Kāpēc mēs nopūšamies un ko tas nozīmē?

Nopūšanās ir viena no cilvēka pamatvajadzībām, kuras mēs bieži vien pieņemam pašsaprotamu. Taču vai esam aptvēruši, cik būtiska tā ir mūsu fiziskajai un emocionālajai labsajūtai? Nopūšanās ne tikai palīdz mums saglabāt dzīvību, bet arī attīra mūsu prātu un organismu no toksīniem. Tā ir brīnišķīga iespēja atpūsties un uzlabot savu veselību. Tāpēc ir svarīgi, lai nodrošinātu, ka katru dienu atvēlam laiku šai svarīgajai aktivitātei.

Jūs varat saistīt nopūtu ar daudzām lietām. Stress. Atvieglojums. Pat neapmierinātības vai bijības sajūta.

Neatkarīgi no tā, vai jūs domājat par nopūtu, jūs varētu brīnīties, kāpēc mēs to darām un vai tas var kaitēt jums vai arī ir iespējams nopūsties pārāk daudz. Nopūtās, mēs iemācīsimies, ir dabiski un normāli. Un, lai gan nopūta pati par sevi nerada nekādus tūlītējus draudus, ir situācijas, kad tā var liecināt par kaut ko citu.

Biofeedback speciāliste un psiholoģe Anna Heiburna, PsyD, paskaidro, ko mēs zinām par šo izelpas veidu.

Kas ir nopūta?

Pirmkārt, kas vispār ir nopūta? Brālēns klepus? Onkulis uz elpas?

Nopūta tiek uzskatīta par refleksu, un to galvenokārt definē kā garu, dziļu elpu, kas ir līdzīga parastai ieelpai un izelpai, bet ne gluži tā pati. Tas var notikt emocionālas reakcijas, piemēram, stresa vai atvieglojuma, dēļ, taču jūs varat arī nopūsties, pat to nepamanot. Faktiski vidēji stundas laikā cilvēki izdala aptuveni 12 “spontānas nopūtas”.

Parasti nopūta ietver elpošanu ar otro ieelpu pirms izelpas (nopūtas) izlaišanas. Bieži vien seko elpošanas pauze, ko dažreiz sauc par apnoja pēc nopūtas.

Kā izrādās, nopūtai ir svarīga loma arī jūsu elpošanas sistēmā. Kad jūs elpojat normāli, mazie gaisa maisiņi (pazīstami arī kā alveolas) smagi strādā, apmainot skābekli un oglekļa dioksīdu. Dažreiz šie gaisa maisiņi sabrūk, un nopūta var palīdzēt tos atjaunot. Tā kā nopūta būtībā ir ilga ieelpošana, tā faktiski var sniegt jūsu plaušām tik nepieciešamo gaisa padevi un uzlabot skābekļa līmeni asinīs.

Citiem vārdiem sakot, nopūta šeit un tur var palīdzēt padarīt jūsu elpošanu līdzsvarotāku, kā arī izlaist emocionālu tvaiku.

Kāpēc mēs nopūšamies?

Nav pārsteidzoši, ka nopūtas bieži vien ir saistītas ar mūsu jūtām.

Piemēram: Vai esat kādreiz nopūties un juties labāk? Reizēm nopūta var būt efektīvs trauksmes mazināšanas līdzeklis. Daži eksperti izvirza hipotēzi, ka cilvēki situācijās, kas izraisa trauksmi, var nopūsties, lai īslaicīgi atbrīvotos no ciešanām.

2022. gadā veikts pētījums atklāja, ka nopūta ir saistīta ar emocionālām reakcijām, piemēram, uzbudinājumu, trauksmi un sāpēm.

“Negatīvie emocionālie stāvokļi, piemēram, bailes, nemiers un skumjas, patiesībā ir saistīti ar nopūtām biežāk,” atzīmē Dr. Heiburns. To apstiprina arī 2010. un 2015. gada pētījumi.

Jums var būt tendence nopūsties vairāk nekā parasti, ja jums ir tādi apstākļi kā:

• Trauksme.
• Pēctraumatiskā stresa traucējumi (PTSD).
• Biežas panikas lēkmes.
• Elpošanas problēmas.
• Disautonomija.

