Psihoterapija: kas tas ir, kāpēc tā tiek darīts un veidi

Psihoterapija ir dziļš dvēseles un prāta izpētes ceļojums, palīdzot mums saskarties ar emocionālām grūtībām un dzīves šķēršļiem. Tas sniedz atbalstu, izpratni un veicina personīgo izaugsmi, ļaujot atklāt un izmantot mūsu pilno potenciālu. No kognitīvās uzvedības terapijas līdz ģimenes sistēmas pieejai – metodēm ir dažādas, bet mērķis vienmēr ir dziedināšana un dzīves kvalitātes uzlabošana. Izpratne par psihoanalīze, gestaltterapija vai emociju fokusēta terapija, katrs var atrast savu ceļu uz līdzsvarotāku prātu un laimīgāku dzīvi.

Psihoterapija (sarunu terapija) ir dažādas ārstēšanas metodes, kuru mērķis ir palīdzēt jums identificēt un mainīt neveselīgas emocijas, domas un uzvedību, sarunājoties ar garīgās veselības speciālistu. Psihoterapija var palīdzēt atrisināt dažādas problēmas, sākot no stresa un attiecību problēmām līdz garīgās veselības stāvokļiem.

Pārskats

Kas ir psihoterapija?

Psihoterapija, ko sauc arī par sarunu terapiju, ir termins dažādām ārstēšanas metodēm, kuru mērķis ir palīdzēt personai identificēt un mainīt neveselīgas emocijas, domas un uzvedību. Šīs domas un emocijas var būt saistītas ar tādām situācijām kā:

• Attiecību jautājumi.
• Bēdas.
• Pielāgošanās jaunai dzīves situācijai vai veselības stāvoklim.
• Stress un pārvarēšanas grūtības.

Tie var būt saistīti arī ar diagnosticētiem garīgās veselības un uzvedības stāvokļiem.

Psihoterapija notiek ar apmācītu, licencētu garīgās veselības speciālistu, piemēram, psihologu vai psihiatru. Tas var sniegt atbalstu, izglītību un norādījumus jums un/vai jūsu ģimenei, lai palīdzētu jums labāk darboties un palielināt jūsu labklājību.

Psihoterapiju var izmantot kombinācijā ar medikamentiem vai citām terapijām vai kā atsevišķu ārstēšanu.

Kāda ir atšķirība starp psihoterapiju, konsultēšanu un terapiju?

Daudzi cilvēki lieto vārdus “psihoterapija”, “konsultēšana” un “terapija”, lai izteiktu vienu un to pašu: sarunājieties ar garīgās veselības speciālistu, lai palīdzētu atrisināt problēmas vai ārstēt garīgās veselības stāvokļus.

Lai gan cilvēki bieži izmanto “terapiju” kā saīsinātu “psihoterapijas” versiju (kas ir pareiza aizstāšana), jāatzīmē, ka psihoterapija īpaši nodarbojas ar garīgām, emocionālām un uzvedības problēmām. Ir vairāki citi terapijas veidi dažādiem veselības stāvokļiem, piemēram, runas terapija, fizikālā terapija, hidroterapija, staru terapija un daudzas citas.

Konsultēšana parasti ir īsa ārstēšana, kas vērsta uz konkrētu simptomu vai situāciju, piemēram, laulības vai ģimenes problēmām, savukārt psihoterapija parasti ir ilgstoša ārstēšana, kas mēģina iegūt plašāku ieskatu par kāda cilvēka problēmām vai palīdzēt ar garīgās veselības stāvokli. Ir pareizi lietot terminus aizvietojami.

Kādi ir psihoterapijas veidi?

Garīgās veselības speciālisti izmanto vairākus psihoterapijas veidus, un daudzi speciālisti specializējas noteiktos veidos. Terapijas veida izvēle ir atkarīga no jūsu konkrētā stāvokļa un/vai apstākļiem. Terapeiti var apvienot dažādu terapeitisko pieeju elementus, lai vislabāk atbilstu jūsu vajadzībām.

