Āda — tas ir vairāk nekā tikai mūsu ķermeņa apvalks. Tā ir sarežģīta struktūra, kas veidota no vairākiem slāņiem, katram no tiem ir sava nozīmīga loma mūsu veselībā un aizsardzībā. Ielūkojoties ādas uzbūvē, atklājas fascinējošs mikropasaulis, kurā valda sinerģija un pārdomāta funkcionalitāte. Saprotot ādas slāņus, to struktūru un funkcijas, mēs vēl vairāk novērtējam savas ķermeņa pārsteidzošās spējas un iemācāmies par to rūpēties labāk.
Kā ķermeņa lielākais orgāns, āda aizsargā pret mikrobiem, regulē ķermeņa temperatūru un nodrošina taustes (taustīšanas) sajūtas. Galvenie ādas slāņi ietver epidermu, dermu un hipodermu, un tie ir pakļauti daudzām problēmām, tostarp ādas vēzim, pūtītēm, grumbām un izsitumiem.
Pārskats
Trīs ādas slāņi muskuļu audu augšpusē.
Kas ir āda?
Āda ir lielākais ķermeņa orgāns, kas sastāv no ūdens, olbaltumvielām, taukiem un minerālvielām. Jūsu āda aizsargā jūsu ķermeni no mikrobiem un regulē ķermeņa temperatūru. Nervi ādā palīdz sajust karstuma un aukstuma sajūtas.
Jūsu āda, kā arī jūsu mati, nagi, tauku dziedzeri un sviedru dziedzeri ir daļa no integumentary (in-TEG-you-MEINT-a-ree) sistēmas. “Integumentārs” ir ķermeņa ārējais apvalks.
Anatomija
Kādi ir ādas slāņi?
Ādu veido trīs audu slāņi:
- Epidermaaugšējais slānis.
- Dermavidējais slānis.
- Hipodermaapakšējais jeb tauku slānis.
Ko dara epiderma (ādas augšējais slānis)?
Jūsu epiderma ir augšējais ādas slānis, kuru varat redzēt un pieskarties. Keratīns, proteīns ādas šūnās, veido ādas šūnas un kopā ar citiem proteīniem salīp kopā, veidojot šo slāni. Epiderma:
- Darbojas kā aizsargbarjera: Epiderma neļauj baktērijām un mikrobiem iekļūt organismā un asinsritē un izraisīt infekcijas. Tas arī aizsargā no lietus, saules un citiem elementiem.
- Veido jaunu ādu: Epiderma nepārtraukti veido jaunas ādas šūnas. Šīs jaunās šūnas aizstāj aptuveni 40 000 veco ādas šūnu, kuras jūsu ķermenis katru dienu izdala. Jums ir jauna āda ik pēc 30 dienām.
- Aizsargā jūsu ķermeni: Langerhansa šūnas epidermā ir daļa no organisma imūnsistēmas. Tie palīdz cīnīties pret mikrobiem un infekcijām.
- Nodrošina ādas krāsu: epidermā ir melanīns, pigments, kas piešķir ādai krāsu. Jūsu esošais melanīna daudzums nosaka jūsu ādas, matu un acu krāsu. Cilvēkiem, kuri ražo vairāk melanīna, ir tumšāka āda un viņi var ātrāk iedegties.
Ko dara derma (ādas vidējais slānis)?
Derma veido 90% no ādas biezuma. Šis vidējais ādas slānis:
- Ir kolagēns un elastīns: Kolagēns ir proteīns, kas padara ādas šūnas spēcīgas un izturīgas. Vēl viens dermā atrodams proteīns, elastīns, saglabā ādu elastīgu. Tas arī palīdz izstieptai ādai atgūt formu.
- Audz matus: matu folikulu saknes pievienojas dermai.
- Uztur jūs sazināties: Nervi dermā norāda, kad kaut kas ir pārāk karsts, lai pieskartos, niezošs vai īpaši mīksts. Šie nervu receptori arī palīdz sajust sāpes.
- Veido eļļu: Dermā esošie eļļas dziedzeri palīdz saglabāt ādu maigu un gludu. Eļļa arī neļauj jūsu ādai absorbēt pārāk daudz ūdens, kad peldat vai esat nokļuvis lietusgāzē.
- Ražo sviedru: Sviedru dziedzeri dermā izdala sviedrus caur ādas porām. Sviedri palīdz regulēt ķermeņa temperatūru.
- Piegādā asinis: Asinsvadi dermā nodrošina barības vielas epidermai, saglabājot ādas slāņus veselīgus.
Ko dara hipoderma (ādas apakšējais slānis)?
Apakšējais ādas slānis jeb hipoderma ir tauku slānis. Hipoderma:
- Amortizē muskuļus un kaulus: Tauki hipodermā aizsargā muskuļus un kaulus no ievainojumiem, krītot vai nokļūstot negadījumā.
- Ir saistaudi: Šis audi savieno ādas slāņus ar muskuļiem un kauliem.
- Palīdz nerviem un asinsvadiem: Nervi un asinsvadi dermā (vidējā slānī) kļūst lielāki hipodermā. Šie nervi un asinsvadi atzarojas, lai savienotu hipodermu ar pārējo ķermeni.
