Kad tiek izmantota ultraskaņa salīdzinājumā ar MRI kaulu, muskuļu un locītavu problēmām?

Ultraskaņa un MRI ir divas svarīgas diagnostikas metodes, kas tiek izmantotas, lai diagnosticētu kaulu, muskuļu un locītavu problēmas. Ultraskaņa ir nesāpīga metode, kas izmanto skaņas viļņus, lai uzņemtu attēlu ķermeņa iekšienē, savukārt MRI ir tehnoloģiski sarežģītāka metode, kas izmanto magnētiskos laukus un radioviļņus, lai iegūtu detalizētu attēlu. Salīdzinot abas metodes, ir svarīgi saprast, kad un kādās situācijās labāk ir izmantot ultraskaņu un kad – MRI, lai veiktu precīzu un pareizu diagnozi.

Ja sāpes, sāpes un citi simptomi rodas muskuļu un skeleta sistēmas problēmu dēļ (tas nozīmē, kauli, muskuļi, skrimšļi, cīpslas, saites un locītavas), ārsts var pasūtīt attēlveidošanas testu, lai palīdzētu noteikt pamatcēloņu.

Ir vairāki veidi, kā aplūkot ķermeni, tostarp rentgena starus, datortomogrāfiju (CT) un magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (MRI). Vēl viena, augstas izšķirtspējas ultraskaņa, piedāvā dažas priekšrocības salīdzinājumā ar citām muskuļu un skeleta sistēmas problēmām.

“Daži izplatīti iemesli, kāpēc mēs veicam muskuļu un skeleta sistēmas ultraskaņu, ir, lai novērtētu rotatora aproci plecā, meklētu Ahileja cīpslas plīsumus un novērtētu elkoņa cīpslu problēmas,” saka diagnostikas radiologs Maikls K. Fornijs, MD. “Taču ultraskaņu var veikt lielākajai daļai locītavu, ja vien novērtētā platība ir ierobežota tikai ar daļu no locītavas.”

Kad tiek izmantota ultraskaņa salīdzinājumā ar MRI?

“Dažreiz pacienti brīnās, kāpēc muskuļu un skeleta sistēmas problēmu gadījumā tiek pasūtīta ultraskaņa, nevis MRI.” Dr Fornijs saka.

MRI un ultraskaņa aplūko ķermeni dažādos veidos.

MRI, kas izmanto spēcīgus magnētus, lai iegūtu 3-D anatomiskus attēlus, ir augstas kontrasta izšķirtspējas modalitāte, kas var noteikt izmaiņas audu kvalitātē. Piemēram, ar muskuļu traumu MRI attēli bieži parāda spilgtu signālu, kas norāda, ka muskuļos ir vairāk ūdens, kas liecina par ievainojumu.

Ultraskaņa izmanto augstas frekvences skaņas viļņus, lai apskatītu orgānus un struktūras. Tā ir augstas telpiskās izšķirtspējas modalitāte, kas nodrošina lielāku, augsta līmeņa struktūras detaļu, it īpaši, ja tā nav pārāk dziļi no ādas virsmas. “Ultraskaņa ir kā lukturītis, kas ļauj mums redzēt augstas detaļas nelielā audu laukumā,” saka Dr. Fornijs.

Ultraskaņas priekšrocības

“Ultraskaņai kā attēlveidošanas metodei ir daudz priekšrocību,” saka Dr. Fornijs. “Ultraskaņa neizmanto nekādu starojumu, un pacientam ir jāievada skenera urbumā vai caurulē, piemēram, ar MRI vai CT.”

Viņš skaidro, ka ultraskaņa var parādīt attēlus reāllaikā, piemēram, filmā, un tādējādi var parādīt novirzes, kas ir redzamas tikai kustībā, piemēram, ieduroties plecā.

“Ja struktūras nav ļoti dziļas vai virspusējas, ultraskaņa var parādīt attēlus ar augstāku izšķirtspēju/detaļu nekā MRI,” atzīmē Dr. Fornijs. Pirkstu cīpslas bieži tiek novērotas detalizētāk ar ultraskaņu, salīdzinot, piemēram, ar MRI.

“Tā kā ultraskaņa ir kā lukturītis, turpretim MRI ir kā prožektors, ir gadījumi, kad ultraskaņa var nespēt noteikt diagnozi vai var parādīt konstatējumus, kas ir nenoteikti un kuriem nepieciešama papildu pārbaude,” viņš piebilst. “Tomēr ultraskaņa ļoti bieži nosaka diagnozi vai sniedz ārstam noderīgu informāciju par muskuļu un skeleta sistēmas problēmām.”

Injekcijas vadīšanai var izmantot arī ultraskaņu

Ultraskaņa nav tikai diagnostikas instruments. Ja nepieciešama kāda veida injekcijas ārstēšana, piemēram, kortikosteroīdu ievadīšana locītavā, ultraskaņu var izmantot, lai vizualizētu struktūru, lai nodrošinātu, ka adata ir ievietota pareizajā vietā.

Ar attēlu vadītas locītavu injekcijas tiek veiktas arī ar rentgena vai CT skenēšanu. Bet ar ultraskaņu nav radies un nav jāinjicē kontrastkrāsa.

Ko sagaidīt ultraskaņas laikā

Izmantojot ultraskaņu, speciāli apmācīts tehniķis vai sonogrāfs pārvieto rokas zondi pār pētāmo zonu. Kad sonogrāfs uzskata, ka ir ieguvis diagnostikas attēlus, radiologs interpretēs šos attēlus, parasti 24 stundu laikā.

“Lai gan mēs plānojam lielāko daļu ultraskaņas pacientu uz stundu, daži izmeklējumi var aizņemt vairāk vai mazāk laika atkarībā no tā, ko konstatē sonogrāfs,” saka Dr. Fornijs.

Kad jums vajadzētu veikt MRI

Ultraskaņai ir daži ierobežojumi, un ir situācijas, kad tā vietā ir nepieciešama MRI. “Ultraskaņa neuzrāda struktūras locītavās,” saka Dr. Fornijs. “Mēs varam redzēt tikai mīkstos audus ārpusē, ap locītavu.”

Lai novērtētu skrimšļa, kaulu vai citu struktūru bojājumus locītavā un ap to, labāka izvēle ir MRI. MRI ir ieteicama arī apstākļiem, kas ietekmē dziļas vai lielas platības, jo ultraskaņa vienlaikus var novērtēt tikai nelielu apgabalu.

“Ja pacientam ir nepieciešams detalizēts visas locītavas apskats, MRI ir labāks tests,” saka Dr Fornijs. Tomēr daudzas reizes ārsts var sākt ar ultraskaņu.

Kopumā, gan ultraskaņas, gan MRI izmeklējumi ir ļoti noderīgi, lai diagnosticētu kaulu, muskuļu un locītavu problēmas. Ultraskaņa var būt noderīgāka, ja ir nepieciešams veikt ātri izmeklējumu vai identificēt mīkstās audu problēmas. No otras puses, MRI var sniegt detalizētāku informāciju par kauliem un locītavām, bet tas var būt dārgāks un prasīt ilgāku izmeklēšanas laiku. Katrā gadījumā, abu metožu izmantošana var palīdzēt ārstiem pieņemt precīzāku diagnozi un noteikt ārstēšanas plānu, lai pacients varētu atgūt veselību.