Daži no biežāk sastopamajiem psihoterapijas veidiem ir:

• Kognitīvās uzvedības terapija (CBT): Šis ir strukturēts, uz mērķi orientēts psihoterapijas veids. Garīgās veselības speciālisti to izmanto, lai ārstētu vai pārvaldītu garīgās veselības stāvokļus un emocionālas problēmas. Jūsu terapeits vai psihologs palīdz jums rūpīgi aplūkot jūsu domas un emocijas. Jūs sapratīsit, kā jūsu domas ietekmē jūsu darbības. Izmantojot CBT, jūs varat atbrīvoties no negatīvām domām un uzvedības un iemācīties pieņemt veselīgākus domāšanas modeļus un ieradumus.
• Dialektiskās uzvedības terapija (DBT): DBT ir sarunu terapijas veids, kura pamatā ir kognitīvā uzvedības terapija, taču tā ir īpaši pielāgota cilvēkiem, kuri ļoti intensīvi izjūt emocijas. Terapeitu, kuri izmanto DBT, galvenais mērķis ir panākt līdzsvaru starp apstiprinājumu (pieņemšanu) par to, kas jūs esat, un jūsu izaicinājumiem un pārmaiņu priekšrocībām. Jūsu terapeits palīdzēs jums apgūt jaunas prasmes, lai uzlabotu emociju regulēšanu. Tas ietver gan individuālo, gan grupu terapiju.
• Starppersonu terapija (IPT): Šī ir īslaicīga terapijas forma. Tas palīdz izprast pamata starppersonu problēmas, kas rada apgrūtinājumus, piemēram, neatrisinātas bēdas, izmaiņas sociālajās vai darba lomās, konfliktus ar citiem un problēmas, kas saistītas ar citiem. Tas var palīdzēt jums apgūt veselīgus veidus, kā izteikt emocijas un veidus, kā uzlabot saziņu.
• Psihodinamiskā terapija: Šāda veida terapija ir balstīta uz domu, ka uzvedību un garīgo labklājību ietekmē bērnības pieredze un problemātiskas atkārtotas domas vai jūtas, kas ir ārpus jūsu apziņas (tās ir bezsamaņā). Jūs strādāsit ar terapeitu, lai uzlabotu savu pašapziņu un mainītu vecos modeļus, lai jūs varētu pilnīgāk uzņemties atbildību par savu dzīvi.

Papildu terapijas, ko garīgās veselības speciālisti dažreiz izmanto kopā ar psihoterapiju, ir:

• Terapija ar dzīvnieku palīdzību: Tas ietver darbu ar suņiem, zirgiem vai citiem dzīvniekiem, lai sniegtu mierinājumu, palīdzētu sazināties un palīdzētu tikt galā ar traumām.
• Radošā mākslas terapija: Tas ietver mākslas, dejas, mūzikas un dzejas izmantošanu, lai palīdzētu sarunu terapijā un komunikācijā.
• Spēļu terapija: Šī terapija īpaši palīdz bērniem identificēt un runāt par savām emocijām un jūtām, spēlējot.

Ir arī dažādi terapijas veidi atkarībā no tā, kurš piedalās sesijā. Tie ietver:

• Individuālā terapija: Šī terapija ietver tikai jūs un garīgās veselības speciālistu.
• Grupu terapija: Šī terapija notiek, ja divi vai vairāki cilvēki vienlaikus piedalās terapijā ar garīgās veselības speciālistu. Grupu terapijā jūs varat dalīties pieredzē un mācīties no citiem par viņu līdzīgo pieredzi.
• Laulību konsultācijas/pāru terapija: Šī terapija ietver jūs un jūsu dzīvesbiedru vai romantisko partneri. Licencēti laulības un ģimenes terapeiti (LMFT) ir īpaši apmācīti, lai palīdzētu pāriem noteikt viņu problēmas un strādāt pie risinājumiem. Problēmas var būt saistītas ar komunikāciju, bērnu audzināšanu, finansēm, izpratni par savu vai partnera garīgās veselības stāvokli un daudz ko citu.
• Ģimenes terapija: Šī terapija ietver jūs un jūsu ģimenes locekļus — vai nu visus, vai dažus no viņiem. Tas var palīdzēt ģimenes locekļiem uzlabot saziņu un atrisināt konfliktus, kas var būt no brāļa un māsas greizsirdības līdz problēmām, kas saistītas ar ģimenes locekļa nāvi.

Kam nepieciešama psihoterapija?

