Vai jūs varētu būt atkarīgs no vingrošanas?

Vai esat aizdomājušies par to, ka veselīgais dzīvesveids var pāraugt par kaut ko vairāk nekā tikai labu ieradumu? Vingrošana ir lielisks veids, kā uzlabot savu fizisko un psiholoģisko veselību, bet kā atpazīt brīdi, kad hobijs kļūst par atkarību? Apskatīsim šo delikāto robežu starp veselīgu aktivitāti un potenciālu atkarību, analizējot, kurš ir uz riska sliekšņa un kāpēc tieši vingrošana var kļūt par sava veida atkarību.

Varbūt tas sākās kā apņemšanās iegūt labāko formu savā dzīvē. Taču šķiet, ka tavs kādreiz izslavētais vingrošanas ieradums tagad pārņem virsroku — un tavi tuvinieki uztraucas. Vai jūs varētu būt atkarīgs no vingrinājumiem?

“Atkarība no vingrinājumiem ir reāla, un tā var izraisīt daudzas kaitīgas sekas,” saka psihiatrijas speciāliste Lindsija Honakere, DO.

Dr Honaker paskaidro, kā noteikt, vai esat atkarīgs no fiziskās aktivitātes, un kā to pārvarēt.

Kas ir atkarība no vingrinājumiem?

Atkarība ir tad, kad esat psiholoģiski vai fiziski atkarīgs no vielas vai uzvedības. “Ar atkarību no vingrošanas jums ir vēlme vai jūtat vajadzību vingrot pat tad, ja tas rada negatīvas sekas,” saka Dr Honaker.

Lai gan vingrinājumi ir izdevīgi, pārmērīga, pārāk intensīva vai ekstremālos apstākļos tā veikšana var būt bīstama. “Kad jūs nedodat savam ķermenim pietiekami daudz atpūtas, jūsu imūnsistēma vājinās. Vājināta imūnsistēma padara jūs jutīgāku pret tādām slimībām kā gripa un COVID-19,” viņa turpina.

“Esmu arī redzējis gadījumus — biežāk, nekā jūs varētu domāt — par cilvēkiem, kuri pārspēj savas robežas un attīstās dzīvībai bīstams stāvoklis, ko sauc par rabdomiolīzi. Rabdomiolīze ir muskuļu sabrukums, kas galu galā izraisa nieru mazspēju.

Pārmērīga slodze var noslogot jūsu ķermeni, palielinot risku:

• Dehidratācija.
• Saules dūriens.
• Traumas, tostarp kaulu lūzumi.

Dr Honaker brīdina, ka atkarība no vingrinājumiem dažkārt var būt vārti uz citām atkarībām. “Daži var izmantot vielas, piemēram, lielas kofeīna devas, Adderall un stimulantus, lai vingrotu slimības vai zemas enerģijas dēļ. Es pat zinu fitnesa konkurentus, kuri, lai izspiestos, izmanto gan stimulantus, gan nelegālas vielas, piemēram, kokaīnu, ”viņa dalās.

“Vai arī jūs varat salauzt kaulu un turpināt vingrot, neskatoties uz ārsta ieteikumu, padarot jūs arvien vairāk un sliktāku savainojumu ceļā,” viņa piebilst.

Kāpēc treniņš rada tik atkarību?

Mūsu smadzenes ir savienotas ar atlīdzības sistēmu. Kad jūs piedzīvojat kaut ko patīkamu, šī sistēma atbrīvo labas pašsajūtas hormonu, ko sauc par dopamīnu. Bet dopamīns ir tikai viens no vairākiem laimes hormoniem, ko ražo jūsu ķermenis. Jūsu hipofīze arī atbrīvo endorfīnus, kas darbojas kā dabiski pretsāpju līdzekļi un palielina baudu.

Kad jūs trenējaties, jūsu ķermenis atbrīvo gan endorfīnus, gan dopamīnu. (Vai esat kādreiz dzirdējuši par skrējēju augstumu?)

“Kad šo hormonu ietekme izzūd, jūsu smadzenes atceras, kā tie lika jums justies. Pēc tam tā vēlas atkal rīkoties tāpat, lai atgūtu šīs laimīgās sajūtas,” skaidro Dr. Honakers. “Smadzenes dara to pašu, kad cilvēki lieto tādas vielas kā kokaīns. Tas izraisa atkarību izraisošu uzvedību.

Lai gan atkarība no fiziskās slodzes nav tik izplatīta iedzīvotāju vidū, Dr Honaker saka, ka tā ir biežāk sastopama cilvēkiem, kuriem ir ēšanas vai trauksmes traucējumi. Tas arī biežāk tiek saistīts ar noteiktiem vingrinājumu veidiem, piemēram:

• Kultūrisms.
• Izturības sporta veidi, piemēram, riteņbraukšana un maratona skriešana.
• Svara treniņš.
• Cīkstēšanās.

