Kas ir kognitīvā novirze un kā to pārvarēt

Šajā digitālajā laikmetā, kur informācijas plūsma ir nemitīga, mēs bieži esam pakļauti kognitīvajām novirzēm – sistemātiskām kļūdām mūsu domāšanā. Šīs novirzes var ietekmēt mūsu lēmumus, mijiedarbību un kopējo uztveri par pasauli. Bet neuztraucieties! Kognitīvās novirzes nav jāuzskata par nemainīgām. Izprotot un atzīstot šos izziņas aizspriedumus, mēs varam strādāt pie to pārvarēšanas, lai pieņemtu pārdomātākus un objektīvākus lēmumus.

Jūs, iespējams, jau esat dzirdējuši par neobjektivitāti. Saskaņā ar Merriam-Webster teikto, tas nozīmē nepamatotu un negodīgu sprieduma sagrozīšanu par labu vai pret kādu personu vai lietu.

Mums mēdz būt noteiktas novirzes, kuru pamatā ir mūsu sociālās normas, pieredze un pieņēmumi. Piemēram, jūs varat zināt, ka esat neobjektīvs pret saldējuma garšu, izvēloties šokolādi, nevis vaniļu.

Taču mums visiem ir kognitīvās novirzes, kas notiek kā mūsu smadzeņu mēģinājums vienkāršot visu informāciju, ko tās saņem katru sekundi. Tā ir sistemātiska kļūda mūsu domāšanā, kas ietekmē un ietekmē to, kā mēs pieņemam lēmumus un kā mēs domājam par apkārtējo pasauli.

Psihologs Kia-Rai Prewitt, PhD, izskaidro kognitīvās novirzes un to, ko jūs varat darīt, lai to pārvarētu.

Kas ir kognitīvā novirze?

“Ja mums ir kognitīva novirze, mēs varam interpretēt informāciju, pamatojoties uz mūsu pašu uzskatiem un pieredzi,” skaidro Dr. Previts. “Un dažreiz veidi, kā mēs interpretējam šo informāciju, var būt vai var nebūt precīzi.”

Šīs novirzes var pastāvēt tāpēc, ka atceraties noteiktus notikumus vai savas dzīves periodus. Vēl viens būtisks faktors ir jūsu uzmanības ierobežotība — tas nozīmē, ka mēs izvēlamies, kam pievēršam uzmanību pasaulē, kas ik mirkli izdala mums visu veidu informāciju. Sociālais spiediens un emocijas var izraisīt arī izziņas aizspriedumus.

Mēs arī izmantojam heiristiku, kas ir garīgi īsceļi, lai klasificētu informāciju un to, kā mēs to apstrādājam un reaģējam uz to. Tas ļauj mums ātri pieņemt lēmumus un ir galvenais kognitīvo aizspriedumu veicinātājs.

“Mēs izmantojam saīsnes, pamatojoties uz iepriekšējām zināšanām,” tālāk skaidro Dr. Previts. “Ja es saskaros ar situāciju, kas ir līdzīga citai pieredzei, kas man ir bijusi, es varētu rīkoties tāpat.”

Piemēram, ja iepriekš esat piedalījies melnās kaklasaites pasākumā, iespējams, atceraties, kā rīkojāties vakara laikā, kad saskaraties ar līdzīgu saviesīgu sapulci, un pēc tam rīkojieties tieši tāpat.

Un, lai gan kognitīvās novirzes definīcija var izklausīties kā neapzināta novirze, pastāv neliela atšķirība.

“Ar neapzinātu neobjektivitāti jums var būt reakcija uz kaut ko, pamatojoties uz iepriekšējiem uzskatiem, iespējams, pat stereotipiem par kaut ko, bet jūs nezināt par šo aizspriedumu,” definē Dr. Previts. “Izmantojot kognitīvus aizspriedumus, jūs varētu ļoti apzināti pieņemt lēmumu par kaut ko, pamatojoties uz jūsu uzskatiem vai iepriekšējo pieredzi.”

Piemēram, ja jūs pērkat automašīnu, iespējams, ka viens zīmols ir uzticamāks par citu zīmolu, un tas ietekmē to, kādu automašīnu jūs galu galā iegādājaties.

Faktiski kognitīvā novirze var ietekmēt to, kā jūs pieņemat lēmumus visās jūsu dzīves jomās, neatkarīgi no tā, vai tas ir jūsu sociālajā dzīvē, ar jūsu finansēm vai attiecībā uz jūsu veselības aprūpi.

Tātad, kā jūs zināt, vai jums ir kognitīvās novirzes?

Jums var būt kognitīva novirze, ja jūs mēdzat pievērst uzmanību plašsaziņas līdzekļiem un ziņām, kas saskan ar jūsu viedokli, pieņemat, ka citi piekrīt jūsu uzskatiem vai gatavojaties uzzināt par noteiktu tēmu, un, ja jums ir mazliet informācijas, tu domā, ka esi eksperts.