Psihoterapija var sniegt labumu ikvienam, kurš cīnās ar dzīves izaicinājumiem, pārmērīgu stresu, pielāgojas jaunai dzīves situācijai vai veselības stāvoklim un/vai kam ir garīgās veselības vai uzvedības traucējumi. Tas ietver bērnus, pusaudžus un pieaugušos.

Psihoterapijas sesijas var ilgt dažas nedēļas vai mēnešus īstermiņa problēmu gadījumā vai vairākus mēnešus vai gadus sarežģītākām situācijām vai hroniskām slimībām.

Dažas (bet ne vienīgās) pazīmes, ka jūs vai jūsu bērns var gūt labumu no sarunu terapijas, ir:

• Vairumā dienu jūs jūtat negatīvu noskaņojumu.
• Jūs esat zaudējis interesi par lietām, kas jums kādreiz patika.
• Jūs jūtaties dzīves pārņemts, un tas ietekmē jūsu garastāvokli un ikdienas darbību.
• Jums šķiet, ka nevarat kontrolēt savas emocijas.
• Jums ir nemierīgas, uzmācīgas vai satraucošas domas.
• Jūsu ēšanas un/vai gulēšanas paradumi ir mainījušies.
• Daži ieradumi kļūst problemātiski, piemēram, pārmērīga dzeršana, narkotiku lietošana, azartspēles vai cita riskanta uzvedība.
• Jūs esat piedzīvojis traumu, piemēram, autoavāriju, tuvinieka nāvi vai fizisku vai seksuālu uzbrukumu.
• Jums ir pastāvīgi zems pašvērtējums un pašapziņa.
• Jums ir pastāvīgas problēmas ar attiecībām neatkarīgi no tā, vai tās ir ar romantisku partneri, ģimenes locekli vai kolēģi.
• Jums ir grūti tikt galā ar stresu, kas saistīts ar darbu, ģimeni vai skolu.
• Jūs esat atteicies no sociālajām attiecībām un/vai sabiedriskām aktivitātēm.

Ja neesat pārliecināts, vai psihoterapija varētu jums palīdzēt vai nē, sazinieties ar savu primāro veselības aprūpes sniedzēju. Viņi var sniegt norādījumus.

Kādus apstākļus vai problēmas palīdz pārvaldīt psihoterapija?

Problēmas, ar kurām var palīdzēt psihoterapija, ir šādas (bet ne tikai):

• Grūtības tikt galā ar ikdienas dzīvi vai veselības traucējumiem.
• Stress.
• Dusmas.
• Trauma (fiziska vai emocionāla).
• Grūtības zaudēt svaru vai atmest smēķēšanu.
• Cīņa ar akūtām vai hroniskām slimībām, piemēram, multiplo sklerozi, vēzi, insultu, hroniskām sāpēm vai autoimūnām slimībām.
• Mīļotā cilvēka nāve un bēdas.
• Šķiršanās vai attiecību problēmas.
• Darba vai ģimenes problēmas.
• Īpaši garīgās veselības stāvokļi, piemēram, depresija, trauksme, bipolāri traucējumi, pēctraumatiskā stresa traucējumi (PTSD), ēšanas traucējumi, personības traucējumi un citi.
• Uzvedības stāvokļi, piemēram, uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumi (ADHD), opozīcijas izaicinoši traucējumi (ODD), uzvedības traucējumi un citi.

Ir vairāki dažādi psihoterapijas veidi, un daži veidi var labāk darboties ar noteiktām problēmām vai problēmām. Jūs varat piedalīties psihoterapijā kopā ar noteiktu medikamentu vai citu terapiju lietošanu, lai pārvaldītu savu stāvokli.

Kā es varu atrast terapeitu?

Terapeits var būt psihologs, psihiatrs (ārsts, kas var izrakstīt zāles), psihiatriskā māsa, sociālais darbinieks vai ģimenes terapeits.

Pareizā terapeita atrašana bieži vien ir laikietilpīgs uzdevums. Centieties nezaudēt drosmi. Runājiet ar cilvēkiem, kuriem uzticaties, lai sniegtu jums nosūtījumu pie terapeita neatkarīgi no tā, vai tas ir jūsu primārais veselības aprūpes sniedzējs, draugs vai ģimenes loceklis.

Jūs varat arī meklēt terapeitus tiešsaistē, izmantojot vietējās un valsts psiholoģiskās asociācijas.

