un trauksmi fMRI laikā.

Bērniem var arī veikt fMRI, bet var būt nepieciešami medikamenti, lai palīdzētu viņiem atpūsties. Jūsu bērna veselības aprūpes sniedzējs var jums pastāstīt vairāk par pieejamajām iespējām un ieteiktajām iespējām.

Kas notiek funkcionālās MRI skenēšanas laikā?

FMRI skenēšana darbojas ļoti līdzīgi standarta MRI. Procedūras laikā jūs gulēsiet uz galda, kas var pārvietot jūsu ķermeni MRI aparāta virzienā. Lielāko daļu laika fMRI izmanto tradicionālo gredzenveida MRI skeneri, jo atvērtām MRI iekārtām parasti nav pietiekami spēcīga magnēta.

FMRI laikā jūsu galva atradīsies īpašā ķiverei līdzīgā ierīcē, ko sauc par galvas spoli. Spole palīdz radīt skaidrākus attēlus. Jūs arī valkāsit īpašas skaņu slāpējošas austiņas, kas bloķē MRI aparāta skaņu. Austiņas ļauj arī veselības aprūpes sniedzējiem, piemēram, MRI tehnologiem vai radiologiem, runāt ar jums skenēšanas laikā un sniegt norādījumus.

Galvenā atšķirība starp standarta MRI un fMRI skenēšanu ir aktivitāte. FMRI skenēšanas laikā veselības aprūpes sniedzēji liks jums runāt, pieskarties pirkstam vai veikt citus vienkāršus uzdevumus. Veicot šos uzdevumus, fMRI izseko asins plūsmu jūsu smadzenēs, lai redzētu, kuras zonas ir visaktīvākās, un salīdzinātu to ar to, ko darījāt tajā laikā. Tas ļauj viņiem “kartēt” jūsu smadzeņu apgabalus un to, par ko viņi ir atbildīgi.

Uzdevumus var veikt, izmantojot notikumu sistēmu vai bloku sistēmu.

• Bloku sistēma: Šī sistēma liek jums veikt uzdevumu īsu laiku un pēc tam īsu laiku atpūsties. Šos periodus sauc par blokiem.
• Pasākumu sistēma. Tas ietver virkni uzdevumu veikšanu bez atpūtas periodiem starp tiem.

Jūsu pakalpojumu sniedzējs var arī vēlēties, lai daļa no jūsu fMRI ietvertu “atpūtas stāvokļa” skenēšanu. Šajā laikā jūs vienkārši gulēsit skenerī (jūsu pakalpojumu sniedzējs var lūgt jums turēt acis atvērtas vai aizvērtas). Tas ļauj pakalpojumu sniedzējam redzēt un izmērīt atšķirību starp aktivitāti un atpūtu jūsu smadzenēs.

Funkcionālā MRI ar kontrastu

Tāpat kā standarta MRI skenēšana, fMRI skenēšana var ietvert kontrastvielu, kas satur gadolīniju. Gadolīnija ievadīšana vēnā, izmantojot intravenozu (IV, caur vēnu) līniju, var palīdzēt noteiktos attēlveidošanas testos. Tas var padarīt dažas struktūras jūsu ķermenī vai smadzenēs vieglāk saskatāmas.

Cik ilgi notiek funkcionālā MRI skenēšana?

Kopumā fMRI skenēšana parasti aizņem līdz stundai. Tas var aizņemt nedaudz ilgāku laiku, ja jūsu pakalpojumu sniedzējs vēlas savākt papildu skenējumus, lai pārliecinātos, ka viņiem ir pietiekami daudz datu analīzei, vai ja viņi vēlas veikt cita veida MRI skenēšanu kopā ar fMRI.

Kas notiek pēc šīs procedūras?

