Sirdsdarbības ātruma mainīgums (HRV): kas tas ir un kā to izsekot

Sirdsdarbības ātruma mainīgums jeb HRV ir viens no svarīgākajiem rādītājiem, kas atspoguļo mūsu sirds veselību un vispārējo organismā notiekošo. Tas stāsta par to, cik elastīgi mūsu sirds un nervu sistēma spēj reaģēt uz daudzveidīgām ikdienas situācijām. Apzinoties HRV nozīmi, rodas jautājums – kā mēs varam to sekot un analizēt? Ieskaties modernajās tehnoloģijās un paņēmienos, kas ļaus tev izprast un uzlabot savu sirds ritmu un veselību ikdienā.

Sirdsdarbības ātruma mainīgums ir laiks, kad laiks starp jūsu sirdspukstiem nedaudz svārstās. Lai gan šīs svārstības nav nosakāmas, izņemot ar specializētām ierīcēm, tās joprojām var norādīt uz pašreizējām vai turpmākām veselības problēmām, tostarp sirds slimībām un garīgās veselības problēmām, piemēram, trauksmi un depresiju.

Pārskats

Kas ir sirdsdarbības ātruma mainīgums?

Sirdsdarbības ātruma mainīgums ir laiks, kad laiks starp jūsu sirdspukstiem nedaudz svārstās. Šīs variācijas ir ļoti mazas, starp sitieniem pievienojot vai atņemot sekundes daļu.

Šīs svārstības nav nosakāmas, izņemot ar specializētām ierīcēm. Lai gan sirdsdarbības ātruma svārstības var būt veseliem cilvēkiem, tas joprojām var norādīt uz veselības problēmām, tostarp sirds slimībām un garīgās veselības problēmām, piemēram, trauksmi un depresiju.

Vai sirdsdarbības ātruma mainīgums ir līdzīgs aritmijai?

Sirdsdarbības ātruma mainīgums ir normāla parādība, un tā pati par sevi nav aritmija.

Normālu sirdsdarbību sauc par “sinusa ritmu”. Ja sirds pukst normāli, bet sirdspukstu svārstības ir lielākas par 0,12 sekundēm, to sauc par “sinusa aritmiju”. Sirdsdarbības ātruma mainīgums dažkārt var atbilst sinusa aritmijas kritērijiem.

Sinusa aritmiju parasti izraisa elpošana (to sauc par elpošanas sinusa aritmiju), kas ir daļa no normāla sirds un asinsrites sistēmas refleksa. Tomēr, ja sinusa aritmiju neizraisa elpošana, tā var liecināt par citu sirds problēmu, kurai nepieciešams veselības aprūpes sniedzēja novērtējums.

Kā darbojas sirdsdarbības ātruma mainīgums?

Jūsu sirds visu laiku pukst noteiktā ātrumā. Šis rādītājs mainās atkarībā no tā, ko jūs tobrīd darāt. Sirdsdarbības ātrums palēninās, kad atpūšaties vai esat atslābinājies, un ātrāks pulss notiek, kad esat aktīvs, stresa stāvoklī vai esat pakļauts briesmām. Jūsu sirdsdarbības ātrums atšķiras atkarībā no ķermeņa vajadzībām un elpošanas modeļiem. Dažas zāles un medicīniskās ierīces, piemēram, elektrokardiostimulatori, var ietekmēt arī jūsu sirdsdarbības ātruma mainīgumu. Jūsu sirdsdarbības ātruma svārstībām arī ir tendence normāli samazināties, kļūstot vecākam.

Neatkarīgi no tā, vai esat nomodā vai guļat, esat mierīgs vai stresa stāvoklī, jūsu sirdij ir jāspēj reaģēt uz izmaiņām jūsu dzīvē un apkārtnē. Bet tas nezina, kad reaģēt pats, tāpēc tas paļaujas uz citu ķermeņa sistēmu, lai saņemtu palīdzību.

Parasimpātiskie pret simpātiskajiem zariem un sirdsdarbības ātruma mainīgums

Jūsu smadzenes un nervu sistēma atbalsta jūsu sirdi. Jūsu maņas — redze, skaņa, oža, garša un tauste — sniedz informāciju jūsu smadzenēm par visu, kas jums ir apkārt. Jūsu smadzenēm ir tieša līnija uz jūsu sirdi, informējot sirdi, kad tai ir jāpaātrina un jāstrādā.