- Regulē ķermeņa temperatūru: Tauki hipodermā neļauj jums kļūt pārāk auksti vai karsti.
Kas vēl veido ādu?
Vienā collā jūsu ādas ir aptuveni 19 miljoni ādas šūnu un 60 000 melanocītu (šūnas, kas veido melanīnu vai ādas pigmentu). Tajā ir arī 1000 nervu galu un 20 asinsvadu.
Nosacījumi un traucējumi
Kādi apstākļi un traucējumi ietekmē ādu?
Tā kā jūsu āda ir ķermeņa ārējā aizsardzības sistēma, tā ir pakļauta dažādu problēmu riskam. Tie ietver:
- Alerģijas, piemēram, kontaktdermatīts un indes efejas izsitumi.
- Blisteri.
- Blakšu kodumi, piemēram, zirnekļa kodumi, ērču kodumi un moskītu kodumi.
- Ādas vēzis, ieskaitot melanomu.
- Ādas infekcijas, piemēram, celulīts.
- Ādas izsitumi un sausa āda.
- Ādas slimības, piemēram, pinnes, ekzēma, psoriāze un vitiligo.
- Ādas bojājumi, piemēram, dzimumzīmes, vasaras raibumi un ādas birkas.
- Brūces, apdegumi (ieskaitot saules apdegumus) un rētas.
Rūpes
Kā es varu aizsargāt savu ādu?
Novecojot, jūs zaudējat kolagēnu un elastīnu. Tā rezultātā ādas vidējais slānis (derma) kļūst plānāks. Tā rezultātā āda var nokarāties un veidoties grumbas.
Lai gan jūs nevarat apturēt novecošanās procesu, šīs darbības var palīdzēt saglabāt veselīgāku ādu:
- Uzklājiet sauļošanās līdzekli katru dienu (pat ja pārsvarā atrodaties telpās). Izvēlieties sauļošanās līdzekli ar plaša spektra saules aizsardzības faktoru (SPF) vismaz 30.
- Neiedegieties telpās vai ārā. Sauļošanās izraisa ādas bojājumus. Tas noveco ādu un var izraisīt ādas vēzi.
- Atrodiet veselīgus veidus, kā pārvaldīt stresu. Stress var pasliktināt noteiktus ādas apstākļus.
- Regulāri veiciet ādas un dzimumzīmju pārbaudes meklēt izmaiņas, kas varētu būt ādas vēža pazīmes.
- Atmest smēķēšanu un tabakas izstrādājumu lietošanu. Nikotīns un citas ķimikālijas cigaretēs un elektroniskajās cigaretēs ātrāk noveco ādu.
- Izmantojiet maigus tīrīšanas līdzekļus lai nomazgātu seju no rīta un vakarā.
- Regulāri dušā un uzklājiet mitrinošu losjonu, lai novērstu ādas sausumu.
Papildu bieži uzdotie jautājumi
Kad man vajadzētu runāt ar ārstu?
Jums jāzvana savam veselības aprūpes sniedzējam, ja rodas:
- Kurmja izmēra, krāsas, formas vai simetrijas izmaiņas.
- Āda mainās kā jauns dzimumzīme.
- Griezums, ko nevar aizvērt ar mājsaimniecības pārsēju (kuram var būt nepieciešamas šuves).
- Smagi, tulznu apdegumi.
- Ādas infekciju pazīmes, piemēram, sarkanas svītras vai dzelteni izdalījumi.
- Neizskaidrojami ādas izsitumi vai ādas stāvoklis.
Jūsu ādai kā ķermeņa lielākajam orgānam ir būtiska loma ķermeņa aizsardzībā no mikrobiem un elementiem. Tas uztur jūsu ķermeni ērtā temperatūrā, un nervi zem ādas nodrošina taustes sajūtu. Šim ārējam ķermeņa pārklājumam var būt nopietnas problēmas, piemēram, ādas vēzis, kā arī biežāk sastopamas problēmas, piemēram, pinnes un ādas izsitumi. Jūsu veselības aprūpes sniedzējs var sniegt padomus, lai palīdzētu saglabāt ādu veselīgu.
Ādas izpratne ir svarīga mūsu veselībai un labsajūtai. Triju galveno slāņu – epidermas, dermas un hipodermas – simbioze nodrošina aizsardzību, sajūtas un termoregulāciju. Katrs slānis pilda savu neatņemamu funkciju, sākot no ārējā aizsargkārta līdz dziļākajām struktūrām, kas atbalsta asinsvadus un nervus. Pareiza ādas kopšana un veselīgu dzīvesveida ievērošana palīdz uzturēt tās funkcijas un saglabāt mūsu ādas skaistumu un veselību.
Jūs varētu interesēt:
Recepte: Vistas un aveņu salāti
Vai “vampīra sejas kopšana” var padarīt jūs jaunāku?
Recepte: veggie, maisot, apcep saldajā ingvera mērcē
13 Miega trūkuma sekas
3 veselīgākās (un vissliktākās) zivis jūsu veselībai
Stīvs kakls? Līdzekļi kakla sāpju mazināšanai
Recepte: Grilēts Jerk Tofu ar gurķu salātiem
Recepte: Krēmveida tītara un dārzeņu kastrolis