Pārliecinieties, vai jebkurš terapeits, kuru jūs interesē, ir valsts sertificēts un licencēts garīgās veselības speciālists un ka viņš ārstē jūsu problēmu jomu (piemēram, skumjas, depresija, ģimenes terapija utt.).

Lielākajā daļā terapeitu vietņu ir uzskaitīti viņu ārstētie apstākļi. Ja jums ir jautājumi, pirms izvēles zvaniet vai rakstiet uz terapeita biroju.

Var būt noderīgi uzdot potenciālajam terapeitam šādus jautājumus:

• Kāds ir jūsu apmācības psihoterapijas raksturs?
• Cik ilgi jūs sniedzat terapiju?
• Kādu terapijas veidu jūs man ieteiktu?
• Kāda ir jūsu politika attiecībā uz tālruņa zvaniem un e-pastiem nedēļas laikā?
• Cik daudz laika jūs sākotnēji prasīsiet man veltīt visam terapijas procesam?

Procedūras detaļas

Kā darbojas psihoterapija?

Psihoterapija ir uz pierādījumiem balstīta ārstēšana, kuras pamatā ir teorija un prasmju dialogs (sarunas). Tā nodrošina atbalstošu, nenosodošu un drošu vidi, kas ļauj atklāti sarunāties ar garīgās veselības speciālistu, kurš ir objektīvs un īpaši apmācīts, lai palīdzētu jums risināt problēmas.

Sesiju laikā jūs un jūsu garīgās veselības speciālists strādāsit kopā, lai noteiktu un mainītu domas un uzvedību, kas neļauj jums dzīvot vislabāko dzīvi. Sesiju biežums būs atšķirīgs atkarībā no stāvokļa, ar kuru jūs ārstējat, jūsu dzīvesveidu un terapeita prakses.

Tā kā saruna ir galvenā psihoterapijas sastāvdaļa, terapijā ir aktīvi jāiesaistās. Uzticēšanās un attiecības starp jums un jūsu terapeitu ir būtiskas, lai efektīvi strādātu kopā un gūtu labumu no terapijas.

Garīgās veselības speciālisti par prioritāti piešķir konfidencialitāti un jūsu privātuma saglabāšanu. Patiesībā tā ir daļa no viņu profesionālās ētikas kodeksa. Garīgās veselības speciālisti, kuri pārkāpj pacienta konfidencialitāti, riskē zaudēt spēju praktizēt terapiju nākotnē.

Tomēr, ja atklājat, ka plānojat nodarīt pāri sev vai citiem, jūsu garīgās veselības speciālistam ir pienākums par to ziņot iestādēm jūsu un/vai citu cilvēku drošības nolūkos. Viņiem arī jāziņo par bērnu, vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku ar invaliditāti ļaunprātīgu izmantošanu, ekspluatāciju vai nevērību.

Jūs vienmēr varat dot savam garīgās veselības speciālistam rakstisku atļauju dalīties visās vai daļās jūsu diskusijās ar savu primārās veselības aprūpes sniedzēju, ģimenes locekļiem, skolotājiem vai jebkuru citu, ja vēlaties.

Riski / ieguvumi

Kādas ir psihoterapijas priekšrocības?

Pētījumi liecina, ka aptuveni 75% cilvēku, kas piedalās psihoterapijā, piedzīvo kādu labumu un var strādāt labāk katru dienu.

Pētījumi arī liecina, ka psihoterapija uzlabo emocijas un uzvedību un ir saistīta ar pozitīvām izmaiņām jūsu smadzenēs un ķermenī. Citas priekšrocības var ietvert:

• Mazāk slimības dienu.
• Mazāka invaliditāte.
• Aktīva līdzdalība medicīnisko lēmumu pieņemšanā.
• Mazāk medicīnisku problēmu.
• Paaugstināta apmierinātība ar darbu un dzīvi.

Tomēr sarunu terapija nav piemērota visiem. Terapija, visticamāk, darbosies, ja:

• Esiet atklāts un godīgs pret savu terapeitu.
• Ir apņēmušies veikt pozitīvas pārmaiņas.
• Ievērojiet saskaņoto ārstēšanas plānu.
• Ir gatavi pilnībā nodoties terapijai un pildīt mājasdarbus (ja piemērojams).

