Distihifobija ir psiholoģiska traucējums, kurā cilvēks cieš no intensīvām bažām par nelaimes gadījumiem vai traģiskiem notikumiem. Simptomi ietver pastāvīgu satraukumu, panikas lēkmes vai izvairīšanos no potenciāli bīstamām situācijām. Šī fobija var ievērojami ietekmēt cilvēka sociālo un emocionālo labklājību. Lai gan distihifobija var būt traucējoša, tā ir arī ārstējama. Terapijas un medikamentu ārstēšana var palīdzēt mazināt simptomus un atgriezt cilvēku pie normālas ikdienas dzīves.
Distihifobija ir bailes no nelaimes gadījumiem. Ar šo konkrēto fobiju jūs varat justies nemierīgi, domājot par vietu vai redzot vietu, kur jūs baidāties, ka varētu notikt negadījums. Daudziem cilvēkiem ar šīm bailēm ir bijusi traumatiska pieredze nelaimes gadījumos. Jūs varat pārvarēt bailes no negadījumiem, izmantojot ekspozīcijas terapiju, kognitīvās uzvedības terapiju un citas ārstēšanas metodes.
Pārskats
Kas ir distihifobija?
Cilvēkiem, kuriem ir distihifobija (dis-TITCH-a-fobija), ir bail no nelaimes gadījumiem. Cilvēkam ar distihifobiju ir ārkārtējs satraukums, domājot par negadījumu. Viņi izvairās no situācijām, kurās tas varētu notikt, pat ja nelaimes gadījums ir maz ticams. Šis stāvoklis var ietekmēt viņu spēju doties uz darbu, skolu, iepirkties un citām vietām.
“Dys” un “tych” ir grieķu vārdi, kas apzīmē sliktu un negadījumu. “Fobija” nozīmē bailes.
Kas ir fobija?
Fobijas ir trauksmes traucējumu veids. Tie izraisa ārkārtējas bailes no kaut kā, kas nav proporcionāls faktiskajam riskam.
Distihifobija ir specifisks fobisks traucējums. Konkrēta situācija (piemēram, transportlīdzekļa vadīšana vai darbs ar mehānismiem) rada bailīgu reakciju. Dažreiz tikai doma par iespējamu negadījumu izraisa reakciju.
Cik izplatīta ir distihifobija?
Ir grūti precīzi zināt, cik daudziem cilvēkiem ir noteikta fobija, piemēram, distihifobija (bailes no nelaimes gadījumiem). Daudzi cilvēki šīs bailes var paturēt pie sevis vai arī neatzīt, ka viņiem tās ir. Apmēram 1 no 10 amerikāņu pieaugušajiem un 1 no 5 pusaudžiem kādā dzīves posmā saskarsies ar specifisku fobiju.
No kā baidās cilvēks ar distihifobiju?
Persona ar distihifobiju baidās izraisīt negadījumu vai tikt tajā iesaistīts. Viņi var baidīties no negadījumiem:
- Mājās.
- Skolā.
- Darbā.
- Publiskās vietās.
- Transportlīdzekļos.
Simptomi un cēloņi
Kurš ir pakļauts distihifobijas riskam?
Jums ir lielāka distihifobijas vai citu specifisku fobisku traucējumu iespējamība, ja jums jau ir:
- Kārtējā fobija.
- Trauksmes traucējumi.
- Panikas traucējumi.
- Vielu lietošanas traucējumi.
Kādas citas fobijas ir saistītas ar distihifobiju?
Citas fobijas, kas saistītas ar distihifobiju, ir:
- Aerofobija, bailes lidot.
- Agorafobija, bailes pamest savu māju vai nespēju aizbēgt no vietas vai situācijas.
- Algofobija, bailes no sāpēm.
- amaksofobija, bailes atrasties transportlīdzeklī.
- hemofobija, bailes no asinīm.
- Nozokomefobija, bailes no slimnīcām.
- Tanatofobija, bailes nomirt.
Kādi ir distihifobijas cēloņi?
Iespējamie distihifobijas cēloņi ir:
- Iepriekšējā traumatiskā pieredze: Cilvēkiem, kuri ir cietuši nopietnā negadījumā, var attīstīties distihifobija. Jūs esat arī pakļauts riskam, ja draugs vai ģimenes loceklis ir guvis ievainojumus vai mirst negadījumā. Šādos gadījumos var būt saikne starp distihifobiju un pēctraumatiskā stresa traucējumiem (PTSD).
