Asins atklepošana: cēloņi un kad meklēt aprūpi

Asins atklepošana jeb hemoptīze var būt satraucošs simptoms, kas nereti liek aizdomāties par nopietniem veselības traucējumiem. Svarīgi zināt, ka tā var liecināt par dažādiem stāvokļiem – sākot ar niecīgām infekcijām līdz pat smagām slimībām, piemēram, plaušu vēzim. Uzzināsim, kādi ir galvenie šī fenomena cēloņi un kad ir pienācis laiks meklēt medicīnisko aprūpi, lai nodrošinātu savu veselību un labsajūtu.

Asins atklepošana (hemoptīze) ietver klepošanu vai izspļaut asinis, kas sajauktas ar gļotām vai spļaut. Tam var būt daudz iemeslu, no kuriem lielākā daļa nav nopietni. Tomēr nekavējoties sazinieties ar veselības aprūpes sniedzēju, ja izklepojat daudz asiņu, ja Jums ir klepus, kas pasliktinās vai rodas papildu simptomi, piemēram, sāpes krūtīs, asinis urīnā vai izkārnījumos vai drudzis.

Pārskats

Asins atklepošanai ir daudz iemeslu, tostarp ilgstoši stāvokļi, pārmērīgs klepus un medikamenti.

Kas ir asiņu atklepošana (hemoptīze)?

Asins atklepošana ietver asiņu vai asiņainu gļotu klepošanu vai izspļaušanu no apakšējo elpceļu (plaušās un rīkles). To sauc arī par hemoptīzi (izrunā “he-MOP-tih-sis”), asins atklepošana ir izplatīta parādība, un tai var būt daudz iemeslu. Lielākā daļa iemeslu nav nopietni. Tomēr, ja klepojat lielu asiņu daudzumu, jums, iespējams, būs nekavējoties jāapmeklē ātrā palīdzība.

Asinis, ko atklepojat, bieži izskatās burbuļojošas vai putojošas, un tās ir sajauktas ar gļotām vai spļautām. Tas var izskatīties rozā, sarkanā vai rūsas krāsā, un parasti tas ir nelielos daudzumos.

Kāda ir atšķirība starp asiņu atklepošanu un asiņu vemšanu?

Asins atklepošana (hemoptīze) nav tas pats, kas asiņu vemšana (hematemēze). Atklepotas asinis parasti izskatās kā ar asinīm notraipīts iesms, kas sajaukts ar gļotām. Asinis nāk no rīkles vai mutes. Asins vemšana ir saistīta ar lielu asiņu daudzumu. Tas parasti ietver iekšēju asiņošanu augšējā kuņģa-zarnu traktā (GI).

Ja vemjat asinis, nekavējoties sazinieties ar veselības aprūpes sniedzēju.

Vai asiņu atklepošana ir nopietna?

Tā var būt. Tas viss ir atkarīgs no tā, kas izraisa jūsu asins zudumu, un no asins zuduma apjoma. Lielākā daļa iemeslu nav nopietni un ir ārstējami. Tomēr asiņu klepus var liecināt par nopietnu slimību, piemēram, smagu infekciju vai plaušu vēzi. Pārāk daudz asiņu zaudēšana uzreiz var būt dzīvībai bīstama un nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Tikai veselības aprūpes sniedzējs var noteikt, cik nopietns ir jūsu stāvoklis. Ja klepojat lielu daudzumu asiņu vai ja jūsu stāvoklis neuzlabojas, sazinieties ar pakalpojumu sniedzēju.

Iespējamie cēloņi

Kas izraisa asiņu klepu?

Cēloņi ir no viegliem (visbiežāk) līdz nopietniem un potenciāli dzīvībai bīstamiem. Parasti asiņu atklepošana ir saistīta ar infekciju. Visbiežāk sastopamie cēloņi ir:

• Bronhīts.
• Pneimonija.
• Tuberkuloze.

Citi iemesli ir:

• Bronhektāzes.
• Cistiskā fibroze.
• Vaskulīts.
• Narkotiku lietošana (kreks/kokaīns).
• Lupus izraisītas komplikācijas.
• Sastrēguma sirds mazspēja.
• Plaušu artēriju traumas.
• Bronhoskopijas biopsijas izraisīts kairinājums.
• Asins atšķaidītāju (antikoagulantu) lietošana.
• Pārmērīgs klepus, kas kairina kaklu.
• Asins receklis plaušās (plaušu embolija).
• Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS).
• Plaušu aspirācija (asins ieelpošana plaušās).
• Plaušu vēzis (īpaši cilvēkiem, kas vecāki par 40 gadiem un kuri smēķē).
• Asinis iekļūst kaklā no deguna (deguna asiņošana), mandeles vai zobiem.
• Svešķermenis vai obstrukcija elpceļos (biežāk bērniem).

Aprūpe un ārstēšana

Kā veselības aprūpes sniedzēji diagnosticē, kas izraisa asiņu atklepošanu?

Jūsu veselības aprūpes sniedzējs pārskatīs jūsu slimības vēsturi, veiks fizisko pārbaudi un uzdos jautājumus, lai noteiktu, kas izraisa asins atklepošanu. Viņi var jautāt:

• Cik daudz asiņu tu esi atklepojis.
• Cik bieži esat klepojis asinis.
• Cik ilgi jūs klepojāt ar asinīm.
• Cik daudz asiņu sajauc ar gļotām vai spļaut.

