Parkinsona slimība var izraisīt dažādas emocionālās reakcijas, piemēram, skumjas vai nemierīgas sajūtas. Tas var būt sarežģīti gan pacientiem, gan viņu aprūpētājiem. Svarīgi ir saprast, ka šādas sajūtas ir daļa no slimības un var tikt apstrādātas dažādos veidos. Medicīniskā palīdzība, terapija un emocionālais atbalsts ir būtiski, lai tikt galā ar šiem izaicinājumiem. Ir svarīgi nekautrēties un meklēt atbalstu no ģimenes, draugiem un veselības aprūpes speciālistiem, lai labāk saprastu un pārvarētu šīs grūtības.
Parkinsona slimība jau ietekmē cilvēku spēju staigāt un normāli pārvietoties, un, ja līdzsvaram tiek pievienotas dziļas skumjas vai trauksme, tā var padarīt to īpaši grūtu. Bet, ja jūs cīnās ar depresiju un trauksmi, labā ziņa ir tā, ka ir daudz veidu, kā šīs problēmas ārstēt.
Apmēram 1 miljonam amerikāņu ir Parkinsona slimība, un aptuveni puse ziņo par garīgās veselības problēmām, saka klīniskās veselības psiholoģe Teilore Raša, PhD. “Izplatības rādītāji pētījumā svārstās no 40 līdz 60 procentiem, un es teiktu, ka mana pieredze atspoguļo šos skaitļus, jo es ar šīm problēmām saskaros diezgan bieži,” viņa saka.
Viņa saka, ka var palīdzēt uzzināt vairāk par mijiedarbību starp garīgās veselības problēmām un Parkinsona slimību.
Izmaiņas smadzeņu ķīmijā
Parkinsona slimība smadzenēs izraisa ķīmisko vielu, ko sauc par neirotransmiteriem, jo īpaši dopamīnu, samazināšanos, kas ietekmē kustību un smadzeņu atalgojuma centru.
Neirotransmiteru nelīdzsvarotība un zems dopamīna līmenis ietekmē arī depresiju. Tas parāda, kāpēc abi bieži ir saistīti.
“Parkinsona slimība ietekmē smadzeņu ķīmiju, tāpēc šiem pacientiem bieži ir depresijas un trauksmes simptomi,” saka Dr. Rašs. “Viņu smadzenes bieži tiek ietekmētas tādā veidā, kas palielina simptomu rašanās iespējamību.”
Viņa saka, ka garīgās sekas dažreiz var pasliktināt fiziskos simptomus. Pazīmes, ko viņa redz visbiežāk, ir:
- Sociālā atstumtība
- Motivācijas trūkums
- Intereses zudums par aktivitātēm vai vaļaspriekiem
- Aizkaitināmība
- Nogurums
Fizisko un emocionālo simptomu mijiedarbība var izraisīt lejupejošu spirāli.
“Ja pacientiem rodas fiziski simptomi, viņi var sākt mazāk kustēties, kas var izraisīt lielāku nogurumu un sliktāku fizisko stāvokli,” saka Dr. Rašs. “Tad viņi sāk justies vēl sliktāk. Tātad tas ir apburtais cikls starp depresiju un bezpalīdzības sajūtu, kas ietekmē dažus viņu fiziskos simptomus.
Kā novērst simptomus
Lai gan Parkinsona slimību nevar izārstēt, ir daudzas ārstēšanas metodes, tostarp zāles, kas var palīdzēt samazināt simptomus un palēnināt slimības progresēšanu. Pacientiem ar depresiju un/vai trauksmi būs nepieciešamas papildu ārstēšanas stratēģijas.
“Ārstēšana parasti ir atkarīga no simptomu smaguma pakāpes un katra pacienta mērķiem,” saka Dr. Rašs. “Viegliem simptomiem mēs parasti sākam diezgan konservatīvi ar ieteikumiem, kā uzlabot uzvedību un, iespējams, dažas dzīvesveida izmaiņas.”