Šī tiešā līnija uz jūsu sirdi ir jūsu autonomā (izrunā “auto-nom-ick”) nervu sistēma. Šī ir jūsu smadzeņu daļa un nervu kopums, kas darbojas, jums par tiem nedomājot, pat tad, kad guļat. Tas ir sadalīts divās galvenajās daļās: simpātiskā nervu sistēma un parasimpātiskā nervu sistēma.

Kopumā simpātiskās un parasimpātiskās nervu sistēmas darbojas šādi:

• Simpātisks. Šeit nāk jūsu atbilde “cīnies vai bēgt”. Tas pārvalda sirdsdarbības ātruma un asinsspiediena paaugstināšanos ārkārtas situācijās.
• Parasimpātisks. Tas palīdz līdzsvarot simpātisko nervu sistēmu un kontrolē dabisko relaksācijas reakciju, it īpaši pēc tam, kad esat atradies cīņas vai bēgšanas režīmā. Tas kontrolē sirdsdarbības ātruma palēnināšanos un asinsspiediena palēnināšanos, cita starpā, it īpaši, ja jūtaties viegli.

Šeit ir piemērs tam, kā šīs divas jūsu nervu sistēmas daļas darbojas kopā.

Ja domājat, ka jums draud briesmas, jūs nobīsties vai satraucaties, vai arī jūs par kaut ko uztraucaties, jūsu simpātiskā nervu sistēma sāk darboties un sāk cīnīties vai bēgt. Jūsu ķermenis atbrīvo adrenalīnu, lai jūs varētu ātrāk reaģēt. Jūsu sirdsdarbība paātrinās tikai gadījumā, ja jūsu muskuļiem fiziskās aktivitātes dēļ ir nepieciešams vairāk asiņu un skābekļa.

Kad situācija, kas lika jums cīnīties vai bēgt, ir beigusies, jūsu parasimpātiskā nervu sistēma pārņem vadību. Tas liek jūsu sirdsdarbībai atkal palēnināties un pazemina asinsspiedienu. Tas arī liek dažādām ķermeņa sistēmām atpūsties vai atgriezties pie tā, kā tās parasti darbojas.

Kāpēc sirdsdarbības ātruma mainīgums ir labs?

Jūsu ķermenim ir daudzas sistēmas un funkcijas, kas ļauj tam pielāgoties jūsu atrašanās vietai un tam, ko darāt. Jūsu sirds mainīgums atspoguļo jūsu ķermeņa pielāgošanās spēju. Ja jūsu sirdsdarbības ātrums ir ļoti mainīgs, tas parasti liecina, ka jūsu ķermenis var pielāgoties daudzām izmaiņām. Cilvēki ar augstu sirdsdarbības ātruma mainīgumu parasti ir mazāk stresaini un laimīgāki.

Parasti zema sirdsdarbības ātruma mainīgums tiek uzskatīts par pašreizējo vai turpmāko veselības problēmu pazīmi, jo tas parāda, ka jūsu ķermenis ir mazāk izturīgs un cīnās, lai tiktu galā ar mainīgām situācijām. Tas ir arī biežāk sastopams cilvēkiem, kuriem ir augstāks sirdsdarbības ātrums miera stāvoklī. Tas ir tāpēc, ka, kad jūsu sirds pukst ātrāk, starp sitieniem ir mazāk laika, tādējādi samazinot mainīguma iespēju. Tas bieži notiek ar tādiem stāvokļiem kā diabēts, augsts asinsspiediens, sirds aritmija, astma, trauksme un depresija.

Kā mēra sirdsdarbības ātruma mainīgumu?

Sirdsdarbības ātruma novirzes ir ļoti mazas, tāpēc to noteikšanai ir nepieciešams specializēts aprīkojums vai ierīces. Mūsdienu tehnoloģijas ir sasniegušas punktu, kurā nemedicīniskas ierīces, kas var izsekot sirdsdarbības ātruma mainīgumam, ir pieejamas un viegli atrodamas.

Medicīnas apstākļos sirdsdarbības ātruma mainīguma noteikšanai parasti izmanto elektrokardiogrammas iekārtu (ko sauc arī par EKG). Šī ierīce, kas mēra jūsu sirds elektrisko aktivitāti, izmantojot sensorus, kas piestiprināti pie jūsu krūškurvja ādas, ir ļoti precīza. Veselības aprūpes sniedzēji var arī nosūtīt jūs mājās, valkājot monitoru, kas nepārtraukti izseko sirdsdarbības ātruma mainīgumu ilgāku laiku. Laiks, kurā tiek uzraudzīta sirdsdarbības ātruma mainīgums, var būt no dažām minūtēm līdz 24 stundām. Garāks uzraudzības laiks parasti sniedz vislabākos datus.