Bet ne visas kognitīvās novirzes mums ir sliktas. Spēja pieņemt ātrus, ātri pārdomātus lēmumus ir izdevīga bīstamās vai nedrošās situācijās.

Kognitīvās novirzes veidi

Ideja par kognitīvo aizspriedumiem pastāv kopš 1970. gadiem. Mūsdienās ir vairāk nekā 150 dažādi kognitīvās novirzes piemēri, un sarakstam visu laiku tiek pievienoti vairāk. Dr Previts ieskicē dažas no visizplatītākajām kognitīvām novirzēm.

Aktieru un novērotāju neobjektivitāte

Ar šāda veida kognitīvo aizspriedumiem jūs mēdzat tiesāt citus par viņu neveiksmēm, vienlaikus attaisnojot savu uzvedību un nepilnības.

Piemēram, jums ir tendence pārmērīgi uzsvērt to, kā ārējie faktori, piemēram, autobusa kavēšanās vai grūts kolēģis ietekmē jūsu uzvedību, vienlaikus pārvērtējot to, kā iekšējie faktori, piemēram, viņi ir slinki vai viņiem nav nepieciešamo prasmju, var ietekmēt citu cilvēku uzvedību.

Noenkurošanas novirze

Jūs izmantojat jau esošu informāciju vai pirmo informāciju, ar kuru saskaraties, lai pamatotu savu lēmumu. Šāda veida izziņas aizspriedumi mēdz notikt, strādājot ar finansēm un naudu.

Piemēram, ja rezervējat lidojumu un redzat, ka biļete turp un atpakaļ ir 400 ASV dolāru, jūs mēdzat izmantot šo cenu kā enkuru vai atskaites punktu, lai pieņemtu lēmumu. Kad skatāties cenas vēlāk un tas pats lidojums tagad ir 1000 ASV dolāru, jūs mēdzat uzskatīt pirmo cenu par labu cenu, lai gan, iespējams, ir pieejamas lētākas iespējas.

Uzmanības aizspriedumi

Ar šāda veida kognitīvām novirzēm jūs mēdzat pievērst uzmanību noteiktiem faktiem, vienlaikus ignorējot citus.

“Atgriezīsimies pie automašīnu iegādes piemēra,” saka Dr Previts. “Jūs patiešām vēlaties kādu konkrētu automašīnu, jo jums patīk, kā tas izskatās. Tomēr jūs varat ignorēt faktu, ka tas saņem šausmīgu degvielas nobraukumu un daudz atsaukumu. Šajā gadījumā jūsu uzmanība tiek pievērsta tikai lietām, kas padara automašīnu pievilcīgu, nevis dažiem iespējamiem negatīviem faktoriem.

Pieejamības heiristika

Šajā gadījumā jūs izmantojat jebkuru informāciju, ko varat viegli un ātri atcerēties, lai pieņemtu lēmumu — uzskatāt, ka tā ir nozīmīga un svarīga, ja tā var būt neprecīza. Piemērs: jūs, iespējams, atceraties nesenos stāstus par viesuļvētrām, kas liek domāt, ka viesuļvētras ir izplatīta parādība.

Vēl viens piemērs? Pēdējo reizi, kad ieturējāt maltīti noteiktā restorānā, jūs aizgājāt ar kuņģa darbības traucējumiem. Tāpēc jūs varat izvairīties no atgriešanās, jo baidāties, ka tas atkārtosies.

Apstiprinājuma neobjektivitāte

Tas ir tas, ko mēs visi mēdzam darīt. “Jūs aktīvi meklējat vai automātiski pievēršat uzmanību lietām, kas apstiprina jūsu uzskatus,” skaidro Dr. Previts. “Ja jūs kaut kam ticat, jūs aktīvi meklēsit citus cilvēkus, kuri tic tam pašam.”

Tas izpaužas, kad mēs domājam un runājam par tādām tēmām kā politika un reliģija. Mēs cenšamies atlaist jebkuru informāciju, kas neatbilst mūsu uzskatu sistēmām.

Viltus vienprātības efekts

Kad parādās “viltus vienprātības efekts”, jūs mēdzat pārvērtēt to, cik daudz cilvēku jums piekrīt, vai arī jūs domājat, ka jūsu uzvedība vai uzskati ir izplatīti.

Kā šī kognitīvā novirze varētu izskatīties reālajā dzīvē? Jūs varat justies ļoti pārliecināti par universālu veselības aprūpi un pieņemt, ka visi jums piekrīt. Tad jūs esat pārsteigts, kad citiem ir pretējs viedoklis.

Halo efekts

Izmantojot oreola efektu, jūs mēdzat izmantot savu kopējo iespaidu par kādu, pieņemot spriedumus par viņa raksturu.

Intervējot atklātā amata kandidātus, jūs varat uzskatīt vienu potenciālo darbinieku par cienīgāku viņa saliedētā, glītā izskata dēļ, lai gan viņam, iespējams, nav nepieciešamo prasmju vai pieredzes.