Parasti pēc fMRI skenēšanas varat doties mājās. Ja fMRI laikā esat saņēmis zāles, kas palīdz novērst trauksmi, jums būs nepieciešams kāds, kas jūs aizvedīs mājās. Radiologs pārskatīs un analizēs skenēšanu un sniegs rezultātus jums un veselības aprūpes sniedzējam, kurš jūs nosūtīja uz skenēšanu (piemēram, neirologam vai neiroķirurgam).

Papildu informācija

Kādas ir fMRI priekšrocības?

Funkcionālā MRI ir īpaši noderīga plānošanai pirms operācijas. Tas var palīdzēt neiroķirurgiem labāk izprast dažādu smadzeņu struktūru darbību. Tas palīdz viņiem izvairīties no kritiskām jomām, ja iespējams, samazinot iespēju, ka jūs zaudēsit visas spējas, kas ir atkarīgas no šīm jomām.

Arī citi testi var palīdzēt plānošanā, taču fMRI parasti ir labāka izvēle. Citi testi, kas var palīdzēt, parasti ir invazīvāki, ietver zāles ar lielāku blakusparādību iespējamību vai arī nav tik precīzi, lai kartētu attiecīgos smadzeņu apgabalus.

Kādi ir fMRI trūkumi vai riski?

Funkcionālajai MRI ir daži trūkumi, salīdzinot ar citām procedūrām. Viens no lielākajiem trūkumiem ir saistīts ar fMRI skenēšanas laiku salīdzinājumā ar smadzeņu darbības ātrumu. FMRI uztver skenēšanas datus no sekundes līdz sekundi. Smadzeņu aktivitāte mainās nelielās sekundes daļās, tāpēc fMRI nevar skenēt pietiekami ātri, lai fiksētu ļoti detalizētu smadzeņu darbību.

Pati fMRI rada ļoti maz risku, un tie parasti ir līdzīgi standarta MRI riskiem. Gadolīnija kontrasta blakusparādības ir reti sastopamas. Metāla drošība ir galvenā problēma. Noteikti ievērojiet visus veselības aprūpes sniedzēju un klīniskā personāla norādījumus par metāla drošību. Ja jums ir kādi jautājumi, nevilcinieties lūgt viņiem sniegt informāciju.

Papildu bieži uzdotie jautājumi

Kāda ir atšķirība starp EEG un fMRI?

Elektroencefalogramma (EEG) ir diagnostikas tests, kas mēra un reģistrē jūsu smadzeņu darbību. EEG iekārta parāda smadzeņu darbību kā viļņu sēriju uz papīra vai digitālā displeja. Viņi abi ieraksta līdzīgus datus, bet fMRI to parāda kā attēlu.

Funkcionālā MRI ir salīdzinoši jauna tehnoloģija. Lai gan tas pastāv tikai nedaudz vairāk nekā 30 gadus, tas ir pavēris durvis jaunai izpratnei par smadzeņu darbību. Mūsdienās tas ir visnoderīgākais, lai kartētu smadzeņu darbību un parādītu, kuri apgabali ir aktīvi noteiktu uzdevumu vai notikumu laikā. Neatkarīgi no tā, vai jūs vai jūsu bērns veic fMRI, šāda veida skenēšana var būt ļoti noderīga neiroķirurgiem, jo ​​viņi plāno procedūras un cenšas pēc iespējas izvairīties no kritiskām vietām.

fMRI, jeb funkcionālā magnētiskā rezonanse, ir neinvazīva metode smadzeņu aktivitātes kartēšanai. To izmanto, lai novērotu smadzeņu asins plūsmas izmaiņas, kas saistītas ar neironu darbību. Procedūra ir svarīga gan medicīniskiem, gan pētniecības mērķiem, jo ļauj detalizēti izpētīt smadzeņu funkcijas un diagnozēt dažādus traucējumus. Rezultāti sniedz būtisku informāciju par smadzeņu darbības modeļiem, veicinot iespējas izstrādāt efektīvākas ārstēšanas metodes.