Centieties palikt tik aktīvi, cik vien iespējams, un veiciet pasākumus, lai pēc iespējas samazinātu stresu savā dzīvē. Bieži vien noder arī tādu paņēmienu apguve, kas palīdz atpūsties. Mēģiniet iestatīt savu tempu un koncentrēties uz lietām, kuras varat kontrolēt.
“Kad simptomi ir vidēji smagi vai smagi, mēs parasti lietojam psihotropos medikamentus kombinācijā, kas palīdz līdzsvarot ķīmiskās izmaiņas smadzenēs. Mēs arī aplūkojam, kā pacientu domas ietekmē viņu emocijas un rīcību, un piedāvājam ieteikumus, kas palīdzētu tās risināt.
Paļaujieties uz cilvēkiem, kurus mīlat
Ja jums ir Parkinsona slimība un arī bieži cīnās ar depresiju vai trauksmi, jūs nevarat tikt galā viens. Vērsieties pie ģimenes un draugiem, lai iegūtu spēcīgu atbalsta struktūru, kas palīdzēs jums tikt galā. Pievienošanās atbalsta grupai bieži vien ir noderīga — visi tur zina, kā jūs jūtaties.
“No pētījumiem mēs zinām, ka labs sociālais atbalsts ir aizsardzības faktors pret depresijas un trauksmes simptomu pasliktināšanos, tāpēc pacientiem ir ārkārtīgi svarīgi izmantot ģimenes un draugu sniegto atbalstu,” saka Dr. Rašs.
Viņa arī sniedz padomu tiem, kas sniedz šo atbalstu: “Dažos gadījumos tas nozīmē būt aktīvam klausītājam, nemēģinot labot savu [the patient’s] vilšanās vai skumjas, un to darot bieži vien var būt neticami noderīga pārvarēšanas procesa sastāvdaļa, ”viņa saka.
Apņemies ievērot pareizo dzīvesveidu
Ja apņematies mainīt dzīvesveidu, ārsta ieteikumus par ārstēšanu un ģimenes un draugu atbalstu, jūs sniedzat sev vislabākās iespējas redzēt uzlabojumus savā ikdienas dzīvē.
Dr. Rašs iesaka pacientiem: ņemiet līdzi pieejamos rīkus un lieciet tiem darboties jūsu labā.
“Pacienti, kuriem bieži klājas labi, ir tie, kuri pastāvīgi tiek ārstēti, jo viņi izmanto resursus savā labā,” saka Dr. Rašs. “Tas nav jautājums par to, kā iemācīties atbrīvoties no šiem simptomiem, bet mērķis ir padarīt simptomus vieglākus un mazāk traucējošus, lai viņiem joprojām būtu laba dzīves kvalitāte.”
Skumjas un nemierīgas sajūtas var būt izplatītas ar Parkinsona slimību, bet ir dažādi veidi, kā tikt ar tām galā. Svarīgi ir atcerēties, ka šīs sajūtas ir daļa no slimības procesa, un svarīgi ir meklēt atbalstu no ģimenes, draugiem un veselības aprūpes speciālistiem. Saruna ar citiem, fiziskā aktivitāte, meditācija un citi pašpalīdzības līdzekļi var palīdzēt samazināt skumjas un nemierīgas sajūtas un uzlabot emocionālo labklājību. Svarīgi ir būt atvērtam un lūgt palīdzību, ja nepieciešams, lai varētu dzīvot pilnvērtīgu un pozitīvu dzīvi ar Parkinsona slimību.
Jūs varētu interesēt:
Recepte: Vistas un aveņu salāti
Vai “vampīra sejas kopšana” var padarīt jūs jaunāku?
Recepte: veggie, maisot, apcep saldajā ingvera mērcē
13 Miega trūkuma sekas
3 veselīgākās (un vissliktākās) zivis jūsu veselībai
Stīvs kakls? Līdzekļi kakla sāpju mazināšanai
Recepte: Grilēts Jerk Tofu ar gurķu salātiem
Recepte: Krēmveida tītara un dārzeņu kastrolis