Sporta traumas: veidi, ārstēšana un profilakse

Sporta traumas ir bieži sastopama parādība aktīvajiem cilvēkiem, kas nodarbojas ar fizisku aktivitāti. Šīs traumas var būt dažādas – sākot no mazām ievainojumiem līdz nopietnām kaitējumiem. Lai novērstu un ārstētu šīs traumas, ir svarīgi zināt to veidus, kā arī piemērotas ārstēšanas metodes. Turklāt, profilakse ir ļoti svarīga, lai samazinātu traumu risku un saglabātu labu veselību. Šajā rakstā mēs apskatīsim dažādus veidus, kā novērst un ārstēt sporta traumas, kā arī kā veikt efektīvu profilaksi.

Pārskats

Kas ir sporta traumas?

Vingrinājumi ir svarīgi labai veselībai, taču cilvēki bieži gūst traumas, piedaloties sportā vai citās fiziskās aktivitātēs. Sporta trauma ir saistīta ar ķermeņa daļas bojājumu sporta, fiziskās slodzes vai sporta aktivitāšu dēļ.

Sporta traumas var būt akūtas (pēkšņas) vai hroniskas (attīstās laika gaitā).

Kurš var gūt sporta traumu?

Sporta traumas var gūt ikvienam, īpaši cilvēkiem, kuri:

• Ir ārpus formas.
• Nevalkājiet atbilstošus aizsardzības līdzekļus.
• Vingrojiet bez iesildīšanās un atdzišanas.
• Piedalieties kontakta sporta veidos, kas var būt saistīti ar cīņu vai sadursmēm.
• Piedalieties aktivitātēs, kas ietver lēkšanu, skriešanu un ātru pagriešanos vai virziena maiņu.

Kādas ķermeņa daļas visbiežāk tiek traumētas?

Sporta traumas var ietekmēt jebkuru ķermeņa daļu. Visbiežāk tie ietekmē:

• Ahileja cīpsla: Ahileja cīpsla ir bieza aukla, kas savieno apakšstilba (teļa) aizmuguri ar papēdi. Tas palīdz staigāt. Bet cīpsla var kļūt pietūkusi, iekaisusi un stīva. Tas var pat saplēst. To sauc par Ahileja tendinītu vai Ahileja cīpslas plīsumu.
• Potīte: Jūsu kāja un pēda savienojas kopā pie potītes. Tajā ir trīs locītavas, kā arī vairāki kauli, skrimšļi, saites, muskuļi un cīpslas. Sāpes potītē bieži izraisa potītes sastiepums.
• Elkonis: Jūsu elkonis ir locītava, kas darbojas kā eņģe starp augšdelmu un apakšdelmu. Cilvēki bieži izjūt sāpes elkoņā no atkārtotām kustībām un pārmērīgas izmantošanas (piemēram, tenisa elkonis un Little League elkonis).
• Galva: Jūsu galva ietver seju, galvaskausu un smadzenes. Viena no biežākajām galvas traumām ir smadzeņu satricinājums.
• celis: Jūsu celis ir sarežģīta locītava, kas darbojas kā eņģe starp augšstilbu un apakšstilbu. Tas satur kaulus, skrimšļus, saites un cīpslas. Sāpes ceļgalos var izraisīt lēcēja celis vai skrējēja celis. Citas izplatītas traumas ir meniska plīsums un priekšējās krusteniskās saites (ACL) plīsums.
• Plecs: Jūsu plecs savieno augšdelmu ar ķermeņa stumbru. Tajā ir jūsu rotatora aproce, muskuļu un cīpslu grupa, kas notur augšdelmu jūsu plecu ligzdā. Rotatora aproces tendinīts un rotatora manžetes plīsumi ir izplatītas sporta traumas.

Kādas ir biežākās sporta traumas?

Ir daudz veidu sporta traumu. Daži no visizplatītākajiem ir:

• Salauzts kauls: Kaulu lūzums (kaula lūzums) var notikt, ja kaulam tiek pielikts pēkšņs spēks.
• Skrimšļa plīsums: Skrimslis ir izturīgs, bet elastīgs amortizators, kas pārklāj un aizsargā dažu kaulu galus. Skrimšļa traumas var rasties tādās locītavās kā ceļgals un plecs.
• Smadzeņu satricinājums: Smadzeņu satricinājums ir smadzeņu trauma, ko izraisa sitiens vai sitiens pa galvu.
• Dislokācija: Dislokācija rodas, kad kaula gals locītavā izkustas no parastā stāvokļa. Piemēram, ja jūsu plecs izlec no ligzdas, tas ir izmežģījis.
• Tendinīts: Tendinīts rodas, kad jūsu audi, kas savieno muskuļus ar kauliem (cīpslām), kļūst pietūkuši un iekaisuši. To izraisa atkārtotas kustības laika gaitā. Piemērs ir džempera celis (patellar tendinīts).
• Sastiepumi: Sastiepums rodas, kad saites pārāk izstiepjas vai plīst. Saites savieno kaulus un stabilizē locītavas. Šīs traumas var būt vieglas vai smagas, un tās ir izplatītas jūsu potītē, ceļgalā un plaukstas locītavā.
• Celmi: Sasprindzinājums rodas, ja jūs pārmērīgi izstiepjat muskuļu un tas stiepjas vai plīst. Piemēri ir cīpslas sastiepums, muguras sasprindzinājums un vēdera spriedze.

