Izskaidroti izplatītie COVID-19 vakcīnas mīti

COVID-19 vakcīnas ir bijušas daudzkārtīgi apspriestas un apstrīdētas kopš to izlaišanas. Daži uzskata, ka vakcīnas var būt kaitīgas vai nedarboties kā solīts, bet šie mīti ir nepamatoti un pamatojas uz nepatiesiem faktiem. Ir svarīgi izprast, ka vakcīnas ir viens no galvenajiem veidiem, kā apkarot pandēmiju un aizsargāt sevi un citus. Izglītot sevi par COVID-19 vakcīnām un atspēkot šos mītus ir ļoti nozīmīgi, lai veicinātu sabiedrības imunitāti un atjaunotu normālu dzīves ritmu.

Pat ja jūs saprotat zinātnisko procesu, uzticaties medicīnas ekspertiem un zināt, cik svarīgas ir vakcīnas cīņā pret infekcijas slimībām, jums joprojām var rasties daži jautājumi vai bažas par jaunajām Covid-19 vakcīnām — jo īpaši, ja tiešsaistē klīst tik daudz baumu.

“Tās ir jaunas terapijas, un ir pilnīgi saprātīgi uzdot konstruktīvus jautājumus ar atvērtu prātu,” viņš mierina.

Tas nozīmē, ka ir svarīgi arī meklēt uzticamus informācijas avotus. Šeit Dr. Stapenbeks palīdz noskaidrot dažus izplatītākos jautājumus, bažas un mītus, kas radušies saistībā ar Covid-19 vakcīnām.

1. mīts: Vakcīna man nodrošinās Covid-19

Vakcīnas uzlabo imūnsistēmu, lai tās atpazītu un cīnītos pret vīrusiem, bet patiesībā tās neizraisa infekciju.

Moderna un Pfizer COVID-19 vakcīnas satur ģenētiskā materiāla virkni, ko sauc par messenger RNS jeb mRNS. Kad mRNS nonāk jūsu šūnās, tā liek tām izveidot daļu no “smailes” proteīna, kas atrodas uz koronavīrusa, kas izraisa COVID-19. Šie proteīnu gabaliņi faktiski nekaitē jūsu ķermenim, taču tie iedarbina jūsu imūnsistēmu, lai radītu atbildes reakciju, lai cīnītos pret tām. Johnson & Johnson’s Covid-19 vakcīna nodrošina DNS, kas kodē smaiļu proteīnu, bet to nodrošina cits veids. vīrusu, kas ir drošs.

Pēc vakcīnas saņemšanas Jums var būt neliels nogurums, muskuļu sāpes, galvassāpes vai drudzis. Tas ir normāli ar jebkuru vakcīnu, un tā ir zīme, ka jūsu imūnsistēma reaģē.

2. mīts: mēs nevaram uzticēties Covid-19 vakcīnām, jo ​​tās tika sasteigtas

Pirmās vakcīnas pret COVID-19 patiešām ietver jaunas tehnoloģijas, un tās tika izstrādātas rekordīsā laikā. Bet tas nav tāpēc, ka procesā bija īsceļi.

Atkal Messenger RNS jeb mRNS ir jaunā tehnoloģija Pfizer un Moderna COVID-19 vakcīnu centrā. Lai gan šī ir pirmā reize, kad tā tiek plaši izmantota sabiedrībai paredzētajā vakcīnā, pētnieki faktiski ir strādājuši pie šīs vakcīnas stratēģijas vairāk nekā trīs gadu desmitus.

“Tā bija laimīgā lieta, ka tehnoloģija pēdējos gados ir diezgan labi attīstīta un pārbaudīta vairākos infekcijas modeļos ar dzīvniekiem, tāpēc mēs zinājām, ka tā ir droša un darbojas diezgan labi šajos dzīvnieku modeļos,” saka Dr. Stapenbeks. . “Kad parādījās COVID-19, šī bija acīmredzama iespēja izmantot šo jauno tehnoloģiju, un vakcīnu izstrādātāji bija gatavi to darīt.”

Uzņēmumi veica savas vakcīnas, veicot stingrus klīniskos pētījumus, iesaistot desmitiem tūkstošu brīvprātīgo. ASV Pārtikas un zāļu pārvalde pieprasa, lai viņi līdz diviem gadiem pēc vakcīnu saņemšanas sekotu līdzi brīvprātīgajiem, lai pārliecinātos, ka tās ir drošas un efektīvas. Tā kā COVID-19 ir izplatīts, bija nepieciešami tikai daži mēneši, līdz klīniskajos pētījumos tika savākts pietiekami daudz datu, lai veiktu sākotnējo novērtējumu.