Vai nopūsties ir veselīgi?

Lielākoties nopūta var būt laba lieta.

Bet, lai gan nopūtas parasti ir jūsu ķermeņa veids, kā atbrīvoties no emocionālā svara, pārmērīga nopūta var kļūt par slogu jūsu sistēmai. Atcerieties, kā mēs iepriekš minējām, ka ir elpošanas pauze, kas iet kopā ar nopūtu? Šī ir daļa, kas laika gaitā var kļūt satraucoša.

“Ja biežas nopūtas turpinās ilgu laiku – ilgstoša stresa vai trauksmes traucējumu dēļ – tas faktiski var pasliktināt trauksmi, stresu un paniku,” skaidro Dr. Heiburns. “Tas ir tāpēc, ka tas var veicināt hiperventilāciju un pastiprinātu stresa reakciju.”

Citiem vārdiem sakot, ja jūs daudz nopūšaties un neatsverat to ar dziļu elpu un mērītu elpošanu, tas var liecināt par psihisku stresu vai dažos gadījumos arī ar elpošanas traucējumiem.

Jums vajadzētu redzēt savu veselības aprūpes sniedzēju, ja Jums rodas kāds no šiem simptomiem kopā ar biežu nopūtu:

• Elpas trūkums, reibonis vai vieglprātība.
• Pārmērīga stresa vai trauksmes sajūta.
• Pastāvīgas depresijas, zemas enerģijas vai bezcerības sajūtas.

Kā uzlabot elpošanu

Ja esat pamanījis, ka pārāk bieži nopūšaties, tā var būt pazīme, ka neelpojat pietiekami dziļi. Tas ir pilnīgi saprotams, jo stress un trauksme bieži var izraisīt nevienmērīgu elpošanu.

Lai to novērstu un palīdzētu kontrolēt elpošanu (un nopūtu), varat praktizēt labākus elpošanas vingrinājumus.

“Ja jūtaties hroniski noraizējies, stresa stāvoklī vai panikā, ir vērts pajautāt savam ārstam par elpošanas pārtrenēšanu,” iesaka Dr. Heiburns. “Šī ir noderīga iejaukšanās gan ķermenim, gan prātam, un to var veikt vairākos veidos, piemēram, ar logopēdu vai bioloģisko atgriezenisko saiti ar psihologu.”

Ja vēlaties arī uzlabot elpošanu mājās, varat izmēģināt šādus elpošanas vingrinājumus:

• Kastes elpošana.
• Elpošanas vingrinājums 4-7-8.
• Alternatīva nāsī elpošana.

Galvenais ir arī zināt, kad jūsu nopūta ir vai nav stresa izraisīta. Ne visas nopūtas ir radītas vienādas.

“Arī nopūtas var būt pozitīvas. Atcerieties, ka mēs varam nopūsties, lai paustu atvieglojumu,” saka Dr. Heiburns. “Nopūtas var liecināt apkārtējiem, ka jūtaties droši un apmierināti.”

Nopūtas kalpo jūsu elpošanas sistēmai un pat jūsu emocionālajai reakcijai. Tāpēc jums nevajadzētu uztraukties, ja ik pa laikam nopūšaties, lai paustu dažādas jūtas. Noteikti pievērsiet uzmanību, ja jūtat citas ar elpošanu saistītas problēmas, kas ietekmē jūsu ikdienas darbību. Ja tā, dziļi ieelpojiet un sazinieties ar veselības aprūpes sniedzēju.

Kopumā, mēs nopūšamies, lai gan šķiet, ka tas ir vienkāršs fizioloģisks process, tas var būt arī simbols dziļākai problēmai mūsu organismā vai veselībā. Nopūšanās ir svarīga, lai attīrītu savu ķermeni no toksīniem un atjaunotu enerģiju. Tā var norādīt uz stresu, nelīdzsvarotu dzīvesveidu vai sliktu uzturu. Tāpēc ir svarīgi uzmanīt savu elpošanu un saprast, ko mūsu ķermenis mums saka ar savām pauzēm un atpūtām. Turpiniet rūpēties par savu fizisko un garīgo veselību, lai jūs varētu izbaudīt pilnvērtīgu un veselīgu dzīvi.