Simptomi un cēloņi

Kas izraisa sporta traumas?

Sporta traumām ir daudz iemeslu, tostarp:

• Nelaimes gadījumi, piemēram, kritiens.
• Slikti ieradumi ar vingrinājumiem, piemēram, nepietiekama iesildīšanās vai stiepšanās.
• Drošības aprīkojuma trūkums vai aprīkojums, kas ir bojāts vai nepareizi nolietots.
• Apavi, kas slikti pieguļ vai nesniedz pietiekamu atbalstu.
• Pēkšņa vingrojumu programmas sākšana vai ievērojama fiziskās aktivitātes palielināšana, pie kuras jūsu ķermenis nav pieradis.

Kādi ir sporta traumu simptomi?

Sporta traumas pazīmes un simptomi ir atkarīgi no traumas veida. Bieži sastopamie simptomi ir:

• Sāpes, sāpes vai jutīgums.
• Zilumi.
• Deformācija, piemēram, kauls vai locītava izskatās nevietā.
• Samazināts kustību diapazons.
• Slīpēšanas, plaisāšanas, klikšķināšanas vai lēkāšanas troksnis.
• Nespēja izturēt svaru uz gurnu, kāju vai pēdu.
• Uz tausti silta āda.
• Stīvums vai vājums.
• Pietūkums.
• Problēmas ar ķermeņa daļas normālu pārvietošanu (piemēram, jūs nevarat to pārvietot tik tālu vai tā nofiksējas, kad mēģināt pārvietoties).

Diagnoze un testi

Kā tiek diagnosticēta sporta trauma?

Lai diagnosticētu sporta traumu, jūsu veselības aprūpes sniedzējs veic fizisko eksāmenu. Viņi uzdos jautājumus par to, kas noticis un kādi simptomi jums ir bijuši. Viņi arī apskatīs ievainoto zonu, iespējams, pārbaudīs, kā tā pārvietojas.

Atkarībā no traumas veida un tā smaguma jūsu veselības aprūpes sniedzējs var arī ieteikt attēlveidošanas testus. Rentgenstaru, CT skenēšana vai MRI var izveidot attēlus no jūsu ķermeņa struktūrām. Attēli palīdzēs jūsu veselības aprūpes sniedzējam saprast, diagnosticēt un ārstēt jūsu konkrēto traumu.

Vadība un ārstēšana

Kā tiek ārstēta sporta trauma?

Sporta traumu ārstēšana ir ļoti atšķirīga atkarībā no veida un smaguma pakāpes. Daudzas sporta traumas dziedē dažu dienu vai nedēļu laikā, izmantojot atpūtas un mājās stratēģijas.

Bet nopietnāku traumu gadījumā ārstēšana var ietvert:

• Imobilizācija ar ģipsi, šinu, stropu, pastaigu zābaku vai citu medicīnisku ierīci.
• Injekcijas pietūkuma un sāpju mazināšanai.
• Recepšu pretiekaisuma zāles.
• Operācija, lai koriģētu lūzumus vai labotu saišu, cīpslu vai skrimšļa plīsumus.
• Fizikālā terapija (saukta arī par rehabilitāciju vai rehabilitāciju), lai dziedinātu un stiprinātu ievainotas ķermeņa daļas.

Aprūpe Klīvlendas klīnikāSaņemiet ortopēdisko aprūpi Vienojieties tikšanās laikā

Profilakse

Kā es varu samazināt sporta traumu risku?

Ir daudzi veidi, kā jūs varat palīdzēt novērst sporta traumas.

• Izvēlieties sporta veidus un aktivitātes, kas ir mazāk bīstamas (piemēram, izvairieties no sporta veidiem, kas ietver sadursmes un cīņas).
• Nenodarbojieties ar vienu un to pašu sporta veidu un nenodarbojieties ar vienu un to pašu darbību visu gadu. Tas ir īpaši svarīgi bērniem.
• Sajauciet savu rutīnu. Jūsu ķermenim ir nepieciešams kardiovaskulāro (aerobisko) vingrinājumu, spēka treniņu ar svariem vai pretestību un elastības kombinācija.
• Dzeriet daudz ūdens pirms jebkura treniņa, tās laikā un pēc tā.
• Apgūstiet pareizu tehniku ​​un izmantojiet to visu laiku.
• Klausieties savu ķermeni un nespiediet pārāk tālu. Atpūtieties, kad esat noguris. Pārtrauciet jebkuru darbību, kas nešķiet pareiza.
• Sāciet lēnām un veidojiet pakāpeniski. Piemēram, sāciet ar iešanu un pārejiet uz skriešanu, pirms sākat sacensības.
• Izstiepies pirms un pēc katra treniņa. Pirms tam sasildiet un pēc tam atdzesējiet.
• Valkājiet atbilstošus apavus un drošības aprīkojumu un pārliecinieties, ka tie vienmēr ir labā stāvoklī.