FDA un neatkarīga vakcīnu ekspertu grupa rūpīgi pārbaudīja šo izmēģinājumu datus un uzskatīja, ka Pfizer un Moderna vakcīnas ir drošas un efektīvas ārkārtas lietošanai (un Pfizer vakcīna tagad ir saņēmusi pilnu FDA apstiprinājumu). Līdzīgi neatkarīgi paneļi vairākās citās valstīs vienojas.

3. mīts: mēs nezinām, kas ir šajās vakcīnās

Visi trīs ASV vakcīnu ražotāji ir publicējuši savu vakcīnu sastāvdaļu sarakstus, kas pieejami viņu tīmekļa vietnēs. CDC vietnē ir arī norādīts, kas ir iekļauts Covid-19 vakcīnās.

Zvaigznes sastāvdaļa ir COVID-19 mRNS (Modern un Pfizer) vai DNS (Johnson & Johnson) smaiļu proteīnam. Abas vakcīnas satur arī lipīdus (taukus), kas palīdz nogādāt mRNS jūsu šūnās, un dažas citas izplatītas sastāvdaļas, kas palīdz uzturēt vakcīnas pH un stabilitāti.

Neskatoties uz sociālajos medijos izplatītajām teorijām, neviena no Covid-19 vakcīnām nesatur mikroshēmas vai jebkāda veida izsekošanas ierīci.

4. mīts: šīs vakcīnas mainīs manu DNS

Šis mīts ir īpaši vērsts uz Pfizer un Moderna vakcīnām, taču būtība ir tāda, ka neviena no COVID-19 vakcīnām nevar mainīt jūsu DNS.

Abas vakcīnas izmanto mRNS, lai liktu mūsu šūnām izveidot daļu no koronavīrusa raksturīgā proteīna, lai izraisītu imūnsistēmas reakciju. Kad mRNS to dara, mūsu šūnas to sadala un atbrīvojas no tās.

“Messenger RNS ir kaut kas, kas ir izgatavots no DNS, bet tas nav paredzēts integrācijai ar mūsu DNS, un tas neatgriezeniski nemaina mūsu genomu un to, kas mēs esam,” saka Dr. Stapenbeks.

5. mīts: man jau bija COVID-19, tāpēc es negūšu labumu no vakcīnas

Ir ļoti iespējams saslimt ar Covid-19 vairāk nekā vienu reizi. Jūsu ķermeņa imunitāte pret infekcijām laika gaitā mazinās, tāpēc antivielas, ko tas radīja, atveseļojoties no koronavīrusa, nepasargās jūs no atkārtotas inficēšanās ilgtermiņā.

Bet vakcinācija var. Dati liecina, ka vakcīna nodrošina ilgāku aizsardzību nekā dabiska infekcija, kas liecina, ka nevakcinētiem cilvēkiem ir 2,34 reizes lielāka iespēja atkārtoti inficēties ar COVID-19 nekā tiem, kas ir pilnībā vakcinēti.

Līdz šim ir iespējami izrāvienu gadījumi, taču tie ir retāk sastopami, īpaši vakcinētiem cilvēkiem, kuri ir atveseļojušies no vīrusa. Taču tas ātri mainās, jo izrāvienu gadījumu procentuālais daudzums palielinās līdz lielākam tempam, nekā paredzēts. Var būt nepieciešama trešā vakcinācija.

6. mīts: tā kā COVID-19 izdzīvošanas līmenis ir tik augsts, man nav vajadzīga vakcīna

Tā ir taisnība, ka lielākā daļa cilvēku, kas saslimuši ar Covid-19, var atveseļoties. Bet tā ir arī taisnība, ka dažiem cilvēkiem attīstās smagas komplikācijas.

Pasaules Veselības organizācija ziņo, ka līdz šim aptuveni 4,4 miljoni cilvēku visā pasaulē ir miruši no COVID-19, un tas neņem vērā cilvēkus, kuri izdzīvoja, bet bija jā hospitalizē. Tā kā slimība var bojāt plaušas, sirdi un smadzenes, tā var izraisīt arī ilgtermiņa veselības problēmas, kuras eksperti joprojām strādā, lai izprastu.