Optimisma aizspriedumi

Ir vērts uzlūkot dzīvi “puspilna glāze”, vai ne? Dažos gadījumos jums var būt optimisma aizspriedumi, kas ir nereāla pārliecība, ka iespēja, ka jums neizdosies vai veiksies, ir mazāka nekā citiem.

Jūs varat pieņemt sliktu biznesa lēmumu, jo domājat, ka ieguldījums noteiktās akcijās garantēs labu naudas atdevi. Bet jūs neveicat pienācīgu rūpību un neņemat vērā faktu, ka akciju cena var pazemināties, radot finansiālus zaudējumus.

Pašapkalpošanās neobjektivitāte

Ja ar jums notiek kaut kas labs — piemēram, ja jūs un jūsu komanda uzvarat futbola spēlē, tas ir tāpēc, ka esat ieguldījis daudz smaga darba un uzņematies atzinību par vēlamo rezultātu.

Bet, ja jūs zaudējat spēli, jums ir tendence vainot ārējos spēkus — piemēram, jūs varat uzskatīt, ka tiesnesis ir palaidis garām kritisku zvanu.

Padomi, kā pārvarēt kognitīvās novirzes

Tātad, kā jūs atpazīstat jebkādas kognitīvās novirzes, kas jums varētu būt? Un kā jūs tos pārvarējat? Dr Previts iesaka sekojošo:

• Pieņemiet, ka mums visiem ir kognitīvās novirzes. “Sāciet, atzīstot, ka mums visiem ir aizspriedumi,” viņa saka. “Ja jūs to neatzīsities vai pat neuzskatāt par problēmu, jūs, iespējams, nebūsit atvērts, lai saprastu kāda cita perspektīvu vai domātu par lietām savādāk.”
• Ir pieredze ar dažādiem cilvēkiem. “Tīši meklējiet sarunas vai iespējas sadarboties ar cilvēkiem, kuriem ir dažāda pieredze, idejas un domāšanas veidi var palīdzēt,” viņa saka. “Ir svarīgi dzirdēt, kā citi varētu tuvoties situācijai.”
• Ļaujiet sev kognitīvo elastību. Ko tas nozīmē? “Jūs vēlaties apsvērt kontekstu, pirms interpretējat situāciju vai pieņemat spriedumu par kaut ko,” iesaka Dr. Previts. “Piemēram, kāds, kurš lietas redz tikai melnbaltas, iespējams, neņem vērā citu svarīgu informāciju. Savukārt kāds, kam ir kognitīvā elastība, spēj saskatīt pelēko zonu — ka dažas lietas nav pareizi vai nepareizi, vai tā vai tā.

Un vai ir kaut kas, ko jūs varat darīt, lai palīdzētu citiem identificēt un strādāt ar saviem kognitīvajiem aizspriedumiem? Jā, bet esiet uzmanīgi, brīdina doktors Previts.

“Viena no lietām, ko es iesaku, ir zināt savu auditoriju,” viņa turpina. “Vai viņi ir atvērti sarunai? Un pat ja tie nav, jūs joprojām varat izmantot pārliecinošu saziņu. Dažreiz tas pat nenozīmē, ka piekrītat. Vienkārši sakot: “Es saprotu” vai “Es jūs dzirdu”, jūs varat atvieglot sarunas ar cilvēkiem, kuriem jūs, iespējams, nepiekrītat.

Kopumā kognitīvās novirzes ietekmē to, kā jūs pieņemat lēmumus, un var radīt grūtības jūsu karjerā un personīgajā dzīvē. Bet ar praksi jūs varat labāk atpazīt, kad jums var būt kognitīvās novirzes, un to, kā mainīt savu uztveri par situāciju. Un atkal ir svarīgi atzīt un pieņemt, ka mēs visi izmantojam kognitīvo aizspriedumu.

“Mūsu smadzenes dabiski ir savienotas, lai saprastu informāciju. Ar visu informāciju, kas mums vienā reizē tiek izmesta, mēs varam koncentrēties tikai uz noteiktām lietām. Un mēs izmantojam kognitīvo neobjektivitāti, lai palīdzētu mums apstrādāt visu šo informāciju,” atkārto Dr. Previts. “Diemžēl dažreiz, kad esam neobjektīvi, mēs varam pieļaut kļūdu, apstrādājot šo informāciju.”

Kognitīvā novirze ir sistemātiska kļūda, kas cilvēkam liek domāt kļūdaini vai neloģiski. Šīs novirzes var būt grūti pārvarēt, jo tās ir dziļi iesakņojušās mūsu domāšanas veidā. Tomēr ir vairāki paņēmieni, kurus mēs varam izmantot, lai samazinātu vai novērstu šīs novirzes. Pirmkārt, mums jākļūst informētiem par savām specifiskajām novirzēm. Otrkārt, mums jācenšas apzināties savas domas un emocijas, kad tās rodas. Treškārt, mums vajadzētu meklēt alternatīvas perspektīvas un apsvērt citus viedokļus. Ievērojot šos paņēmienus, mēs varam uzlabot savu spēju domāt precīzāk un kritiskāk, kas var novest pie labākiem lēmumiem un uzlabotas dzīves kvalitātes.