Perspektīva / Prognoze

Ko es varu sagaidīt, ja man ir sporta trauma?

Izredzes pēc sporta traumas atšķiras atkarībā no veida un smaguma pakāpes. Lielākā daļa sporta traumu ir nelielas un dziedē dažu dienu vai nedēļu laikā ar atpūtu un vienkāršām atveseļošanās stratēģijām. Citām traumām, piemēram, lauztiem kauliem un smadzeņu satricinājumiem, nepieciešama medicīniska iejaukšanās, un to dzīšana var ilgt vairākus mēnešus.

Dzīvo ar

Kā es varu rūpēties par sevi pēc sporta traumas?

Ja fiziskas slodzes laikā jūs ievainojat, nekavējoties pārtrauciet spēlēt vai vingrot. Ja turpināsit, jūs varat nodarīt lielāku kaitējumu.

Lielākā daļa nelielu sporta traumu uzlabojas dažu dienu laikā, izmantojot RICE metodi:

• Atpūta: Neizmantojiet ievainoto vietu dažas dienas. Ja savainojat ķermeņa lejasdaļu, apsveriet iespēju izmantot kruķus, lai nenoslogotu savu svaru uz ievainoto vietu.
• Ledus: Uzlieciet ledus vai aukstuma maisiņus uz ievainotās vietas, lai mazinātu sāpes un pietūkumu (piemēram, 15 līdz 20 minūtes ik pēc četrām stundām).
• Saspiešana: Aptiniet ievainoto vietu elastīgā saitē, lai nodrošinātu atbalstu un mazinātu pietūkumu. Pārliecinieties, ka tas ir cieši pieguļošs, bet ne tik cieši, ka tas sāp vai pārtrauc asinsriti.
• Augstums: Atbalstiet savu ievainoto ķermeņa daļu, ja iespējams, virs sirds līmeņa, lai to atpūtinātu un samazinātu pietūkumu. Izmantojiet spilvenu vai kaut ko līdzīgu, lai saglabātu traumu virs sirds.

Varat arī apsvērt iespēju lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, ibuprofēnu vai naproksēnu.

Kad sākat justies labāk, lēnām atgriezieties pie sporta un citām aktivitātēm. Pārliecinieties, ka varat pārvietot zonu bez sāpēm vai stīvuma. Tas palīdzēs nodrošināt, ka jūs vairs nesavainojat sevi vai nepasliktināsit savainojumu.

Kad man jāmeklē medicīniskā palīdzība sporta traumas gadījumā?

Lai gan daudzas sporta traumas var ārstēt mājās, jums jāmeklē medicīniskā palīdzība:

• Sāpes, kas traucē kustēties un ar laiku nepazūd.
• Milzīgs pietūkums, kas lēnām nesamazinās.
• Izteikti zilumi vai asiņošana.
• Nespēja izmantot ievainoto vietu.
• Acīmredzama deformācija, piemēram, kājas saliekšana nepareizā virzienā.

Ko es varu jautāt savam veselības aprūpes sniedzējam par savu sporta traumu?

Šeit ir daži jautājumi, kurus varat uzdot savam veselības aprūpes sniedzējam, lai labāk izprastu savu konkrēto traumu:

• Kādas ārstēšanas metodes man ir vajadzīgas?
• Vai man vajadzētu izmantot siltumu, ledu vai abus?
• Vai man vajadzētu lietot pretsāpju zāles? Cik daudz un cik bieži?
• Cik ilgi tas prasīs dziedināšanu?
• Vai ievainotā vieta atgriezīsies normālā stāvoklī?
• Kad es varu atkal piedalīties sporta un citās fiziskās aktivitātēs?
• Vai man ir nepieciešama fizikālā terapija?
• Ko es varu darīt, lai novērstu atkārtotas traumas?

Vingrinājumi un sports ir svarīgi labai veselībai, taču tie bieži izraisa traumas. Daudzas izplatītas, nelielas sporta traumas var ārstēt mājās, izmantojot atpūtu un citas stratēģijas. Taču meklējiet medicīnisko palīdzību, ja sāpes, pietūkums, zilumi vai nespēja izmantot ievainoto vietu nepazūd dažu stundu vai dienu laikā.

Kopumā, sporta traumas var būt ļoti nelaipnas un ietekmēt sportistu veiktspēju. Tomēr ir svarīgi zināt, ka ir daudz veidu, kā novērst šīs traumas, piemēram, regulāra iesildīšanās, pareiza tehnika un pareiza apģērba izvēle. Ja tomēr nelaimes gadījums notiek, ārstēšana ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu ātru atgūšanos un minimizētu traumas sekas. Tāpēc ir būtiski, lai sportisti būtu informēti par dažādiem veidiem, kā novērst un ārstēt sporta traumas, lai saglabātu savu veselību un turpinātu baudīt sporta aktivitātes.