Epiderma (ādas ārējais slānis): slāņi, funkcija, struktūra

Epiderma, mūsu ādas ārējais slānis, ir sava veida pārsteidzošs brīnums zinātnē. Šis daudzslāņainais barjeras audums ne tikai aizsargā mūs pret ārējiem kaitīgajiem faktoriem, bet arī regulē ūdens zudumu un veicina pievilcīgu izskatu. Caurspīdēt tās kompleksajā struktūrā, slāņos un funkcijās ir īsta atklāsme, kas sniedz ieskatu cilvēka organisma sarežģītajā darbībā un mūsu pašu ikdienas veselības uzturēšanā. Pievērsimies epidermas noslēpumam, lai gūtu dziļāku izpratni par šo vitālu ādas daļu.

Jūsu epiderma ir visattālākais ādas slānis uz ķermeņa. Tas aizsargā jūsu ķermeni no kaitējuma, uztur jūsu ķermeni hidratētu, ražo jaunas ādas šūnas un satur melanīnu, kas nosaka jūsu ādas krāsu.

Pārskats

Epiderma ir jūsu ādas augšējais slānis

Kas ir ādas epidermas slānis?

Jūsu ādai ir trīs galvenie slāņi, un epiderma (ep-uh-derm-us) ir visattālākais jūsu ķermeņa slānis. Pārējie divi ādas slāņi ir derma un hipoderma. Epiderma ir plānākais ādas slānis, taču tā ir atbildīga par aizsardzību no ārpasaules, un tā sastāv no pieciem atsevišķiem slāņiem.

Kādi ir epidermas slāņi?

Epidermas slāņi secībā ir:

• Stratum basale (stratum germinativum; izrunā stray-tum bay-say-lee vai stray-tum germ-in-a-tie-vum). Pamatnes slānis atrodas jūsu epidermas dziļākajā slānī. Šajā slānī attīstās jaunas ādas šūnas. Tas satur arī keratinocītu (kur-at-in-o-site) cilmes šūnas, kas ražo proteīna keratīnu. Keratīns palīdz veidot matus, nagus un ādas ārējo slāni, kas pasargā jūs no skarbās vides. Tas satur arī melanocītus (mel-ann-o-sites), kas ir atbildīgi par melanīna ražošanu, kas nodrošina jūsu epidermas pigmentu.
• Stratum spinosum (izrunā stray-tum spin-o-sum). Stratum spinosum atrodas starp stratum basale un granulosum slāni. Šis slānis galvenokārt sastāv no keratinocītiem, ko satur lipīgi proteīni, ko sauc par desmosomām (dez-mo-soam). Spinosum slānis palīdz padarīt jūsu ādu elastīgu un stipru.
• Stratum granulosum (izrunā stray-tum gran-yoo-lo-sum). Stratum granulosum atrodas starp stratum spinosum slāni un stratum lucidum slāni. Keratinocītos ir granulas, kas šajā slānī ir redzamas zem mikroskopa.
• Stratum lucidum (izrunā stray-tum loo-sid-um). Stratum lucidum atrodas starp stratum granulosum un stratum corneum. Tas ir plāns, caurspīdīgs keratinocītu slānis, kas kļūst mazāk apaļš un kļūst plakanāks.
• Stratum corneum (izrunā stray-tum corn-ee-um). Stratum corneum ir epidermas augšējais slānis. Šis ir slānis, ko redzat. Ragveida slānī keratinocīti kļūst par korneocītiem (corn-ee-o-site). Korneocīti ir spēcīgi, miruši keratinocīti, kas pasargā jūs no kaitējuma, tostarp nobrāzumiem, gaismas, karstuma un patogēniem. Šis slānis sastāv arī no taukiem, kas neļauj ūdenim viegli iekļūt vai iziet no ķermeņa. Korneocīti galu galā izdalās, jo jaunas keratinocītu šūnas attīstās stratum basale slānī un pārvietojas pa citiem ādas slāņiem.

Kāda ir epidermas definīcija?

Vārds “epiderma” apvieno sengrieķu prefiksu epi-, kas nozīmē “ārējais” un sengrieķu vārds derma, kas nozīmē “āda”. Tātad vārds tiek tulkots kā “ārēja āda”.

Kāda ir atšķirība starp epidermu un dermu?

Epiderma un derma ir divi augšējie ādas slāņi jūsu ķermenī. Epiderma ir augšējais slānis, un derma ir vidējais slānis. Derma atrodas starp epidermu un hipodermu.

