Kādi ir 6 šizofrēnijas veidi un kā tie jūs ietekmē?

Šizofrēnija ir sarežģīta psihiskā slimība, kas ietekmē daudzus cilvēkus visā pasaulē. Pastāv dažādi šizofrēnijas veidi, kuri var izpausties dažādos simptomos un ietekmēt cilvēka dzīvi atšķirīgos veidos. Sākot ar paranoido šizofrēniju un beidzot ar reziduālu šizofrēniju, katrs veids var uzrādīt savus specifiskos simptomus un sekas. Ir svarīgi saprast šos veidus un to ietekmi, lai varētu sniegt atbalstu un palīdzību šizofrēnijas pacientiem un viņu ģimenēm.

Šizofrēnija ir garīgās veselības traucējumi, kas traucē jūsu domāšanu un uztveri. Tas ietekmē jūsu mijiedarbību ar pasauli.

Šizofrēnija attiecas ne tikai uz vienu stāvokli, bet arī uz virkni stāvokļu, kas ietver psihotiskus simptomus, piemēram:

• Dzirdēt balsis vai trokšņus.
• Kļūst ļoti paranoisks.
• Ticēt, ka tev piemīt neparastas spējas.
• Domājot, ka citi kontrolē jūsu domas, vai otrādi.
• Ticēt, ka pasaules notikumi ir saistīti ar jums.

Tomēr tas var būt garš ceļš līdz diagnozei. Cilvēki un ģimenes bieži vien noliedz. Galu galā to ir grūti pieņemt.

Psihiatri var uzreiz neredzēt visus cilvēka šizofrēnijas simptomus. Vielu lietošana var vēl vairāk aptumšot diagnostikas ainu.

“Ņemot vērā nepareizas šizofrēnijas diagnozes iespējamās negatīvās sekas, mums patīk būt pēc iespējas pārliecinātākiem, pirms mēs apzīmējam šizofrēnijas psihotisku stāvokli,” saka psihiatrs Braiens Bārnets, MD.

Dr Barnett paskaidro, kādi apstākļi ir spektrā un kā tiek diagnosticēta šizofrēnija.

Kādi apstākļi ietilpst šizofrēnijas spektrā?

Šizofrēnija katram cilvēkam atšķiras, jo simptomi var atšķirties gan satura, gan to pamanāmības ziņā. Bet šeit ir spektrā iekļautie traucējumi:

Šizofrēnija

Katru gadu aptuveni 2,77 miljoniem cilvēku visā pasaulē tiek diagnosticēta šizofrēnija. Šizofrēnija var nopietni ietekmēt jūsu fizisko un garīgo veselību, izjaucot jūsu profesionālās, sociālās un romantiskās attiecības.

Šizofrēnija parasti notiek posmos, katram ir savi simptomi un uzvedība.

Atkarībā no jūsu stadijas jūs varat izjust trauksmi, zaudēt motivāciju un neievērot savu personīgo higiēnu. Jūs varat pamanīt izmaiņas savā emocionālajā stāvoklī un attiecībās ar citiem, kā arī problēmas ar uzmanību un atmiņu.

Jūs varat atslēgties no realitātes un jums var rasties maldi un halucinācijas. Jums var būt arī samazinātas, pastiprinātas vai neparastas kustības, kas var būt sindroms, kas parasti ir saistīts ar šizofrēniju, ko sauc par katatoniju.

“Lai gan šizofrēnijas murgi un halucinācijas bieži vien pievērš vislielāko uzmanību, domāšanas traucējumi, kas saistīti ar uzmanību, atmiņu un spēju plānot, arī apgrūtina šizofrēnijas slimnieku iespējas ieņemt darbu un pārvaldīt savas lietas,” skaidro Dr. Bārnets.

Šizotipiski personības traucējumi

Tie, kuriem ir šizotipiski personības traucējumi, var tikt raksturoti kā dīvaini vai ekscentriski, un viņiem bieži ir maģiski uzskati vai spēcīgas māņticības. Viņiem var būt dīvaina uzvedība, viņiem ir maz draugu un viņi var kļūt nemierīgi sociālās situācijās.

Atšķirībā no šizofrēnijas, tiem, kuriem ir šizotipiski personības traucējumi, parasti nav maldu vai halucināciju.

Maldīgi traucējumi

Ja jums ir maldu traucējumi, jums ir grūti atšķirt to, kas ir īsts no iedomātā.

Cilvēkiem ar maldu traucējumiem bieži rodas neparasti maldi. Nedīvaini maldi ietver situācijas, kas, iespējams, var rasties reālajā dzīvē, piemēram, ja kāds tām seko. Bet tiem, kam ir maldīgi traucējumi, šīs situācijas ir vai nu nepatiesas, vai pārspīlētas.

