Sirdsdarbības ātrums un asinsspiediens: galvenās atšķirības

Sirdsdarbības ātrums un asinsspiediens ir divi būtiski rādītāji, kas atspoguļo mūsu sirds un asinsvadu sistēmas veselību. Tomēr, lai gan tie ir savstarpēji saistīti, tie atspoguļo dažādas fizioloģiskas funkcijas un reakcijas uz ķermeņa stāvokli. Sirdsdarbības ātrums nosaka sitienu skaitu minūtē, kamēr asinsspiediens mērķē uz asins plūsmas spiedienu artērijās. Šajā rakstā aplūkosim galvenās atšķirības starp šiem diviem rādītājiem, to nozīmi veselībā un kā tie var sniegt ieskatu mūsu vispārējā labsajūtā.

Asinsspiediens un sirdsdarbības ātrums vairumā cilvēku iet roku rokā. Galu galā šīs divas dzīvībai svarīgās pazīmes parasti tiek mērītas vienlaikus ārsta kabinetā.

Bet katrs mēra skaidri atšķirīgus ar jūsu sirds veselību saistītus faktorus.

Kardiologs Lūks Lafins, MD, izskaidro dažas galvenās atšķirības un izjauc dažus izplatītus mītus.

Sirdsdarbības ātrums pret asinsspiedienu: kāda ir atšķirība?

Kad jūs domājat par sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu, jūsu prāts, iespējams, virzās tieši uz jūsu krūtīm. Un, lai gan abi mērījumi ir saistīti ar jūsu sirds un asinsvadu sistēmu, tiem ir atšķirīga loma.

Sirdsdarbības ātrums — dažreiz saukts par pulsu — ir sirdsdarbības sitienu skaits katru minūti. Sirdsdarbības ātruma izmaiņas var ietekmēt tādi faktori kā fiziskās aktivitātes, emocijas un medikamenti.

Asinsspiediens ir spēks, kurā asinis plūst pret jūsu artēriju sienām. Jūsu asinsspiediena vērtības norāda uz jūsu sirds un asinsvadu sistēmas veselību un var sniegt ieskatu tādos apstākļos kā hipertensija (augsts asinsspiediens) vai hipotensija (zems asinsspiediens).

Kāds sakars?

Jūsu sirdsdarbība un asinsspiediens var ietekmēt viens otru dažādos veidos. Parasti to var redzēt, ja jūsu sirdsdarbības ātrums vai asinsspiediens ir ārkārtīgi augsts — ļoti augsts vai zems.

“Tā ir taisnība, ka asinsspiediens un sirdsdarbība bieži paaugstinās un samazinās kopā,” saka Dr Lafins. Piemēram, ja jūs saskaraties ar briesmām, jūsu asinsspiediens un pulss var vienlaikus pacelties uz augšu. Bet Dr Lafins arī atzīmē, ka, ja jūsu sirdsdarbība paaugstinās, tas automātiski nenozīmē, ka palielināsies asinsspiediens vai otrādi.

“Kad abi ir atvienoti, iespējams, jūs skatāties uz konkrētu problēmu,” viņš saka. “Piemēram, ja jums ir dehidratācija, asiņošana vai smaga infekcija, asinsspiediens parasti pazeminās un sirdsdarbība palielinās.”

Kā izmērīt abus

Lai izmērītu sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu miera stāvoklī, izvēlieties uzticamu un reproducējamu laiku, iesaka Dr. Lafins. Ideālā gadījumā pārbaudiet no rīta pirms zāļu lietošanas un reizēm vakarā, ap vakariņu laiku. Nepārbaudiet rādījumus uzreiz pēc vingrošanas, ja vien jūs nemēģināt noteikt tā saukto aktīvo asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu.

Lasījumu laikā vēlaties atrasties atpūtas stāvoklī ar nesakrustotām kājām. Daudzi cilvēki neapzinās, ka kāju sakrustošana nolasīšanas laikā var izraisīt sistoliskā asinsspiediena paaugstināšanos par astoņiem līdz 10 punktiem.

Kurš pasākums ir svarīgāks? Tas ir atkarīgs arī no jūsu veselības. Cilvēkiem ar priekškambaru mirdzēšanu sirdsdarbības ātrums var būt svarīgāks, taču daudzas citas sirds slimības ir vairāk atkarīgas no asinsspiediena. Lai būtu droši, izmēriet abus.

“Gandrīz visi automatizētie komplekti, ko iegādājaties veikalā, nodrošina asinsspiedienu un pulsu vienā rādījumā,” saka Dr. Lafins. “Tas ir ērti, un abu skaitļu pārzināšana palīdz labāk saprast, kā pielāgot dzīvesveidu un medikamentus.”

Mīti un patiesības par sirdsdarbību un asinsspiedienu

Šeit ir dažas citas lietas, kuras jūs, iespējams, nezināt par saistību starp sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu.

Mīts vai patiesība: asinsspiedienam un sirdsdarbības ātrumam ir “normāli” mērķa skaitļi

Mīts: Ir vadlīnijas, taču tas, kas ir normāli, katram cilvēkam ir atšķirīgs. Parasti normāls asinsspiediens svārstās no mazāk nekā 120 mm Hg sistoliskā spiediena (tas ir spiediens, kad jūsu sirds pukst) un mazāk nekā 80 mm Hg diastoliskais spiediens, kas ir spiediens, kad jūsu sirds atslābina. Jūsu sirdsdarbības ātrumam miera stāvoklī mērķis ir no 60 līdz 100 sitieniem minūtē (BPM).