Ārpus medicīnas iestādēm ir vairākas ierīces, ko parasti izmanto sportisti, īpaši skrējēji. Tie bieži sastāv no ierīces, kas piestiprināta pie lentes, kas apņem jūsu krūtis. Daži izskatās kā pulsa oksimetri (ierīces, kas piestiprina pie pirksta un mēra pulsu un skābekļa līmeni asinīs), taču ir jutīgākas un precīzākas.

Lielākā daļa uz rokas nēsāto fitnesa ierīču un izsekotāju izseko jūsu sirdsdarbības ātrumu caur ādu. Diemžēl tas nozīmē, ka tie parasti nav pietiekami jutīgi, lai precīzi noteiktu sirdsdarbības mainīgumu.

Kad zvanīt ārstam

Kāds ir labs sirdsdarbības ātruma mainīguma skaitlis?

Diemžēl sirdsdarbības ātruma mainīgumu ir grūti interpretēt. Mainīgums arī samazinās līdz ar vecumu, un mainība, kas ir normāla vienai personai, var nebūt normāla kādam citam. Jūsu veselības aprūpes sniedzējs vai speciālists ir vispiemērotākā persona, pie kuras vērsties, ja vēlaties izprast sirdsdarbības ātruma svārstības un to, kā ar to rīkoties.

Papildu bieži uzdotie jautājumi

Vai es varu uzlabot savu sirdsdarbības ātrumu?

Ir daži dažādi veidi, kā uzlabot sirdsdarbības ātruma mainīgumu. Daži no tiem ir saistīti ar fiziskā stāvokļa uzlabošanu. Citi ietver rūpes par savu garīgo veselību. Šeit ir dažas vispārīgas lietas, ko varat darīt:

• Rūpējieties par savu ķermeni. Regulāras fiziskās aktivitātes un veselīgs uzturs uzlabo jūsu vispārējo veselību, īpaši sirds stāvokli, un tas var palīdzēt uzlabot jūsu mainīgumu.
• Rūpējies par savu prātu. Jūsu garīgā veselība ir būtiska jūsu sirdsdarbības ātruma mainīguma sastāvdaļa. Stresa līmeņa samazināšana un pārvaldība var uzlabot sirdsdarbības ātruma mainīgumu. Ja jums ir garīgās veselības problēmas, piemēram, trauksme vai depresija, to pārvaldīšana var radīt pārmaiņas.

Viena no metodēm, kas palīdz uzlabot sirdsdarbības ātruma mainīgumu, tiek saukta par “bioatgriezeniskās saites apmācību”. Kontrolējot savu elpošanu, izmantojot bioloģiskās atgriezeniskās saites treniņu, jūs varat uzlabot sirdsdarbības ātruma mainīgumu. Ir arī pierādījumi, kas liecina, ka biofeedback apmācība var palīdzēt uzlabot jūsu stresa un trauksmes līmeni.

Vai mana sirdsdarbības ātruma mainīgums ir kaut kas tāds, kas liek man uztraukties?

Kopumā patoloģiska sirdsdarbības ātruma mainīgums neizraisīs neatliekamo medicīnisko palīdzību, taču tas var liecināt par pašreizējām veselības problēmām vai problēmām. Ir arī svarīgi atcerēties, ka lielākā daļa patērētāju līmeņa ierīču, kas izseko sirdsdarbības mainīgumu, nav tik jutīgas kā EKG.

Ir svarīgi paturēt prātā, ka jūsu sirds ritms ir neticami sarežģīts. Lai gan jūs varat atrast ierīces un lietotnes, kas izseko jūsu sirdsdarbības ātruma mainīgumu, veselības aprūpes sniedzējs ir viskvalificētākais, lai pārbaudītu jūsu sirdsdarbības ātrumu un sniegtu padomu par to, ko jūs varat un vajadzētu darīt.

Sirdsdarbības ātruma mainīgums (HRV) ir nozīmīgs veselības un stressa rādītājs, kas atspoguļo autonomās nervu sistēmas aktivitāti un sirds spēju reaģēt uz dažādiem iekšējiem un ārējiem stimuliem. Regulāra HRV mērījumu veikšana, izmantojot pulsa mērītājus vai speciālas ierīces, var palīdzēt izprast individuālo sirds veselības stāvokli un palīdzēt veicināt labāku stresa pārvaldību un vispārējo labsajūtu.