Runājot par socializēšanos, tie, kuriem ir maldu traucējumi, parasti darbojas labi un neuzrāda dīvainu uzvedību. Daudzas reizes, ja viņu maldu objekts netiek izrunāts sarunā, viņiem var nebūt nekādu maldu pazīmju.

Īsi psihotiski traucējumi

Īsi psihotiski traucējumi ir pēkšņa simptomu parādīšanās, piemēram, halucinācijas, maldi, neorganizēta domāšana, neparasta uzvedība un apjukums, kas rodas īslaicīgi.

Šis traucējums ir reti sastopams, bet tiem, kuriem ir antisociāli personības traucējumi vai paranojas personības traucējumi, biežāk ir īslaicīgi psihotiski traucējumi. To bieži izraisa ārkārtējs stress, piemēram, tuvinieka nāve vai cita trauma.

Šizofrēnijas traucējumi

Šis traucējums ir ļoti līdzīgs šizofrēnijai. Tomēr, lai gan šizofrēnija tiek diagnosticēta, ja simptomi ilgst vairāk nekā sešus mēnešus, šizofrēnijas traucējumi tiek diagnosticēti, ja psihotiski simptomi parādās mazāk nekā sešus mēnešus.

Šizofrēnijas traucējumi var ietekmēt veidu, kā jūs domājat, rīkojaties, paužat emocijas, uztverat realitāti un attiecības ar citiem.

Papildus tādiem simptomiem kā maldi un halucinācijas jūs varat izjust arī nogurumu, intereses trūkumu par dzīvi un sliktus higiēnas ieradumus.

Šizoafektīvi traucējumi

Tiem, kuriem ir šizoafektīvi traucējumi, ir maldinoša domāšana un citi šizofrēnijas simptomi.

“Viņiem ir arī garastāvokļa traucējumu epizodes, piemēram, depresija, mānija un/vai hipomanija,” saka Dr. Bārnets. “Kaut arī indivīdiem ar smagiem depresijas traucējumiem vai bipolāriem traucējumiem garastāvokļa epizodes laikā var rasties psihotiski simptomi, šizoafektīvos traucējumus padara unikālus tas, ka viņiem ir arī psihoze ārpus garastāvokļa epizodēm.”

Personai ar šizoafektīviem traucējumiem var būt grūti darboties darbā vai skolā. Arī viņu attiecības var kļūt saspringtas.

Un viņiem var rasties simptomi periodisku epizožu laikā, bet pēc tam šie simptomi kādu laiku pazūd.

Kā ārsti diagnosticē šizofrēnijas veidu?

Apmēram viena trešdaļa cilvēku ar šizofrēniju netic, ka ar viņiem kaut kas nav kārtībā. Daudz vairāk nemeklē palīdzību paši kultūras iemeslu dēļ vai tāpēc, ka viņiem trūkst resursu.

Tāpēc problēmas bieži atklājas tikai tad, kad viņu nepastāvīgā uzvedība vai citas nepatikšanas izraisa krīzi.

“Cilvēkus uz slimnīcu bieži nogādā ģimene, sanitāri vai policija,” saka Dr. Bārnets. “Bez šādas iejaukšanās daudzas no šīm personām nesaņemtu aprūpi.”

Lai izlemtu, vai kādu ievietot slimnīcā, psihiatri ņem vērā sekojošo:

• Ja tie rada risku sev vai citiem.
• Ja viņi var parūpēties par sevi.
• Ja viņi varētu gūt labumu no ārstēšanās slimnīcā.

Lai kādam diagnosticētu, psihiatrs runās ar viņu un novērtēs viņa uzvedību. Viņi arī apsvērs, vai kādus simptomus izraisīja alkohols vai narkotikas, pārskatīs visus ierakstus no iepriekšējām uzņemšanas un runās ar ģimeni.

Psihiatrs var arī pasūtīt laboratorijas testus, lai izslēgtu tādus nepsihiskus stāvokļus kā sarkanā vilkēde, kas var izraisīt psihotiskus simptomus.

“Sākotnēji mēs varam redzēt tikai to, ka indivīds zaudē izpratni par realitāti,” saka Dr Barnett. “Ņemot vērā šī simptoma iespējamo cēloņu skaitu, mums bieži ir nepieciešams laiks, lai izslēgtu medicīniskās diagnozes un nodrošinātu, ka citas psihiatriskās diagnozes, izņemot šizofrēniju, nav atbildīgas.”