Kamēr epiderma ir plānākais ādas slānis, derma ir biezākais ādas slānis. Dermā ir kolagēns un elastīns, kas palīdz padarīt to tik biezu un atbalsta jūsu ādas vispārējo struktūru.

Visi jūsu saistaudi, nervu gali, sviedru dziedzeri, tauku dziedzeri un matu folikuli atrodas dermā, kā arī hipodermā.

Funkcija

Kādas ir epidermas funkcijas?

Katrs jūsu ādas slānis darbojas kopā, lai nodrošinātu jūsu ķermeņa drošību, tostarp jūsu skeleta sistēmu, orgānus, muskuļus un audus. Epidermai ir daudz papildu funkciju, tostarp:

• Hidratācija. Epidermas ārējais slānis (stratum corneum) satur ūdeni un uztur jūsu ādu hidratētu un veselīgu.
• Jaunu ādas šūnu ražošana. Jaunas ādas šūnas veidojas jūsu epidermas apakšējā slānī (stratum basale) un, novecojot, ceļo augšup pa citiem slāņiem. Apmēram pēc mēneša tie sasniedz epidermas ārējo slāni, kur ādas šūnas izdalās no ķermeņa, jo apakšējā slānī attīstās jaunas šūnas.
• Aizsardzība. Epiderma darbojas kā bruņas, lai aizsargātu jūsu ķermeni no kaitējuma, tostarp ultravioletā (UV) starojuma, patogēniem (baktērijām, vīrusiem, sēnītēm un parazītiem) un ķīmiskām vielām.
• Ādas krāsa. Epidermā ir šūnas, ko sauc par melanocītiem, kas veido melanīnu, kas ir pigmentu grupa jūsu ādā, kas nodrošina ādas krāsu.

Kā epiderma palīdz citiem orgāniem?

Kopā ar citiem ādas slāņiem epiderma aizsargā jūsu skeleta sistēmu, orgānus, muskuļus un audus no bojājumiem.

Anatomija

Kur atrodas epiderma?

Epiderma ir jūsu ādas augšējais slānis, un tas ir tas, ko jūs redzat vai jūtat, skatoties vai pieskaroties citai personai.

Kādā krāsā ir epiderma?

Melanocītu šūnas veido melanīnu, kas ir dabisks ādas pigments, kas nosaka jūsu ādas krāsu. Melanocīti ražo divu veidu melanīnu, kas palīdz noteikt, cik daudz pigmenta jums ir:

• Eumelanīns: Šis melanīna veids galvenokārt rada tumšas krāsas jūsu matos, ādā un acīs.
• Feomelanīns: Šis melanīna veids galvenokārt veido rozā vai sarkanu krāsu jūsu ķermenī, ieskaitot lūpas, sprauslas, maksts un sīpola struktūru dzimumlocekļa galā, kā arī matus.

Cik liela ir epiderma?

Epidermas biezums visā ķermenī ir atšķirīgs. Ādas zonās, kuras tiek bieži izmantotas, piemēram, pēdu zolēs un plaukstās, epiderma ir biezāka. Šo apgabalu biezums var būt līdz 1,5 milimetriem, kas ir aptuveni tikpat biezs kā divas kopā saliktas kredītkartes.

Citās sejas vietās epiderma ir plānāka. Piemēram, jūsu plakstiņu epidermas slānis ir aptuveni 0,05 milimetrus biezs, kas ir apmēram tikpat biezs kā kopēšanas papīra loksne.

Kādas ir 3 galvenās šūnas, kas veido epidermu?

Epidermā ir dažāda veida šūnas, tostarp:

• Keratinocīti: Keratinocīti ražo proteīnu keratīnu, kas ir galvenā epidermas sastāvdaļa.
• Melanocīti: Melanocīti veido jūsu ādas pigmentu, kas pazīstams kā melanīns.
• Langerhansa šūnas: Langerhansa šūnas novērš lietu iekļūšanu ādā.

Nosacījumi un traucējumi

Kādi ir biežākie stāvokļi un traucējumi, kas ietekmē epidermu?

Daži bieži sastopami apstākļi un traucējumi, kas ietekmē epidermu, ir:

• Pinnes.
• Vāra.
• Blaugznas.
• Ekzēma.
• Melanoma.

Kādas ir biežākās epidermas stāvokļa pazīmes vai simptomi?