Jūsu veselības aprūpes sniedzējs var arī jautāt par uzvedību, kas jūs pakļauj riskam, piemēram, narkotiku lietošanu vai smēķēšanu. Viņi var mēģināt noteikt iespējamos cēloņus, jautājot par citiem simptomiem, ar kuriem esat piedzīvojis.

Viņi var veikt kādu no šiem testiem, lai diagnosticētu pamatcēloņu:

• Krūškurvja rentgenogrāfija, lai meklētu audzējus vai šķidrumu plaušās.
• Jūsu krūškurvja datortomogrāfijas (CT) skenēšana, lai izmeklētu rentgena rezultātus vai pievienotu papildu procedūru, piemēram, bronhoskopiju.
• Bronhoskopija, lai pārbaudītu, vai jūsu elpceļi ir tīri, un noteikt vietu, kur notiek asiņošana.
• Pilnīga asins aina (CBC), lai novērtētu, cik daudz asiņu esat zaudējis, un meklētu infekcijas pazīmes.
• Jūsu plaušu izdalījumu krēpu kultūra, lai meklētu infekcijas cēloņus, kas var izraisīt asiņu atklepošanu, piemēram, baktērijas vai vīrusi.
• Asins recēšanas tests (koagulācijas tests), lai noskaidrotu, vai asiņošanas traucējumi ir saistīti ar jūsu simptomiem.
• Plaušu arteriogrāfija, lai redzētu, kā asinis plūst caur plaušām.
• Urīna analīze un/vai nieru darbības pārbaude, lai izslēgtu autoimūnas slimības, kas ietekmē plaušas un nieres.

Jūsu pakalpojumu sniedzējs var veikt papildu procedūras vai pasūtīt citus testus atkarībā no tā, kas, viņuprāt, izraisa asiņu atklepošanu.

Kā tiek ārstēta asins atklepošana?

Ārstēšana ir atkarīga no tā, cik nopietns ir jūsu asins zudums un kas izraisa asiņu atklepošanu.

Ja jums ir smags asins zudums, jūs saņemsiet aprūpi intensīvās terapijas nodaļā (ICU). Jūsu aprūpes komanda strādās, lai jūs stabilizētu un apturētu asiņošanu, pirms sākat diagnosticēt, kas izraisa jūsu asins zudumu.

Smaga asins zuduma ārstēšana, kas saistīta ar asiņu atklepošanu, var ietvert:

• Bronhoskopija, lai noņemtu trombus elpceļos, kas var izraisīt asiņošanu.
• Bronhiālo artēriju angiogrāfija un embolizācija, lai apturētu asins plūsmu asinsvados, kas izraisa asiņošanu.
• Zāles, ko lieto, lai apturētu asiņošanu saistībā ar smagu asins zudumu (traneksamskābe).

Kad viņi noteiks, kas izraisa asins atklepošanu, jūsu veselības aprūpes sniedzējs apspriedīs labāko ārstēšanas plānu, lai novērstu jūsu simptomus un pamatslimību.

Ārstēšanas metodes, lai novērstu apstākļus, kas var izraisīt asiņu atklepošanu, ietver:

• Antibiotikas: Ja jūsu stāvokli izraisa pneimonija vai tuberkuloze.
• Steroīdi: Ja jūsu stāvokli izraisa iekaisums.
• Ķirurģija un vēža ārstēšana: ja jūsu stāvokli izraisa ļaundabīgs (vēža) audzējs.

Kad zvanīt ārstam

Kas man jādara, ja man ir asinis klepus?

Asins klepus var liecināt par nopietnu veselības stāvokli. Ja klepojat lielu daudzumu asiņu, meklējiet neatliekamo palīdzību.

Ja klepojat nelielu asiņu daudzumu ilgāk par nedēļu, pierakstieties pie veselības aprūpes sniedzēja. Viņi noteiks, kas izraisa jūsu hemoptīzi, un nodrošinās jums nepieciešamo ārstēšanu.

Vai man jādodas uz neatliekamās palīdzības dienestu, ja man ir asinis klepus?

Nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību, ja klepojat vairāk nekā dažas tējkarotes asiņu, ja esat klepojis asinis ilgāk par nedēļu vai ja klepu pavada citi simptomi, tostarp:

• Drudzis.
• Sāpes krūtīs.
• Nakts svīšana.
• Elpas trūkums.
• Strauja vai smaga svara zudums.
• Reibonis vai viegls reibonis.
• Asinis urīnā (hematūrija) vai izkārnījumos.

Nekrītiet panikā, ja klepojat nelielu asiņu daudzumu. Visbiežāk sastopamie cēloņi ir ārstējami. Ja jūs zaudējat lielu daudzumu asiņu, jūsu stāvoklis neuzlabojas un jums ir citi simptomi, nekavējoties sazinieties ar veselības aprūpes sniedzēju. Ir svarīgi zināt, kas izraisa šo simptomu, lai jūs varētu saņemt nepieciešamo aprūpi. Neatkarīgi no iemesla, jo ātrāk jūs saņemat ārstēšanu, jo labāk.

Asins atklepošana, jeb hemoptīze, ir simptoms, kas var signalizēt par dažādām veselības problēmām – sākot no nelielas infekcijas līdz nopietnām slimībām, piemēram, plaušu vēzim vai tuberkulozei. Ja parādās asins atklepošana, ir svarīgi nekavējoties vērsties pie ārsta, lai novērtētu tās cēloņus. Regulāra medicīniskā uzraudzība un atbilstoša diagnoze ir būtiskas, lai veicinātu veselību un novērstu iespējamās komplikācijas.