- Ģimenes vēsture: Jūsu distihifobijas risks palielinās, ja kādam no vecākiem vai tuviem radiniekiem ir fobiski vai trauksmes traucējumi. Gēnu mutācija (izmaiņas) var padarīt jūs nemierīgāku nekā citi.
- Modelēšana: Redzot cilvēku ar distihifobiju vai klausoties kādu runājam par viņu bailēm no nelaimes gadījumiem, jūs varat iegūt tādu pašu fobiju.
- Uzzinātas atbildes: Ja kāds no vecākiem vai ģimenes loceklis māca baidīties no negadījumiem, tas var izraisīt distihifobiju.
Kas ir distihifobijas izraisītāji?
Ja jums ir šīs bailes, jebkura situācija, kas, jūsuprāt, var izraisīt negadījumu, var izraisīt distihifobiju. Distihifobijas izraisītāji ietver domāšanu vai dalību:
- Braukšana vai braukšana transportlīdzeklī.
- Lidošana lidmašīnā.
- Darbošanās ar smago tehniku vai asiem priekšmetiem.
- Spēlējot sportu vai vingrojot.
- Burāšana laivā.
- Peldēties vai nodarboties ar ūdens sporta veidiem.
Kādi ir distihifobijas simptomi?
Distihifobijas fiziskie simptomi var būt no viegliem līdz galējiem. Tajos ietilpst:
- Drebuļi.
- Reibonis un vieglprātība.
- Pārmērīga svīšana (hiperhidroze).
- Sirds sirdsklauves.
- Slikta dūša.
- Elpas trūkums (aizdusa).
- Trīce vai trīce.
- Kuņģa darbības traucējumi vai gremošanas traucējumi (dispepsija).
Distihifobija var izraisīt arī emocionālus simptomus. Tie ietver:
- Apjukums.
- Nespēja koncentrēties.
- Bailes, piemēram, ģībonis (sinkope) vai mirst.
- Nekontrolējama, skumja vai bezcerīga sajūta.
- Baiļu sajūtas.
Diagnoze un testi
Kā tiek diagnosticēta distihifobija?
Veselības aprūpes sniedzēji izmanto garīgās veselības novērtējumu, lai diagnosticētu distihifobiju. Nav īpaša testa, lai diagnosticētu distihifobiju. Jūsu veselības aprūpes sniedzējs jautās par jūsu simptomiem, garīgās veselības vēsturi un to, vai jums ir citas fobijas. Viņi var jūs novirzīt pie garīgās veselības speciālista, kas specializējas fobijās un trauksmes traucējumos.
Vadība un ārstēšana
Kādas ir distihifobijas ārstēšanas metodes?
Ekspozīcijas terapija ir viena no galvenajām distihifobijas ārstēšanas metodēm. Ekspozīcijas terapijas laikā jūsu garīgās veselības speciālists palīdz jums izjust situācijas un attēlus, kas var izraisīt simptomus. Lielākajai daļai cilvēku ar īpašām fobijām simptomi uzlabojas pēc ekspozīcijas terapijas saņemšanas.
Ekspozīcijas terapijas laikā jūs:
- Apgūstiet elpošanas un relaksācijas paņēmienus, ko izmantot pirms iedarbības un tās laikā.
- Skatiet attēlus vai videoklipus ar negadījumiem vai situācijām, kas var izraisīt bailes no negadījumiem.
- Pakāpeniski virzieties uz priekšu, iztēlojoties situācijas, kurās jūs baidāties no negadījuma.
- Visbeidzot, iesaistieties situācijās vai darbībās, piemēram, braucot ar automašīnu, kas izraisa fobiju.
Kādi ir citi distihifobijas risinājumi?
Citas metodes distihifobijas pārvarēšanai ir:
- Kognitīvās uzvedības terapija (CBT): CBT palīdz jums iemācīties mainīt to, kā jūs redzat un reaģējat uz situācijām, kas izraisa simptomus. Daudzi veselības aprūpes sniedzēji izmanto CBT kopā ar ekspozīcijas terapiju, lai palīdzētu ar distihifobiju.
- Hipnoterapija: Veselības aprūpes sniedzēji izmanto vadītas relaksācijas metodes un koncentrētu uzmanību, lai palīdzētu mainīt jūsu uztveri par negadījumu izraisītājiem. Veselības aprūpes sniedzēji var arī izmantot hipnoterapiju, lai atrastu fobijas cēloni.
- Medikamenti: Panikas lēkmēm vai panikas traucējumiem parakstītās zāles var palīdzēt mazināt simptomus, kas saistīti ar distihifobiju.