Piecu līdz 10 dienu uzturēšanās slimnīcā parasti var noskaidrot šizofrēnijas spektra traucējumu veidu.

“Taču mēs, iespējams, nevarēsim noteikt precīzu diagnozi stacionārās hospitalizācijas laikā, it īpaši, ja tā ir pirmā reize, kad ārstējam personu vai ja ir iesaistīta vielu lietošana,” skaidro Dr. Barnets.

Kādas ir dažāda veida šizofrēnijas spektra traucējumu ārstēšanas iespējas?

Lielākajai daļai cilvēku ar šizofrēniju būs nepieciešama mūža ārstēšana ar antipsihotiskiem līdzekļiem, konsultācijas un sociālā rehabilitācija, saka Dr Barnett.

“Tas kontrolēs viņu simptomus, samazinās vajadzību pēc psihiatriskās hospitalizācijas un palīdzēs viņiem iegūt zināmu stabilitāti savā dzīvē,” viņš piebilst.

Atkarībā no tā, kādi simptomi kādam rodas un kur tie ietilpst šizofrēnijas spektrā, ārstēšana var ietvert:

• Antipsihotiskie līdzekļi. Tie kontrolē halucinācijas, maldus un neorganizētu domāšanu un palīdz cilvēkiem labāk pielāgoties savai videi.
• Benzodiazepīni. Tie var palīdzēt ārstēt ar šizofrēniju saistītu trauksmi vai katatoniju un ļaut indivīdiem kļūt sociālākiem un interaktīvākiem.
• Antidepresanti vai garastāvokļa stabilizatori. Tie var palīdzēt mazināt depresijas un trauksmes simptomus.
• Elektrokonvulsīvā terapija (ECT). Šī ir droša un nesāpīga procedūra, ko veic vispārējā anestēzijā, izmantojot nelielu elektrisko strāvu, lai izraisītu īsu lēkmi, kas izraisa noderīgas izmaiņas smadzenēs. To dažreiz lieto, lai ārstētu psihotiskus simptomus, kas pilnībā nereaģē uz medikamentiem.

Neskatoties uz blakusparādību iespējamību, ir svarīgi turpināt lietot ārsta izrakstītos medikamentus.

“Kad cilvēki ar psihotiskiem traucējumiem pārtrauc lietot medikamentus, viņu simptomi bieži atjaunojas un viņi bieži nonāk slimnīcā,” saka Dr. Barnets. “Diemžēl, jo vairāk jums ir psihotisku epizožu, jo grūtāk tās var ārstēt.”

Kāda ir ilgtermiņa perspektīva?

Bez pastāvīgas aprūpes cilvēki ar šizofrēniju var tikt hospitalizēti vairākas reizes, zaudēt darbu un mājokli, kā arī zaudēt saikni ar savām ģimenēm.

“Agrīna ārstēšana ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu, ka pacienti ar psihotiskiem traucējumiem paliek pēc iespējas funkcionālāki,” saka Dr. Barnets. “Dažreiz ir vajadzīgi vairāki mēģinājumi, lai atrastu zāles, kas ir efektīvas, neradot blakusparādības, tāpēc svarīga ir arī pacietība.”

Tiem, kuriem ir psihiski traucējumi, ir jābūt skaidram priekšstatam par to, kā saglabāt savu veselību, lietojot zāles, izvairoties no alkohola un narkotikām un piekļūstot sabiedrības atbalstam. Tas viņiem palīdzēs labāk darboties sabiedrībā un saglabāt neatkarību.

Ceļš uz diagnozi, ārstēšanu un stabilitāti var būt sarežģīts. Pa ceļam Dr. Barnets iesaka iegūt izglītību un atbalstu no tādām nacionālajām organizācijām kā Nacionālā garīgo slimību alianse (NAMI), Recovery International un Emotions Anonymous.

Lai uzzinātu par vietējiem pakalpojumiem, ģimenēm jāsazinās ar sava apgabala garīgās veselības pārvaldi, vietējo slimnīcu vai garīgās veselības centru.

Šizofrēnija ir sarežģīta slimība, kas var izpausties dažādos veidos. Seši galvenie šizofrēnijas veidi ir paranoīda, dezorganizēta, šizofrēnijas izplēšanās, šizofrēnijas reziduālā forma, šizofrēnijas katatoniska forma un nepareiza šizofrēnija. Katrs veids var izpausties atšķirīgi un ietekmēt indivīdu atšķirīgā veidā. Svarīgi ir izprast un saprast šos veidus, lai nodrošinātu pareizu diagnozi un ārstēšanu, kas palīdzēs cilvēkiem dzīvot ar šizofrēniju tik labi, cik vien iespējams.