Kā zināt, vai esat atkarīgs no fiziskās aktivitātes?

Lai noskaidrotu, vai jums ir problēma, Dr Honaker iesaka sev uzdot jautājumu:

• Vai es pavadu arvien vairāk laika vingrošanai, lai izjustu tā labvēlīgo ietekmi? Un vai es pavadu mazāk laika, darot citas lietas, ko darīju agrāk, vai atsakos no sabiedriskām aktivitātēm, lai piedalītos treniņos?
• Vai visa mana diena griežas ap vingrošanu, vai es lielāko dienas daļu pavadu, domājot par vingrinājumiem? Vai treniņa izlaišana nav risinājums?
• Vai es jūtos aizkaitināms un satraukts, kad nesportoju vai nevaru apmeklēt sporta zāli?
• Vai mana ģimene vai draugi ir pauduši bažas par maniem vingrošanas paradumiem?
• Vai es slimoju biežāk vai arī man ir vairāk miega traucējumu?
• Vai mani muskuļi pastāvīgi sāp?
• Vai es vingrinu slepeni vai ložņāju, lai to izdarītu?

Ja uz dažiem no šiem jautājumiem atbildējāt apstiprinoši, jums var būt nepieciešama palīdzība, lai atgūtu līdzsvaru savā vingrošanas ieradumā. “Pirmais solis ir atpazīt, ka pastāv problēma,” atzīmē Dr. Honakers. “Runājiet ar uzticamu draugu, lai palīdzētu jums labāk saprast, vai esat šķērsojis robežu no veselīga līdz apsēstam.”

Vingrošanas atkarības ārstēšana

Ja domājat, ka esat atkarīgs no fiziskās aktivitātes, jūs neesat viens. Un ir vairāki veidi, kā to pārvarēt:

Mainiet savu rutīnu

Dr Honaker iesaka lēnām atkāpties no vingrošanas rutīnas. “Neapstājies pēkšņi. Tas kaitētu vairāk, jo jūs vēlēsities atgriezties un strādāt vēl vairāk,” viņa saka. “Tā vietā sāciet ar savu treniņu dienu, stundu vai intensitātes samazināšanu un turpiniet.”

Izmēģiniet sarunu terapiju

Terapeiti var ne tikai palīdzēt jums izveidot samazināšanas plānu, bet arī palīdzēt jums mainīt veidu, kā jūs domājat par vingrinājumiem. Un, ja jums ir citas medicīniskas problēmas, piemēram, trauksme, depresija vai ēšanas traucējumi, viņi var arī palīdzēt jums tās pārvaldīt. “Meklējiet terapeitu, kurš veic kognitīvās uzvedības terapiju (CBT). Arī sporta psihologi ir lielisks potenciāls resurss,” iesaka Dr. Honakers.

Apsveriet zāles

Medikamenti var palīdzēt tiem, kas izmanto vingrinājumus, lai tiktu galā ar trauksmi, depresiju vai stresu. Antidepresanti, piemēram, SSAI (selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori), var palīdzēt ar obsesīvām domām par fizisko slodzi. Tie ir noderīgi arī cilvēkiem ar līdzāspastāvošiem ēšanas traucējumiem.

Kad vērsties pie veselības aprūpes sniedzēja

Vai nezināt, ar ko sākt? Apmeklējiet savu primārās aprūpes sniedzēju vai veselības aprūpes sniedzēju un esiet atklāts par saviem vingrinājumiem un ēšanas paradumiem. Tie var palīdzēt jums noskaidrot ārstēšanas iespējas un labākās turpmākās darbības.

“Ir arī svarīgi sekot līdzi asins analīzei,” saka Dr. Honakers. “Dažreiz ārsts var redzēt trūkumus jūsu laboratorijas darbā, kas var būt vingrošanas atkarības simptoms.

Viņa turpina: “Vingrojumi ir lielisks veids, kā samazināt stresa hormonus, kas palīdz tikt galā ar trauksmi un depresiju. Bet, kad jūs šķērsojat robežu no pietiekami daudz un pārāk daudz vingrinājumu, jūs galu galā palielināsit kortizola (stresa hormona) līmeni. Tas ir labs līdzsvars, bet jūs noteikti varat to sasniegt.

Nobeigumā, vingrošanas atkarība ir īsta parādība, kas var radīt gan fiziskus, gan psiholoģiskus izaicinājumus. Lai gan regulāra fiziska aktivitāte ir būtiska veselībai, ir svarīgi rast līdzsvaru un klausīties savu ķermeni. Ja vingrošana kļūst par obsesiju, kas traucē ikdienas dzīvei un labklājībai, ir jāmeklē profesionāla palīdzība, lai atgūtu kontroli un atjaunotu veselīgu attieksmi pret fiziskām aktivitātēm.