- Uz apzinātību balstīta stresa samazināšana (MBSR): Jūsu veselības aprūpes sniedzējs var ieteikt šo astoņu nedēļu grupu programmu, kas apvieno stresa mazināšanu un jogu. MBSR ietver apzinātības meditāciju, kas parāda, kā šobrīd mazināt trauksmi.
- Virtuālās realitātes ekspozīcijas terapija (VRET): VRET izmantošana, lai modelētu reālus distihifobijas izraisītājus, var palīdzēt samazināt trauksmes simptomus. Viens pētījums atklāja, ka VRET palīdzēja cilvēkiem pārvarēt bailes vadīt vai braukt ar transportlīdzekli.
- Vizualizācija: Situācijā, kas parasti izraisa distihifobiju, piemēram, lidojot lidmašīnā, mēģiniet vizualizēt vietu, kas jūs atslābina. Koncentrēšanās uz mierpilniem attēliem, piemēram, pludmali vai mežu, var palīdzēt mainīt jūsu uztveri par aktivizētāju.
- Joga un meditācija: Pastāvīga jogas praktizēšana var palīdzēt atpūsties un samazināt stresa līmeni. Meditācija var mudināt jūs koncentrēties uz elpošanu. Prakse var palīdzēt novērst panikas lēkmes.
Kādas ir distihifobijas komplikācijas?
Smaga distihifobija var ietekmēt jūsu dzīves kvalitāti. Jums var būt grūtības nokļūt darbā vai skolā, veikt lietas, sportot vai apmeklēt saviesīgus pasākumus. Var būt neiespējami apmeklēt draugus vai ģimeni vai piedalīties aktivitātēs kopā ar viņiem.
Dažiem cilvēkiem ar distihifobiju ir panikas lēkmes. Viņiem var rasties nekardiālas sāpes krūtīs, paātrināta sirdsdarbība un simptomi, kas līdzīgi sirdslēkmei. Pastāvīgas bažas par panikas lēkmēm var izraisīt panikas traucējumus, kas prasa ilgstošu prettrauksmes zāļu lietošanu.
Aprūpe Klīvlendas klīnikā Garīgās veselības aprūpe Pierakstiet tikšanos
Dzīvo ar
Kad man vajadzētu piezvanīt ārstam?
Jums vajadzētu piezvanīt savam veselības aprūpes sniedzējam, ja jums ir:
- Trauksme, kas traucē ikdienas dzīvē vai gulēt.
- Panikas lēkmes.
Kādi jautājumi man jāuzdod savam ārstam?
Iespējams, vēlēsities jautāt savam veselības aprūpes sniedzējam:
- Kas izraisa manas bailes no negadījumiem?
- Kāda ir labākā ārstēšana man?
- Cik ilgi man būs nepieciešama ārstēšana?
- Vai man vajadzētu novērot komplikāciju pazīmes?
Fobijas, piemēram, distihifobija, var pasliktināties, ja tās neārstē. Jūs varat kļūt nespējīgs vadīt transportlīdzekli, lidot vai piedalīties fiziskās aktivitātēs vai sporta veidos. Bailes no nelaimes gadījumiem var ietekmēt arī laiku, kas pavadīts kopā ar draugiem un mīļajiem. Veselības aprūpes sniedzēji var jums palīdzēt pārvarēt negadījumu fobiju. Konsultējieties ar savu veselības aprūpes sniedzēju par ārstēšanu. Ekspozīcijas terapija vai kognitīvās uzvedības terapija var palīdzēt jums tikt galā ar distihifobijas izraisītājiem.
Distihifobija ir nopietns traucējums, kas var būt ļoti ietekmējošs ikdienas dzīvē. Šī fobija var izraisīt emocionālu un fizisku stresu, kā arī traucēt sociālo dzīvi un veiktspēju. Lai gan distihifobija ir sarežģīta un grūti ārstējama, tā var tikt mazināta ar profesionālu palīdzību. Ir svarīgi meklēt atbalstu un ārstēšanu, ja jūtat šādas bailes un simptomus. Ar laiku un pacietību, distihifobija var tikt pārvarēta, atgūstot emocionālo stabilitāti un dzīves kvalitāti.
Jūs varētu interesēt:
Recepte: Vistas un aveņu salāti
Vai “vampīra sejas kopšana” var padarīt jūs jaunāku?
Recepte: veggie, maisot, apcep saldajā ingvera mērcē
13 Miega trūkuma sekas
3 veselīgākās (un vissliktākās) zivis jūsu veselībai
Stīvs kakls? Līdzekļi kakla sāpju mazināšanai
Recepte: Grilēts Jerk Tofu ar gurķu salātiem
Recepte: Krēmveida tītara un dārzeņu kastrolis