Ņemiet vērā, ka sirdsdarbības ātrums un asinsspiediens ir pielāgoti. Jums ir jāsadarbojas ar savu ārstu, lai noteiktu jums normālu bāzes līniju.

Mīts vai patiesība: zems pulss vai asinsspiediens vienmēr norāda uz problēmu

Mīts: Tas, kas vienam cilvēkam ir veselīgs, citam var liecināt par briesmām. Piemēram, veselam cilvēkam sirdsdarbība miera stāvoklī var būt 50 vai dažos gadījumos pat 40 gadu vecumā. “Tā patiesībā var liecināt par to, ka esat patiešām labā formā,” saka Dr. Lafins.

Zems asinsspiediens var būt nedaudz sarežģītāks, īpaši gados vecākiem cilvēkiem un tiem, kam ir sirds slimības. Ja jums draud zems asinsspiediens, jūsu ķermenis jums pateiks.

“Tas patiešām ir par to, kā jūs jūtaties,” saka Dr Lafins. “Vai tu jūties vājš? Skaitļi paši par sevi nepastāsta; tie ir skaitļi, kas saistīti ar simptomiem, kas jums varētu būt.

Mīts vai patiesība: augsts asinsspiediens ir bīstamāks par augstu sirdsdarbības ātrumu

Patiesība: Atkal, tas, kas tiek uzskatīts par normālu, atšķiras. Bet Dr Lafins saka, ka ir pietiekami daudz klīnisku pierādījumu, kas liecina, ka, ja asinsspiediens laika gaitā ir pat nedaudz virs jūsu tipiskā vidējā līmeņa, palielinās sirds slimību un insulta risks. Augsta asinsspiediena fiziskā ietekme ietekmē jūsu asinsvadus.

“Būtībā ar katru pieaugumu par 20 mmHg virs 115 mmHg jūsu sirdslēkmes, insulta, sirds mazspējas vai hroniskas nieru slimības risks dubultojas,” norāda Dr. Lafins.

Paaugstināta sirdsdarbība var būt arī briesmu pazīme, taču cēloņsakarība nav tik skaidra. “Pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuriem ir ātrāks sākotnējais sirdsdarbības ātrums, biežāk ir sirdsdarbības traucējumi un priekšlaicīga sirds nāve,” viņš piebilst.

“Taču mēs neesam pārliecināti, vai tas ir problēmas cēlonis vai tikai zīme tam, kas notiek. Visizplatītākais augsta sirdsdarbības ātruma cēlonis miera stāvoklī ir dekondicionēšana (citiem vārdiem sakot, neatbilstība).

Mīts vai patiesība: jo ātrāk sirdsdarbība, jo īsāks mūžs

Patiesība: Plašā pētījumā par cilvēkiem, kas devās uz veselības pārbaudi, tiem, kuriem bija augsts normāls sirdsdarbības ātrums miera stāvoklī no 80 līdz 90 sitieniem minūtē, dzīves ilgums bija par 40% īsāks nekā tiem, kuriem sirdsdarbības ātrums bija zemāks no 60 līdz 69 sitieniem minūtē.

Taču labā ziņa ir tā, ka 15 līdz 30 minūtes ikdienas mērenas slodzes, piemēram, ātras pastaigas, var novērst palielināto mirstību un mainīt dzīves ilguma samazināšanos, norāda pētnieki.

Pētījums uzsver svarīgo lomu, kāda fiziskajām aktivitātēm var būt jūsu sirds veselības saglabāšanā un garāka mūža nodrošināšanā.

“Pat mērenām aktivitātēm ir priekšrocības,” uzsver Dr. Lafins. “Tātad, vairs nav iemesla palikt uz dīvāna.”

Apakšējā līnija

Jūsu sirdsdarbība un asinsspiediens ir atšķirīgi, taču abiem ir svarīga loma jūsu ķermeņa veselībā. Ir svarīgi zināt, kā nolasīt sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu, un ņemt vērā, kad kāds no tiem kļūst pārāk augsts vai pārāk zems.

Jūsu veselības aprūpes sniedzējs parasti pārbaudīs abus šos būtiskos rādītājus ikgadējo tikšanās laikā, taču noteikti informējiet viņu, ja pamanāt pēkšņas sirdsdarbības vai asinsspiediena izmaiņas.

Sirdsdarbības ātrums un asinsspiediens ir divi būtiski rādītāji, kas atspoguļo sirds un asinsvadu veselību, taču tie pilda atšķirīgas funkcijas. Sirdsdarbības ātrums norāda, cik reizes sirds pukst minūtē, kamēr asinsspiediens mēra asins spēku pret asinsvadu sienām. Abi rādītāji ir svarīgi, lai novērtētu vispārējo veselību un var sniegt vērtīgu informāciju par aizsargājošiem un riska faktoriem. Saprotot šo atšķirību, cilvēki var labāk rūpēties par savu veselību un veikt nepieciešamas izmaiņas dzīvesveidā.