Dažas bieži sastopamas stāvokļa pazīmes vai simptomi, kas var ietekmēt jūsu epidermu, ir:

• Tumši plankumi vai izaugumi, kas maina formu vai krāsu.
• Sausa vai saplaisājusi āda.
• Ādas lobīšanās vai erozija.
• Zvīņaina āda.

Kādi ir daži izplatīti testi, lai pārbaudītu epidermas veselību?

Jūsu veselības aprūpes sniedzējs veiks jūsu epidermas fizisku pārbaudi, lai pārbaudītu iespējamos simptomus vai apstākļus. Viņi var veikt arī šādus testus:

• Alerģijas ādas testi. Alerģijas ādas testi nosaka, vai alergēni izraisa apstākļus jūsu epidermā.
• Asins analīzes. Asins analīzes var diagnosticēt alergēnus vai slimības.
• Ādas biopsija. Ādas biopsija var atklāt slimības, infekcijas vai vēzi.

Ja jums ir melanoma, jums var būt nepieciešami papildu attēlveidošanas testi, lai noteiktu, vai tā ir izplatījusies.

Kādas ir izplatītas epidermas ārstēšanas metodes?

Dažas izplatītas ārstēšanas metodes slimībām, kas ietekmē jūsu epidermu, ir šādas:

• Antibiotikas. Perorālās antibiotikas ārstē daudzas ādas slimības, tostarp infekcijas, sausu vai saplaisājušu ādu un vārās.
• Pretsēnīšu zāles. Pretsēnīšu zāles ir krēmi, ziedes, želejas, aerosoli, pulveri vai iekšķīgi lietojamas zāles. Viņi ārstē sēnīšu infekcijas jūsu ādā.
• Kortikosteroīdi. Kortikosteroīdi samazina iekaisumu un audu bojājumus.
• Retinoīdi (A vitamīna atvasinājumi). Retinoīdi iznīcina pinnes un palīdz novērst aizsprostotas poras.

Rūpes

Vienkāršas dzīvesveida izmaiņas/padomi, lai saglabātu ādu veselīgu.

• Izveidojiet ādas kopšanas rutīnu un ievērojiet veselības aprūpes speciālista ieteikumus, lai jūsu āda būtu vesela.
• Vannā vai dušā izmantojiet maigas ziepes un nosusiniet ādu, nevis berzējiet to. Tūlīt pēc ādas žāvēšanas uzklājiet mitrinošu krēmu vai ziedi, lai palīdzētu noslēgt mitrumu. Atkārtoti uzklājiet krēmu vai ziedi divas līdz trīs reizes dienā.
• Ejiet vannā vai dušā ar remdenu, nevis karstu ūdeni.
• Katru dienu izdzeriet vismaz astoņas glāzes ūdens. Ūdens palīdz uzturēt jūsu ādu mitru.
• Ēdiet ar antioksidantiem bagātu pārtiku, tostarp augļus, dārzeņus, pupiņas, zivis, kurās ir daudz omega-3 taukskābju un riekstus.
• Izvairieties no pēkšņām temperatūras un mitruma izmaiņām.
• Ierobežojiet savu pakļaušanu zināmiem kairinātājiem un alergēniem.
• Izmantojiet sauļošanās līdzekli ar SPF vismaz 30.
• Izvairieties no kairinātas ādas skrāpēšanas vai berzēšanas.

Epiderma ir jūsu ķermeņa augšējais ādas slānis. Tam ir daudzas svarīgas funkcijas, tostarp ķermeņa aizsardzība no ārpasaules, ādas hidratācijas uzturēšana, jaunu ādas šūnu veidošanās un ādas krāsas noteikšana. Ir svarīgi rūpēties par savu epidermu. Jūs varat palīdzēt rūpēties par savu ādu, dzerot daudz ūdens, ēdot ar antioksidantiem bagātu pārtiku un regulāri lietojot sauļošanās līdzekli ar SPF vismaz 30.

Nobeigumā, epiderma kā ādas ārējais slānis ir būtisks mūsu ķermeņa aizsargs. Tās dažādie slāņi, sākot ar bazālo šūnu slāni līdz pat ragveida slānim, veic vitalas funkcijas – aizsargā no ārējiem bojājumiem, UV starojuma un infekcijām. Epidermas struktūra ir rūpīgi izstrādāta evolūcijas gaitā, lai nodrošinātu optimalu aizsardzību un atjaunošanos, kā arī saziņu ar ķermeņa iekšējo vidi. Bez šīs svarīgās barjeras mēs būtu pakļauti daudz plašākam bojājumu un slimību klāstam.