Ir vēl viens iemesls, kāpēc saņemt vakcīnu: tā aizsargā citus. Pat ja Covid-19 jūs nesaslimst, jūs varat to nodot kādam citam, kas varētu būt skarts smagāk. Plaši izplatītā vakcinācija aizsargā iedzīvotājus, tostarp tos, kuri ir visvairāk pakļauti riskam, un tos, kurus nevar vakcinēt.

7. mīts: Vakcīna izraisīs neauglību

Tā kā COVID-19 vakcīnas nesatur dzīvu vīrusu (atcerieties, tā ir mRNS vakcīna), netiek uzskatīts, ka tās izraisa paaugstinātu neauglības, pirmā vai otrā trimestra zaudējuma, nedzīvi dzimušu bērnu vai iedzimtu anomāliju risku. Turklāt nav pierādījumu, kas liecinātu, ka vakcīna apdraud bērnu, kas baro bērnu ar krūti.

Ārsti uzskata, ka ir droši saņemt Covid-19 vakcīnu, ja esat grūtniece, un CDC stingri mudina grūtnieces (un tās, kuras vēlas palikt stāvoklī) saņemt Covid-19 vakcīnu.

8. mīts: esmu vakcinēts, tāpēc man nav jāvalkā maska ​​vai sociālā distance

Pat pēc vakcinācijas jums jāturpina valkāt masku apkārtējiem, jāmazgā rokas un jāvingrinās fiziska distancēšanās. Tam ir daži iemesli.

Pirmkārt, abām atļautajām vakcīnām ir vajadzīgas divas devas ar trīs līdz četru nedēļu intervālu, lai panāktu vislabāko iespējamo imunitāti. Kad saņemat pirmo injekciju, jūs uzreiz nekļūstat imūna.

“Ir nepieciešama vismaz nedēļa līdz 10 dienas, līdz jūsu ķermenis sāk attīstīties antivielas, un pēc tam šīs antivielas turpina palielināties nākamo vairāku nedēļu laikā,” saka Dr. Stapenbeks.

Otrs iemesls ir tas, ka šīs vakcīnas tika izstrādātas un pārbaudītas attiecībā uz to spēju novērst smagas slimības un nāvi no COVID-19, taču tās var neaizsargāt pret asimptomātisku infekciju un izplatīšanos.

9. mīts: tagad, kad mums ir vakcīnas, pandēmija drīz beigsies

“Es labprāt teiktu, ka mēs pārslēgsim slēdzi un viss atgriezīsies normālā stāvoklī, bet patiesībā tas prasīs ilgu laiku,” saka Dr. Stapenbeks.

Viņš saka, ka, lai sasniegtu to, ko sauc par ganāmpulka imunitāti – punktu, kurā slimība vairs neizplatīsies, aptuveni 85% iedzīvotāju būs jābūt vakcinētiem vai inficētiem. Bet nepārtraukta vilcināšanās pret vakcīnu, cita starpā, ir palēninājusi mūsu izredzes sasniegt šo punktu.

CDC ziņo, ka aptuveni 57% no visiem ASV iedzīvotājiem ir pilnībā vakcinēti, un vakcinācijas rādītāji ir palēninājušies. Tikmēr vīruss turpina mutēt, un jauni varianti, tostarp delta variants, kas dominē visā pasaulē, turpina postīt nevakcinētos iedzīvotājus, tostarp bērnus.

“Pagaidām mums visiem, tostarp vakcinētajiem cilvēkiem, jāturpina palīdzēt palēnināt vīrusa izplatību, tostarp valkājot masku, mazgājot rokas un fizisku distancēšanos,” saka Dr. Stapenbeks.

Ja jums ir vairāk jautājumu par vakcīnu, sazinieties ar savu uzticamo veselības aprūpes sniedzēju vai meklējiet uzticamus avotus, piemēram, Slimību kontroles un profilakses centru vai Pasaules Veselības organizāciju.

Uzziniet vairāk par mūsu rediģēšanas procesu.

Kopumā, COVID-19 vakcīnas mīti, kas izplatīti sabiedrībā, ir pamatoti izskaidroti un atspēkoti ar zinātniskiem un medicīniskiem argumentiem. Ir svarīgi informēt un izglītot cilvēkus par vakcīnām, lai samazinātu bailēs un dezinformāciju. Tādējādi, apzināta izvēle par vakcināciju ir būtiska, lai aizsargātu gan sevi, gan apkārtējos no šī vīrusa un nodrošinātu sabiedrības imunitāti. Turpmāk vajadzētu turpināt veicināt labklājību un sabiedrisku atbildību saistībā ar vakcināciju, lai apturētu šīs pandēmijas ietekmi.