Atkopšana un Outlook

Cik ilgi man būs nepieciešama psihoterapija?

Tas, cik ilgi jums būs nepieciešama psihoterapija, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp no jūsu īpašā iemesla dalībai terapijā, kādi ir jūsu mērķi un no tā, vai jūs aktīvi mēģināt risināt problēmas.

Psihoterapija var būt īslaicīga (dažas sesijas), risinot tūlītējus jautājumus, vai ilgtermiņa (mēnešus vai gadus), risinot garīgās veselības stāvokļus un/vai sarežģītus jautājumus. Kopā jūs un jūsu terapeits noteiks ārstēšanas mērķus un kārtību, cik bieži un cik ilgi jūs tiksities.

Vienā klasiskajā pētījumā puse cilvēku, kas piedalījās psihoterapijā, uzlabojās pēc astoņām sesijām, un 75% uzlabojās pēc sešiem mēnešiem.

Jūs varat apsvērt iespēju “pabeigt” ar terapiju, kad ar terapeita palīdzību esat atrisinājis problēmu, kas jūs atnesa, un esat apguvis jaunas prasmes, lai varētu labāk tikt galā ar jebkādām problēmām nākotnē.

Daudzi cilvēki savas dzīves laikā piedalās psihoterapijā vairākas reizes — viena un tā paša vai vairāku dažādu problēmu dēļ.

Kad zvanīt ārstam

Kad man vajadzētu redzēt savu veselības aprūpes sniedzēju vai garīgās veselības speciālistu, veicot psihoterapiju?

Ir svarīgi apmeklēt visas ieplānotās terapijas sesijas vai pārplānot visas sesijas, kuras jums nāksies palaist garām.

Ja kādu laiku esat piedalījies psihoterapijā un tā nepalīdz novērst simptomus, konsultējieties ar savu veselības aprūpes sniedzēju par iespēju lietot medikamentus simptomu ārstēšanai.

Ja jums ir krīze, piemēram, pašnāvības sajūta, jums jādodas uz vietējo neatliekamās palīdzības numuru, zvaniet 911 vai zvaniet uz pašnāvību un krīžu palīdzības līniju 988. Kāds būs pieejams, lai runātu ar jums 24 stundas diennaktī un septiņas dienas. nedēļa.

Papildu bieži uzdotie jautājumi

Kas ir psihoanalīze?

Psihoanalīze ir psiholoģijas specialitāte, kas ir intensīvāks psihodinamiskās terapijas veids. Tas ietver psiholoģisko teoriju un terapeitisko metožu kopumu, kas izriet no Zigmunda Freida darba.

Galvenais psihoanalīzes pieņēmums ir pārliecība, ka visiem cilvēkiem ir neapzinātas domas, jūtas, vēlmes un atmiņas. Tā mērķis ir atbrīvot apspiestās emocijas un pārdzīvojumus (padarot bezsamaņu apzinātu).

Lai gan var būt nepārvarami atzīt garīgās veselības stāvokli vai emocionālas grūtības jūsu dzīvē un meklēt palīdzību, ir svarīgi, lai jūs to darītu. Psihoterapija var palīdzēt jums labāk izprast un pārvarēt šķēršļus, kas neļauj jums dzīvot pilnvērtīgu un veselīgu dzīvi. Garīgās veselības speciālisti ir savas jomas eksperti, un viņiem ir jaunākās zināšanas par pētījumiem un terapijas stratēģijām, kas var jums palīdzēt. Jūsu garīgās veselības speciālists sadarbosies ar jums, lai noteiktu jums vispiemērotāko ārstēšanas plānu.

Psihoterapija ir svarīgs instruments cilvēku mentālās veselības uzlabošanai. Tas nodrošina profesionālu atbalstu emocionālu un psiholoģisku problēmu risināšanā. Izmantojot dažādas metodes, piemēram, kognitīvās uzvedības terapiju vai grupu terapiju, cilvēki var pārstrādāt negatīvus domāšanas modeļus un uzlabot dzīves kvalitāti. Psihoterapijas mērķis ir sekmēt pašizpratni, emocionālo atveseļošanos un sakārtot dziļākas personības traucējumus, veicinot veselīgāku un laimīgāku dzīvi.