Kāpēc vairākuzdevumu veikšana nedarbojas

Vairākuzdevumu veikšana bieži vien nedarbojas tāpēc, ka mums trūkst laika, motivācijas vai pienācīgas plānošanas. Kad mēs mēģinām darīt vairākas lietas vienlaicīgi, mūsu uzmanība tiek sadalīta, un rezultāts var būt mazs vai nevis vispār. Tas var izraisīt stresu un neefektivitāti, tā vietā, lai būtu efektīvi un ražīgi. Ir svarīgi saprast kāpēc vairākuzdevumu veikšana nedarbojas, lai to izlabotu un sasniegtu efektīvākus rezultātus savā ikdienas darbā.

Dažas dienas, dzerot rīta kafiju, sazinoties ar e-pastu un pieslēdzoties konferences zvanam, jūtaties kā daudzuzdevumu meistars. Bet vai jūs zinājāt, ka vairumam cilvēku vairumā gadījumu vairākuzdevumu veikšana faktiski nav iespējama?

Mēs patiešām esam gatavi būt monotaskers, kas nozīmē, ka mūsu smadzenes var koncentrēties tikai uz vienu uzdevumu vienlaikus, saka neiropsiholoģe Sintija Kubu, PhD. “Kad mēs domājam, ka veicam vairākus uzdevumus, visbiežāk mēs nedarām divas lietas vienlaikus. Bet tā vietā mēs veicam atsevišķas darbības ātri pēc kārtas vai uzdevumu maiņu,” viņa saka.

Viens pētījums atklāja, ka tikai 2,5% cilvēku spēj efektīvi veikt vairākus uzdevumus. Mums pārējiem mūsu mēģinājumi veikt vairākas darbības vienlaikus patiesībā nav tādi.

Vairāku uzdevumu veikšana var kavēt jūsu veiktspēju

Pētījumi liecina, ka tad, kad mūsu smadzenes nepārtraukti pārslēdz ātrumus, lai pārietu uz priekšu un atpakaļ starp uzdevumiem – it īpaši, ja šie uzdevumi ir sarežģīti un prasa mūsu aktīvu uzmanību – mēs kļūstam mazāk efektīvi un biežāk pieļaujam kļūdu.

Tas var nebūt tik acīmredzams vai ietekmīgs, ja veicam vienkāršus un ierastus uzdevumus, piemēram, klausāmies mūziku ejot vai salokām veļu, skatoties televizoru. Taču, ja likmes ir augstākas un uzdevumi ir sarežģītāki, mēģinājumi veikt vairākus uzdevumus var negatīvi ietekmēt mūsu dzīvi vai pat būt bīstami.

Tā sauktā daudzuzdevumu veikšana sadala mūsu uzmanību. Tas mums apgrūtina visu uzmanību veltīt vienai lietai. Piemēram, pētījumos mēģinājums veikt papildu uzdevumus braukšanas simulācijas laikā izraisīja sliktāku braukšanas veiktspēju. Citi pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri bieži veic multiuzdevumus (piemēram, klausās mūziku, pārbaudot e-pastu vai ritina sociālos tīklus, skatoties filmu), ir vairāk izklaidīgi un mazāk spēj koncentrēt savu uzmanību pat tad, ja viņi veic tikai vienu uzdevumu.

Tas var ietekmēt arī mūsu spēju mācīties, jo, lai mācītos, mums ir jāspēj koncentrēties.

“Jo vairāk mēs veicam vairākus uzdevumus, jo mazāk mēs faktiski paveicam, jo ​​mēs lēnām zaudējam spēju pietiekami koncentrēties, lai mācītos,” saka Dr. Kubu. “Ja mēs pastāvīgi cenšamies veikt vairākus uzdevumus, mēs nepraktizējam pārējo vārda noregulēšanu, lai iesaistītos dziļākā apstrādē un mācībās.” Viens pētījums atklāja, ka koledžas studentiem, kuri mēģināja veikt vairākus uzdevumus, bija nepieciešams ilgāks laiks, lai veiktu mājasdarbus, un viņiem bija zemākas vidējās atzīmes.

Vēl viena slazds ir tā, ka, mēģinot izdarīt pārāk daudz vienlaikus, ir grūtāk būt uzmanīgiem un patiesi klātesošam šajā brīdī, un uzmanība sniedz daudz priekšrocību mūsu prātam un ķermenim. Patiesībā daudzas uz apzinātību balstītas terapijas var pat palīdzēt pacientiem, kas cieš no depresijas, trauksmes, hroniskām sāpēm un citiem stāvokļiem.

Izvēlieties vienlaikus risināt vienu uzdevumu

Izvēloties koncentrēties uz vienu uzdevumu vienlaikus, var gūt labumu daudzos mūsu dzīves aspektos, tostarp darba vietā.

Ņemiet, piemēram, ķirurgus. “Cilvēki pieņem, ka ķirurga prasme galvenokārt ir viņu roku precizitāte un stabilitāte. Lai gan tajā ir daļa patiesības, ķirurga patiesā dāvana ir spēja vienprātīgi koncentrēties uz vienu cilvēku un veikt virkni uzdevumu daudzu stundu laikā,” skaidro Dr. Kubu.

Bet ķirurgi ne vienmēr ir dzimuši ar šo spēju veikt monouzdevumus. Drīzāk viņi to attīsta un pilnveido cauri stundu praksei. Un arī tu vari.

“Jums nav jābūt ķirurgam, lai gūtu labumu no spiediena, kas saistīts ar vairāku uzdevumu veikšanu,” saka Dr. Kubu. “Neatkarīgi no tā, vai tas ir tāls ceļojums, pasākuma organizēšana vai grāmatas lasīšana, mēs viennozīmīgi vislabāk veicam vienu lietu. Es aicinu jūs to izmēģināt.”

Vairākuzdevumu veikšana ne vienmēr nedarbojas, jo cilvēki var justies pārslodzīti, pazaudēt fokusēšanos vai saskarties ar stresa un noguruma problēmām. Turklāt, ja uzdevumi nav pienācīgi sadalīti vai sastāv no sarežģītiem uzdevumiem, tas var traucēt produktivitāti un efektivitāti. Būtisks ir arī atpūtas un atjaunošanās laiks, kas ļauj cilvēkiem atgūt enerģiju un izvairīties no noguruma. Tādēļ, ir svarīgi racionāli plānot darbu un uzdevumus, lai nodrošinātu, ka darbu apjoms ir pietiekams, bet ne pārsniedzams.